Jūra apvieno septiņu valstu skolas

11.10.2012

2008. gada oktobra beigās Rīgas Mežciema pamatskola, izmantojot eTwinnig iegūtos kontaktus, uzsāka saraksti ar Dānijas skolu Gug Skole par starptautiska projekta īstenošanu. Tā kā abas valstis atrodas pie jūras, iecerētā projekta nosaukums bija Living by the sea (Dzīvojot pie jūras). Interesi iesaistīties projektā izrādīja skolas no valstīm un teritorijām, kuras visas atrodas pie jūras - Francija, Gvadelupa, Islande, Portugāle, Īrija un Grieķija. Projekta koordinēšanu uzņēmās matemātikas un bioloģijas skolotājs no Dānijas Niels Brusggard, kurš darbojas starptautiskos projektos jau 10 gadus. Visas projektā iesaistītās skolas ir pamatskolas, izņemot Gug Skole Dānijā, kas ir liela vidusskola.

Projekta vadītāja INITA ALVATERE stāsta:

Projekta mērķis bija apvienot dažādu pie jūras esošu valstu skolas, lai kopīgiem spēkiem apzinātu cilvēku mijiedarbību ar jūru. Projekts skāra tādus jautājumus, kā ekoloģija, tūrisma attīstība, starpkultūru komunikācija un karjeras izglītība.

Darbojoties projektā bija iespēja parādīt skolēniem, ka mūsu ikdienas dzīve, kultūra un tradīcijas saistītas ar jūru, ka mūsu dzīves veidu ietekmē gan klimata izmaiņas, gan vides piesārņojums. Lai skolēni un arī viņu vecāki apzinātos, ka nepastāv robežas kopējā mērķa realizēšanā un aktīvi strādājot kopā, mēs visi uzņemamies atbildību par mūsu planētas pasargāšanu no piesārņojuma. Projektā iesaistītās valstis, kas atrodas pie jūras, vienmēr ir uzņēmušas savā vidē viesus, arī imigrantus, kuri tieši ietekmē gan tautas kultūru, gan dzīves veidu. Projekta darbības laikā skolēni mācījās un savstarpēji sazinājās svešvalodā, mēģinot izprast, apzināties un cienīt citu tautu kultūras, strādāt, apvienojot spēkus, lai izpildītu kopējos uzdevumus, novērtētu savas valsts un tautas vērtības un iemācītos novērtēt un cienīt arī citu tautu vērtības.

Projektā tika iesaistīti skolēni no 4. līdz 9. klasei. Katra klase piedalījās kādā no projekta aktivitātēm. Atbilstoši vecuma grupai, skolēni veidoja prezentācijas par dažādām projektā izvirzītajām tēmām. Jaunāko klašu skolēniem bija vienkāršāki uzdevumi, bet 9. klašu audzēkņiem vajadzēja gatavot prezentācijas angļu valodā. Lai motivētu skolēnus, viņu sagatavotie darbi tikai vērtēti ar ballēm mācību priekšmetu ietvaros.

Gvadalupe 2.jpg

Gvadalupe 2.jpg

Aktivitātes skolā

2009. gada rudenī ekskursiju dienā skolēni devās uz Kurzemes jūrmalu un atspoguļoja redzēto fotoizstādē. Vizuālās mākslas stundās visas klases piedalījās projekta logo izstrādē. Bērni veidoja vārdnīcu, kurā apkopoti ar jūru saistītie vārdi dalībvalstu valodās. Ziemassvētku laikā skolēniem bija uzdevums veidot apsveikumus un rakstīt vēstules, ko nosūtīja skolēniem partnerskolās.

No 2009. gada novembra līdz 2010. gada martam tika īstenots Mākslas projekts, kura ietvaros skolēni zīmēja figūras un veidoja rokdarbus par jūras tēmu. Viņi arī sacerēja stāstus un dzejoļus par jūru, kā arī ierakstīja kompaktdiskos pašu sacerētās dziesmas par jūru, kuras nosūtīja partnerskolu skolēniem.

