Ko Latvija var piedāvāt Eiropai pasaulei fizikas izglītībā un ko mums ņemt no pasaules fizikas izglītības…

21.11.2012

Eiropas fizikas izglītības pētnieku grupas (Groupe International de Recherche sur l'Enseignement de la Physique (GIREP dibināts 1966. gadā) ikgadējā konference Bahčešehir Universitātē Stambulā (Istanbul) Turcijā, 2012. gadā kļuva par Pirmo Pasaules Fizikas Izglītības konferenci, kur kopā ar Eiropas valstu fizikas izglītības pētniekiem un skolotājiem piedalījās arī pasaules valstu izglītības pētnieki un skolotāji – dalībnieki pārstāvēja 26 pasaules valstis. Es biju viena no trim Latvijas pārstāvjiem.

Konference atšķiras no kursiem ar to, ka braucot uz to, tev ir pamatīgi jāsagatavojas!

Sagatavošanās konferencei sākās jau pavasarī, kad visi dalībnieki no Latvijas nolēmām veidot vienu kopīgu darbnīcu. Saņemot vēstuli no GIREP viceprezidenta Viim Peeters, ka viņš atbalsta mūsu iniciatīvu par darbnīcas vadīšanu Eiropas fizikas izglītības pētnieku grupas (GIREP) rīkotajā 2012. gada Pasaules fizikas izglītības konferencē (WCPE 2012), uzsākām tai nopietni gatavoties. Konferences tēžu sagatavošanā noderēja pieredze no 2011. gada  GIREP konferences Somijā, sadarbība ar Latvijas nacionālo pārstāvi GIREP organizācijā un kolēģiem no Latvijas Universitātes Fizikas nodaļas, mana personīgā pieredze skolā un citu Latvijas fizikas skolotāju pieredze demonstrējumu un  mērķtiecīgu tehnoloģiju lietojumā mācību procesā. Sadarbības rezultātā, nolēmām apvienoties darbnīcas „How can it be? Teaching / learning physics with interactive demonstrations” vadīšanai, jo konferencei bija pieteikušies  vairāk kā 350 dalībnieki no 26 valstīm.

Atlasījām vairākus fizikas satura piemērus, sagatavojām darbnīcas ievada prezentāciju un izplānojām dalībnieku praktisko darbošanos, modelējot mērķtiecīgu mācību procesu ar tehnoloģijām un demonstrējumiem. Tika izveidotas un iztulkotas darba lapas darbnīcas dalībniekiem. Tā kā mūsu darbnīcā bija paredzēta dalībnieku praktiska darbošanās ar fizikālām iekārtām, tad plānojām, kā visu darbnīcai nepieciešamo salikt čemodānos. Stambulas lidostas darbinieki bija ieinteresēti, kas tie tādi par „dzelžiem” dāmu čemodānos. Dažu konferences dalībnieku čemodāni iesprūda muitā uz visu nedēļu.

Konferences materiālu tēzes- anotācijas tika apkopotas vienā grāmatā, kuru saņēmu jau konferences pirmajā dienā. Nedēļu iepriekš varēja iepazīties elektroniski ar konferences programmu, lai izpētītu anotācijas un izplānotu,  kādas nodarbības vēlos apmeklēt.
Konferences darba valoda bija angļu valoda

Lai vadītu darbnīcu, izmantoju arī Comenius piedāvāto iespēju pirms konferences uzlabot angļu valodas prasmes, mācoties kursos. Ieguvums - pazuda runāšanas barjera!
Divus mēnešus iepriekš pasūtīju lidmašīnas biļetes un rezervēju viesnīcu – tā var ietaupīt finanses. Viesnīca atradās vecpilsētā, 5 min gājienā no slavenās Zilās mošejas (sultāna Ahmeda mošeja) un tikpat no modernās tramvaja līnijas, kas ik rītu veda mūs  uz Bahčešehir Universitāti, lai  sešas dienas pavadītu intensīvās nodarbībās. Kad no rīta devos brokastīs, kas tiek servētas uz viesnīcas jumta terases, varēja vērot, ka gandrīz katrā otrajā vecpilsētas namā ir viesnīca un ļaudis  brokasto jumta terasēs ar skatu uz Marmora jūru un Bosfora šaurumu. Protams, Stambula vasarā var lepoties ar karstumu- pusastoņos jau Saule augstu virs galvas un +30oC. Piecas reizes dienā no minaretiem atskan muedzina aicinājums uz lūgšanām, bet vairums stambuliešu steidzas savās ikdienas gaitās.

Vakarus konferences dalībnieki varēja pavadīt, kā vēlas

Visi konferences dalībnieki dzīvoja dažādās viesnīcās dažādos Stambulas rajonos. Vakariņās pilsētas restorāniņos varēja baudīt īstus turku kebabus un seno otomaņu ēdienu, kas  gatavots podiņā un izjust  viesmīlību un lepošanos ar apkalpošanas kultūru. Kebabs Latvijā un Turcijā ir dažādas lietas!

