Viena maza turku pupa ceļoja uz Angliju

11.06.2012

Viena maza turku pupa ceļoja uz Angliju,
Anglija bij’ aizslēgta, atslēga bij’ nolauzta;
Viens, divi, trīs, nu tu esi brīvs!

Kurš gan neatceras šo skaitāmpantiņu, ar kuru bērnībā tika ievadītas daudzas spēles. Par to, vai mazā turku pupa toreiz tomēr iekļuva aizslēgtajā Anglijā, mums nekādu drošu ziņu nav. Bet pavisam droši ir tas, ka nepavisam ne aizslēgtajā Anglijā astoņas dienas viesojās četri Jelgavas 4. vidusskolas skolēni (Kitija Kučinska, Egija Antoņeviča, Elīna Petrika no 8.a klases un Antons Maksimenko no 12.b klases) un četras skolotājas - Ivita Steķe, Sanita Baltiņa, Ingrīda Ilmane un Liene Brēdiķe. No 25. aprīļa līdz 2. maijam mēs pavadījām Anglijas ziemeļaustrumos starp pilsētām Daremu (Durham), Pīterliju (Peterlee) un Ņūkāslu (Newcastle), lai piedalītos ES Mūžizglītības programmas Comenius daudzpusējā projekta „Maths as play” aktivitātēs.

Par projektu

Ar spēlēm attīsta skolēnu matemātisko domāšanu

Projektā „Matemātika kā spēle” kopā ar Latviju piedalījās arī Turcija, Spānija, Anglija, Vācija, Rumānija, Francija un Bulgārija. Projekts aizsākās 2011. gada septembrī un ir vērsts uz skolēnu matemātiskās domāšanas spēju un prasmju attīstību  un to pielietošanu eksaktajos mācību priekšmetos. Pagājušā gada oktobrī projekta dalībnieki viesojās Latvijā, bet šī gada februārī –Rumānijā. Skolēni un skolotāji šajās projekta aktivitātēs apmeklēja un vēroja matemātikas, dabaszinību, kultūras vēstures un svešvalodu stundas, dalījās savā pieredzē un idejās attiecībā uz spēles elementiem mācību stundās. Bija interesanti  ierosinājumi, kā iesaistīt angļu un citas svešvalodas matemātikas un eksakto priekšmetu apguvē, kā no matemātiskā viedokļa būtu iespējams pētīt latviešu un citu tautu etnogrāfiskās rakstu zīmes, kā izmantot interneta  iespējas, lai skolotāji dalītos ar savu izveidoto mācību materiālu un interneta vidē arī projektā iesaistītajiem skolēniem būtu pieejamas dažādas matemātiskas spēles pašmācībai.

Viens no svarīgākajiem veicamajiem uzdevumiem skolēniem bija izveidot savu matemātisko spēli. Mūsu skolā šajā procesā iesaistījās 129 bērni, un tika izveidotas septiņdesmit astoņas jaunas spēles, labākās no kurām izspēlēja īpašā matemātikas pēcpusdienā.

Tā tiesības pārstāvēt Latviju, vizītē uz Shotton Hall skolu Anglijā, ar uzvaru spēļu konkursā ieguva Maksims, kurš bija izveidojis ļoti sarežģītu, bet interesantu spēli vidusskolēniem, lai gatavotos  matemātikas eksāmenam. Interesantu spēli bija izveidojusi arī Elīna, bet Kitija un Egija šo braucienu bija nopelnījušas, iepriekšējā reizē uzņemot savās ģimenēs meitenes no Turcijas.

Lejupielādējiet projekta pieredzes stāsta fotoreportāžu, lai lasītu plašāk par skolotāju un skolēnu piedzīvoto Anglijā: viena_maza_turku_pupa_ce_oja_uz_angliju.doc?d=files/news/15343/viena_maza_turku_pupa_ce_oja_uz_angliju.doc

Nākotnes skola

26. aprīļa rītā mēs jau pulksten 7:20 devāmies uz skolu. Tā kā Anglijā no visām projekta dalībvalstīm ieradāmies pirmie, tad mums vieniem pašiem šajā dienā izrādīja skolu un bija iespēja piedalīties arī stundās.

Skola vēl pagājušogad atradusies citā ēkā. Tā kā vecajā ēkā bijis par maz vietas (šajā skolā mācās 1200 skolēnu) un tecējis arī jumts, gada laikā skolas ēka nojaukta un, pateicoties valdības investīcijām ar nosaukumu „Skolu celtniecība nākotnei” („Building Schools for Future”), tagad atrodas citās lielās un modernās telpās.