Projektu nedēļas laikā skolēni vāca un apkopoja informāciju par projektā iesaistītajām valstīm. Tik izstrādātas prezentācijas par tūrisma attīstību un valsts svētkiem. Skolēni veica pētījumu Hidrometereoloģijas centra arhīvā par klimata izmaiņām Latvijā pēdējos 60 gados.  Prezentācijas skolēni tulkoja arī angliski.

No 2010. gada aprīļa līdz jūnijam risinājās Jūras produktu projekts, kura laikā skolēni veidoja plakātus par jūras pārtikas produktiem.

Skolēni veidoja videosižetus par visām projekta aktivitātēm.

Vizītes      

Skolotājiem visu ārzemju vizīšu mērķis bija projekta dalībvalstu izglītības sistēmu izpēte. Skolotāji apmeklēja skolas, tikās ar pedagogiem un piedalījās mācību stundās.

Arī skolēniem bija iespēja piedalīties mācību stundās, lai iepazītos ar savu vienaudžu skolas dzīvi. Notika dažādas ārpusskolas aktivitātes – izklaides pasākumi, sporta sacensības un ekskursijas.

Par katru vizīti tika veidotas tematiskas avīzes angļu valodā. Visas skolu sagatavotās prezentācijas apkopotas kompaktdiskos.
Īrijā

2009. gada oktobrī notika pirmā projekta vizīte Īrijā partnerskolā Gaelscoil Faithleann, Kilarnijas pilsētā, kurā apmetušies arī daudz latviešu imigrantu. Tādēļ mūsu partneri bija labi informēti par Latviju un situāciju mūsu valstī. 

Sanākmes mērķis bija prezentēt skolās paveikto un nospraust jaunus uzdevumus. Tā notika mazajā Gaelscoil Faithleann skoliņā, kur darbojas arī pirmskolas grupas bērniem no 4 gadu vecuma. Šajā skolā vairākums ir cittautiešu bērnu, tādēļ pedagogiem liela uzmanība jāveltī viņu integrēšanai īru sabiedrībā. Diemžēl neizdevās skolā sastapt kādu latviešu bērnu.
Gaelscoil Faithleann skola ir viena no tām, kur mācības notiek īru jeb gēlu valodā. To lieto arvien mazāk iedzīvotāju, tādēļ skolām ir būtiska loma valodas saglabāšanā.

Vizīte notika Visu svēto dienas jeb Helovīna laikā. Ārzemju viesi tika iesaistīti svētku pasākumos. Devāmies arī ekskursijās uz pilīm un jūras piekrasti.

Par piemiņu no projekta katras valsts pārstāvji pie skolas iestādīja koku.

Portugālē

2010. gada martā notika vizīte partnerskolā Escola Basica 2.3 Jose Carlos da Maia, Olhao pilsētā Portugālē. Apmeklējot skolu secinājām, ka Latvijā nav tie skaļākie skolēni, jo tur valdīja liels troksnis. Sapratām, ka nevaram sūdzēties par mūsu skolu aprīkojumu, jo Portugālē skolās tehnisko mācību līdzekļu ir krietni mazāk.

Gluži kā visās vizītēs, arī Portugālē mājinieki rīkoja viesiem veltītu koncertu par jūras tēmu. Tajā uzstājās portugāļu jaunieši ar pašu sacerētām dziesmām par jūru un dejām portugāļu tautas mūzikas pavadījumā. Kā ierasts, notika nacionālo tradīciju vakars, kur baudījām vietējos ēdienus. Partneri sarīkoja vairākas ekskursijas, kurās apmeklējām Lisabonu, Rokas ragu, kas ir Eiropas galējais rietumu punktu.

Latvijā

2010. gada maijā notika projekta dalībnieku sanāksme Mežciema pamatskolā. Jutām lielu atbildību, jo vizītes laikā prezentējām ne tikai savu skolu, bet Latviju kopumā. Lielākā daļa no projekta dalībniekiem šeit nebija viesojušies. Tolaik Latvija bija pašā krīzes augstākajā punktā, tādēļ partneri bija bažīgi, braucot pie mums. Tomēr viesi bija pārsteigti par redzēto, jo nebija gaidījuši, ka skola būs renovēta un lieliski aprīkota. Viņus pārsteidza arī mūsu smaidīgie skolēni un viņu sniegtais koncerts.

