Vēsturi var mācīt daudzpusīgi

03.09.2014

Vēstures stunda svešvalodā, ekskursija kā mācību līdzeklis, pareiza motivēšana izzināt vēsturi, kas patiesībā sākas jau šodien, bija trīs lielākie uzdevumi, kurus seminārā dziļāk pētīja jaunais skolotājs, lai, vadot vēstures stundas Skrīveru vidusskolā, zināšanas liktu lietā.

“Svarīgas ir zināšanas, ne vecums,” uzsver Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs Edgars Bērziņš, kurš bija viens no 16 vēstures skolotājiem, kas izvēlējās pieteikties Comenius grantam pedagoģiskās profesionālās pilnveides kursos. Edgars ir ļoti apmierināts ar kursu laikā gūto atšķirīgo pieredzi, jo izmantoja iespēju ieskatīties un vērtēt, kādas metodes vēstures apguvei izmanto citu valstu skolās, kā arī iespēju papildināt svešvalodas zināšanas.

Pieredze bijusi dažāda, jo konkrētos kursus “Traces of the Past as Resources for Living Together in the Present – Teaching Intercultural Citizenship through Historical Heritage and Memory”, apmeklējuši vēstures skolotāji no 8 Eiropas valstīm. Apgūtas jaunas mācību metodes, kuras ērti un nevilcinoties Edgars centies izmantot arī mācību procesā Skrīveru vidusskolā.

Pasaules vēsturi stāsta angliski

Kursu norisei bija izvēlētas mācību iestādes Basku autonomajā apgabalā, piejūras pilsētā Sansebastjanā. Tās trīs gadus realizē ideju, apvienojot vienā mācību priekšmetā trīs - ģeogrāfiju, vēsturi un sociālās zinības. Tāpat šajā mācību stundā skolotājs ar 8., 9. klases skolēniem sarunājas angliski, nevis spāniski. Tāds bija arī viens no semināra galvenajiem uzdevumiem - vēstures stunda svešvalodā, šajā gadījumā angļu valodā.

Pēc atgriešanās Skrīveros, notikušas pārrunas ar skolas vadību, un jau otrajā semestrī 10. klase pasaules vēsturi apguvusi tieši šādā veidā. “Skolā tika realizētas pilotstundas angļu valodā vēstures priekšmetā 10. klasē par tēmu “Vēstures avoti”. Kopumā to vērtēju kā pozitīvu mēģinājumu, jo skolēni ļoti atvērti uzņēma ideju, darbs bija produktīvs un rezultāti apmierinoši. Zināšanu pārbaudes testā skolēnus varēja vērtēt ar ballēm no 6 līdz 9. Būtiski, ka mūsu skolēni pozitīvi uzsvēra divus aspektus - svešvalodas zināšanu un arī vēstures zināšanu trūkumu, lai varētu pilnvērtīgāk apgūt tēmu. Līdz ar to ir plašs lauks turpmākam darbam arī jaunajā mācību gadā,” vērtēja Edgars Bērziņš.

Trīs gadus realizējot šo jaunievedumu, Spānijā pierādīts, ka skolēniem nepietiek tikai ar tām zināšanām, kas iegūtas angļu valodas stundās. Tāpēc tiek nodrošinātas dažādas iespējas, kur un kā jaunie spāņi angļu valodas prasmes uzlabo. Šis ir viens no veidiem. Arī vēstures skolotāju kursi noritēja angļu valodā un Edgars teic, ka tā bijusi arī lieliska iespēja pārbaudīt un bagātināt paša svešvalodas zināšanas. Viņš vienā no Sansebastjanas skolām vadījis nepilnu mācību stundu, runājot un stāstot par Lielo franču revolūciju. 

Ekskursijas laikā atrod vēsturi

Otrs semināra uzdevums bijis apgūt un izprast iespēju, kā ir vēsturi mācīt tad, kad ekskursija kalpo kā mācību līdzeklis. Pēc iepriekš izstrādātas darba lapas semināra dalībnieki devušies ekskursijā pa Sansebastjanu. Semināra vadītāja par konkrētiem notikumiem vēsturē stāstījusi, esot konkrētajā vietā pilsētā. “Ekskursiju kā metodi savā skolā pašlaik vēl neesmu izmantojis, bet to pilnvērtīgi izmantošu nākamajā mācību gadā. Pašlaik esmu īstenojis tikai metodes ar ekskursijas elementiem, bet ne pilnībā,” piebilda Edgars.

Fakti jāatklāj vienkārši

“Pagātne sākas šodien,” tā ir Edgara pārliecība, sakot, kāpēc būtu jāizprot notikumi, kas notikuši, piemēram, valsts vēsturē. Skolotājs min faktu, kad uz pāris mācību stundām atlicis malā vēstures stundu programmā ierakstīto un ar skolēniem diskutējuši, ko nozīmē kāda ministra vai premjerministra atkāpšanās no amata. Tas noticis pērn decembrī, kad par demisiju pēc Zolitūdes traģēdijas paziņoja toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Skrīveru vidusskolas audzēkņi vēstures stundās pārrunā arī to, kas un kāpēc notiek Krievijas un Ukrainas konfliktā.

Kāpēc Edgars par to stāsta? Spānijā apmeklēto kursu trešais uzdevums bijis mācīties un dalīties pieredzē ar kolēģiem, kā motivēt pusaudžus un jauniešus apgūt vēsturi. “Būtiska ir teksta un videomateriālu izvēle, kā arī jautājumu uzdošanas tehnika, piemēram, uzdodot atvērtos jautājumus: kādas bija tā vai cita notikuma sekas? Tas, lai izslēgtu atbildes "jā/nē". 60 procenti kursu laika bija veltīti filozofijai par to, kā mācīt vēsturi, un pārējais - kā to darīt praktiski,” vērtēja Edgars Bērziņš. Pats uzskatot, ka vēstures notikums jāapskata citu notikumu un procesu kontekstā.

“Mana filozofija: mācīt vienkārši, skaidri, izdalīt faktus, cēloņu un seku sakarības, pasvītrojot kultūrvēsturisko kontekstu. Caur dažādām metodēm var sasniegt augstāku zināšanu un izpratnes līmeni, nekā izmantojot tikai ierasto frontālo apmācības formu,” pedagoģiskajās niansēs dalījās Edgars Bērziņš. Viņš mudina kolēģus un citus pedagogus, kurus interesē tālākizglītošanās iespējas, izmantot starptautisko projektu piedāvājumu.

Jābūt motivācijai izzināt

“Pretendentam ir jābūt labām svešvalodu zināšanām. Tas laikam ir nopietnākais priekšnosacījums. Jābūt arī ieinteresētībai, neatlaidībai, tad jāizvēlas seminārs, jāaizpilda pieteikuma anketa. Ja būs konkurss, tad tas jāiztur. Motivētākais pieteikums uzvarēs un būs iespēja sevi pilnveidot,” tā Edgars, sakot, ka, ja tiks apstiprināts Erasmus+ KA1 projekts “Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāju profesionālā pilnveide CLIL metodikas ieviešanai”, tad jau zināms, ka tā būs iespēja skolotājiem paaugstināt valodas un metodiskās prasmes, lai pilnvērtīgi īstenotu satura un valodas integrēto apguvi.