Kaulēšanās mākslu varēja praktizēt Stambulas tirgos- gan Grand Bazar, gan garšvielu tirgū; un nokaulēt var vairāk par pusi no cenas. Ja nekaulējies, tad tas skaitās nepieklājīgi. Un kur tad slavenie turku saldumi: halva, balklava, rieksti, mandeles, lukums…. Tirgū to var degustēt un tikai tad pirkt. Labu pircēju pārdevējs pacienās pat ar augļiem un tēju, ko turki dzer visur un daudz.

Latvijā izglītības programmu veidošanā maz izmanto izglītības pētnieku iegūtās atziņas

Darbs konferencē bija sadalīts tā, ka katru dienu, bija viena plenārā sesija, simpozijs, vairākas paralēlās darbnīcas un 10 paralēlās prezentāciju sesijas. Konferences ietvaros 2,5 dienas bija speciālā fizikas skolotāju programma. Plenārās sesijās fizikas izglītības pētnieki pievērsa uzmanību kādai noteiktai jomai: Kāda ir Eiropas skolu pieredze mācot fiziku, balstoties uz kontekstiem (E.F.Redish, ASV); Kā tehnoloģiju lietošana var sagraut fizikas izglītību? (R.T.Tinker, ASV); Kā veidot fizikas mācību programmu, akcentējot domāšanas attīstīšanu mācību procesā (J.Ogborn, Apvienotā Karaliste);  Izpratnes fizikā veidošana multikulturālā vidē (P.Wattanakasiwich, Taizeme) un  Kā apvienot pedagoģiskās un fizikas satura zināšanas skolotāju izglītībā (E.Van den Berg, Nīderlande). Klausoties lektorus un piedaloties diskusijās, bija iespēja secināt, ka Latvijā izglītības programmu veidošanā maz izmanto izglītības pētnieku iegūtās atziņas. Simpozijos tika apspriests tehnoloģiju lietojums mācību procesā un  dažādu valstu fizikas izglītības koncepcijas un programmas, piemēram, Turcijas fizikas izglītības vīzija: izglītots skolēns ir kā koks, kura augļi ir satura zināšanas, saknes ir prasmes, bet lietus lāses, kas spraucas cauri lapotnei ar saturu baro prasmes. 

Mūsu darbnīca ”How can it be? Teaching /  learning physics by interactive demonstrations” notika jau pirmajā konferences dienā, to apmeklēja  un aktīvi darbojās 27 konferences dalībnieki no 13 valstīm. Darbnīcā notika aktīvas dalībnieku diskusijas par skolās izmantoto aprīkojumu, par domāšanas prasmju attīstīšanu, motivācijas veidošanu. Darbs mūsu darbnīcā tika organizēts stacijās, lai dalībniekiem grupās būtu iespējams apspriesties un diskutēt, ko skolēni iemācās šādā veidā, mācoties klasē. Atbildes uz jautājumiem, diskusijas angļu valodā – īstas ugunskristības, kuras godam izturējām. Dalībnieki uzdeva jautājumus par to, kā ar tehnoloģijām aprīkotas skolas Latvijā, gan arī par to, kā notiek skolotāju tālākizglītība un jauno skolotāju sagatavošana.

No vienkāršiem eksperimentiem līdz modernām tehnoloģijām

Konferences laikā darbojos vēl piecās darbnīcās un iepazinos ar Čehijas, Portugāles, Slovēnijas, Japānas un ASV skolotāju  pieredzi fizikas mācīšanā: no vienkāršiem eksperimentiem līdz modernām tehnoloģijām. Tā ir unikāla iespēja, pašam visu izmēģināt un tad piedāvāt to skolēniem, kā arī izmantot gūtās atziņas skolotāju tālākizglītības kursos. Piedaloties ASV Bufalo Valsts Koledžas skolotāju sagatavošanas programmas vadītāju D.Matisaac un K.Falconer darbnīcā bija iespēja pārdomāt Latvijas  pieredzi skolotāju stundu vērošanā un analīzē. Darbnīcā praktiski  trenējāmies  novērot stundu pēc noteiktiem kritērijiem un pēc tam to analizēt.  Latvijā ir neliela pieredze šāda veida skolotāju profesionālā pilnveidē, bet konferences darbnīcā, pamanīju  būtiskas nianses, kas atšķiras pašā procesā – skolotāji ļoti pakāpeniski trenējas  pamanīt un fiksēt ne tikai ir vai nav konkrētais kritērijs, bet atrast pierādījumus kritērijam un arī novērtēt līmeni (zems vai augsts).