Skola atrodas pilsētas nomalē, tai atvēlēta plaša apzaļumota teritorija. Pirmais iespaids par Shotton Hall skolu – jauna ēka, ērta mašīnu un riteņu novietne, tomēr nekas īpašs.                               

Devāmies iekšā, un tad nu gan bija ko brīnīties. Pa centrālajām durvīm iet tikai skolotāji, tās atverot ar īpašām identifikācijas kartēm, mums kā viesiem arī tika izsniegtas īpašas viesu kartes, tā kā sapratām, ka šeit nevar iekļūt neviens svešinieks. Pie ieejas mūs sagaidīja informatīvs stends, kurā televizoros tiek publicēta informācija par skolu. No plašās halles lielajiem logiem uz mums raudzījās Šekspīra vērīgās acis (viņa milzīgais portrets iestrādāts logu stiklos), vienā halles daļā iekārtota ēdnīca, kas reizē ir arī uzgaidāmā telpa, un pusdienu starpbrīdī tajā pēc vajadzības var papildināt vietu skaitu ar saliekamajiem galdiem un krēsliem.

Pie sienas milzīgs ekrāns, kurā visu laiku tiek demonstrētas BBC ziņas, bet zemāk iekārtotas vietas ar datoriem, kuros var spēlēt spēles vai meklēt kādu informāciju. Televizori, kuros tiek rādīta informācija par skolas pasākumiem, sasniegumiem, aktualitātēm ir izvietoti visā skolā, tāpat kā printeri un kopētāji, kurus var izmantot gan skolotāji, gan skolēni (skolēniem gan šīs iespējas tiek limitētas).

Lai iegūtu nepieciešamo kopēto materiālu vai nopirktu skolas ēdnīcā pusdienas, tiek izmantots pirksts, jo ierīces atpazīst cilvēka pirkstu nospiedumu. Ir arī naudas aparāti pusdienu konta papildināšanai – atkal atliek pielikt pirkstu, iemest naudiņu, un lieta darīta.

Ekskursijā pa skolu iepazinām interesantu sistēmu – katrs stāvs un gaitenis iekārtots kādai radniecīgu mācību priekšmetu grupai.

Mums ļoti interesants šķita praktiskajam darbam veltītais stāvs – viesojāmies zēnu un meiteņu mājturības stundās. Vienā klasē tika gatavotas krāsainas kūciņas, kuras skolēni pēc darba salika kastītēs, lai vakariņās cienātu savu ģimeni, citā klasē zēni strādāja ar koku.

Mēs aplūkojam glīti izveidotos koka ratiņus, un interesējamies, vai tas ir vienīgais, ko zēni praktiski var izgatavot, nē, izrādās, ka blakus telpā ir iekārtoti moderni metināšanas galdi, kuri arī tiek izmantoti mācību procesā. Meitenes gan neapgūstot ne adīšanu, ne šūšanu.
 
Skolas mājas lapā (http://www.shottonhallschool.co.uk/) rakstīts, ka galvenais mācību iestādes mērķis ir nodrošināt dinamisku un stimulējošu vidi skolēniem vecumā no 11 – 16 gadiem, kā arī panākt izcilību, veicinot skolēnus īstenot savu potenciālu akadēmiski, sociāli un personiski. Tā ir pilnībā vispārēja tipa skola. Turklāt šī skola, kaut arī saukta par akadēmiju, nav nekāda izlases skola. Tajā mācās bērni no tuvējās apkaimes, arī bērni ar īpašām vajadzībām.

Stundas sākas pl.8:45 un beidzas 14:45, dienā skolēniem ir piecas 60 minūšu garas stundas. Starp pirmo un otro stundu vispār nav starpbrīža, tad ir viens 20 minūšu starpbrīdis, un vēl viens pusdienu 40 minūšu ilgs. Stundu laikā skolā patiešām valda klusums, jo neviens neuzturas gaiteņos, ja nenotiek kāda stunda, skolēniem ir iespēja to pavadīt bibliotēkā, sporta zālē vai „mākslas stāvā”.

Nenoliedzami skolas darbinieki ir lepni par to, ka viņu mācību iestādei ir skatuves mākslas novirziena koledžas statuss, kas piešķirts jau 2003. gadā, bet 2011. gada februārī skolai piešķirts „Ātrā kursa akadēmijas statuss ” („Fast track Academy status”). Tagad skola tiek saukta par akadēmiju, kas dod tai tiesības saņemt finansējumu nevis no vietējās pašvaldības, bet gan tieši no Izglītības ministrijas.