Konferencē lekcijas mijās ar praktiskām darbnīcām un diskusijām

Kopumā bija ļoti plaša  un brīva izvēle, kādas darbnīcas apmeklēt. Apmeklēju arī 4 paralēlās sesijas, kurās dažādu valstu  izglītības pētnieki diskutēja par atsevišķiem fizikas izglītības jautājumiem, piemēram: kā skolotājus pārliecināt par  formatīvās vērtēšanas nozīmi mācīšanās procesā; kā un cik no mūsdienīgās fizikas jāmāca skolā (kvantu fizika, kosmoloģija); kā panākt efektīvu tehnoloģiju lietojumu mācību procesā, kā ieviest kritisko domāšanu mācību procesā, utt. Mans secinājums- arī Latvijā šīs problēmas ir aktuālas. Pirmo reizi konferences ietvaros tika organizēta speciāla programma skolotājiem.  Tās ietvaros apmainījāmies pieredzē un diskutējām par daudzveidīgiem resursiem fizikas mācīšanā, mācību metodēm, kā ienest reālo dzīvi klasē, vērtēšanas sistēmu, demonstrējumiem, pētniecību, skolotāju tālākizglītību, utt. Izveidojām resursu un informācijas krātuvi fizikas skolotājiem. Nodibināti kontakti ar vairāku Eiropas valstu fizikas skolotājiem. Tādejādi šī konference ir pārkāpusi pāri tradicionālas konferences robežas un kļuvusi par kursiem skolotājiem.

Konferences skolotāju programmas ietvaros apmeklēju Bahčešehir koledžu, kura sagatavo skolēnus starptautiskām olimpiādēm dažādos priekšmetos. Stambulā ir 2700 skolas ar vairāk kā 2,3 miljonu skolēniem. No 6 -15 gadiem izglītība ir obligāta. Vairums skolu ir privātskolas, kurās līmenis ir ļoti augsts, daudzās mācības notiek angļu valodā.. Piedalījos diskusijā par talantīgu skolēnu atlases principiem Turcijā un to apmācību: tā ir privātskola (daļējs valsts finansējums)  un skolēni (parasti 5 skolēni klasē) izvēlas, kādus priekšmetus viņi apgūst pastiprināti- līdz 20 stundām nedēļā papildus obligātiem priekšmetiem. Skola lepojas arī ar skolēnu un skolotāju veidotu interaktīvu zinātnes muzeju, kas aktīvi tiek izmantots fizikas apguvē.

Par Turciju

Konferences organizācija bija labā līmenī - atsaucīga organizācijas komiteja, pusdienojām uz universitātes ēkas jumta terases ar skatu uz Āziju. Kā jau minēju pēc nodarbībām bija iespēja iepazīt arī Stambulu – pilsētu uz septiņiem pakalniem, divos kontinentos: tilts pār Bosfora šaurumu starp Eiropu un Āziju, līdzīgi kā konferencē - Eiropa satiekas ar pasauli. Kuģītis uz Āziju maksā tikpat, cik brauciens pilsētas tramvajā (2TL≈ 0,60 Ls). Turcijas vēsture ir tikpat sena kā civilizācijas vēsture, bet mūsdienu- eiropeiskā Turcijas republika  aizsākās ar Ataturka (sauktu arī par turku tēvu) kļūšanu par prezidentu 1924. gadā. Turcija  ir kontrastu zeme, kas latviešiem asociējas ar smilšu pludmalēm Antālijā un klintīs izcirstām pilsētām Kapadokijā, bet pavisam citāda ir Stambula- pilsēta ar vairāk kā 12 miljoniem iedzīvotāju, pāris metro, tramvaju un kuģīšu līnijām un bezgala daudz dzelteniem lētiem taksometriem. Gadsimtu gaitā pilsētas iekarotāji atstājuši tajā greznas pilis, ap 3000 mošejas, turku pirtis, īpašas ūdens apgādes sistēmas pazemē -140m x 70m cisternas, kuras balsta 396 kolonnas, kuru augstums 9 m  un citus arhitektūras pieminekļus, kas pilsētai piešķir tikai tai raksturīgo īpašo šarmu. Turku draudzīgumu un viesmīlību jau sajutu ierodoties viesnīcā un tas turpinājās visas dienas, kad bija iespēja iepazīt Stambulu – aicinājums iedzert īstu turku tēju vai īpaši garšīgo ābolu tēju kādā ielas kafejnīcā, parunāt ar viesmīļiem. kontrastēja ar Latviju. Tādu es iepazinu Stambulu ārpus konferences.

Par iegūto pieredzi

Ar konferencē iegūto pieredzi man būs iespēja dalīties ar kolēģiem fizikas skolotājiem ikgadējā Latvijas Fizikas skolotāju asociācijas konferencē, kas notiks rudenī; uzsākt sadarbību ar jauniepazītajiem kolēģiem fizikas skolotājiem no dažādām valstīm – informācijas un pieredzes apmaiņā, iespējams, kādu kopīgu projektu realizācijā, no kā ieguvēji būs mūsu skolēni. Mums ir ko mācīties no citiem, bet mums ir arī lietas, ko var mācīties no mums, vienkārši jāuzdrošinās par tam pastāstīt un tās parādīt citiem.