8. un 9. klases skolēni iejutās gidu lomā, vadot ekskursijas Vecrīgā. Viesi apmeklēja arī Ainažu jūrskolas muzeju un Jūrmalu, kā arī piedalījās 4. maija svinībās 11. novembra krastmalā. Noslēgumā viņiem sagādājām pārsteigumu, uzaicinot uz izrādi Traviata Latvijas Nacionālajā operā.

Ārzemju partneri bija patīkami pārsteigt par redzēto, kas pilnīgi mainīja viņu priekšstatus par Latviju.

Latvijā viesojās Portugāles, Francijas un Dānijas skolēni. Uz katru no valstīm nedevās visi pārējo partnervalstu skolēni, jo ceļojuma izmaksas ir visai lielas. To cik, skolēni devās ceļojumos, noteica katrs partneris individuāli, atbilstoši atvēlētajām finansējuma un bērnu vecāku iespējām. Piemēram, grieķu skolēni Latvijā uzturējās kopā ar vecākiem. Skolēni un viņu ģimenes sadraudzējās ar ārzemju vienaudžiem un turpina komunicēt internetā arī pēc projekta noslēguma. Viena no grieķu ģimenēm arī pēc projekta noslēguma ir viesojusies Latvijā.

Grieķija

2010. gada oktobrī notikušajā vizītē Grieķijā, Kalimnos salā piedalījās trīs 6. klases skolēni un 2 skolotāji.

Projekta dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā pa nelielo Kalimnos salu, kas atrodas netālu no Rodas salas. Tajā dzīvo ap 16 tūkstošiem cilvēku. Salā darbojas vien divas skolas. Galvenā salinieku nodarbošanās ir zvejniecība, jūras sūkļu ieguve un tūrisms.  Nokļūt tur var tikai ar prāmi no Rodas salas.

Atšķirībā no citām valstīm, kur vizītes organizēja skola, Grieķijā un Portugālē par viesu uzņemšanu rūpējās vecāku dome. Vecāki klāja pusdienu galdus un cienāja ar dažādiem nacionālajiem ēdieniem. Viņi rīkoja grieķu nacionālo vakaru, kurā piedalījās vietējie tautas muzikanti. Viesiem tika mācīti nacionālās dejas - sirtaki - soļi. Katra ģimene kopgaldam piedāvāja pašu sagatavotos ēdienus.

Gvadelupa

2011. gada janvārī notika viena no projekta noslēguma vizītēm Francijas aizjūras departamentā Gvadelupā, Karību jūrā, kurā piedalījās tikai pedagogi. Galvenais tikšanās uzdevums bija projekta rezultātu izvērtējums un gala atskaites veidošana. Tika rīkota pieņemšana aizjūras departamenta administrācijā.

Darbs mijās ar atpūtu. Mums bija iespēja vērot tradicionālos Jaunā gada karnevālus skolā un pilsētā, kā arī iepazīt eksotisko dabu un vietējo kultūru. Gvadelupā visvairāk izjutām valodas barjeru, jo saziņa notika franciski, vienmēr nenodrošinot tulkojumu angliski.

Dānijā

2011. gada maijā sanāksmi rīkoja koordinators - Gug Skole Dānijā. Šī vizīte bija organizēta īpaši skolu direktoriem.

Islandē

Sākotnēji nebija plānota vizīte uz Islandi, jo partnerskola atrodas mazā pilsētiņā Olafsvikā, kurā nav viesnīcu. Arī ģimenēs nebija iespējas uzņemt tik daudz viesu. Tomēr partneri bija atraduši risinājumu, nodrošinot apmešanos galvaspilsētā Reikjavīkā un sarīkojot vienas dienas apmeklējumu partnerskolā Olafsvikā. Vizīte notika 2011. gada jūnijā vasaras brīvlaikā. Islandē skolotājiem ir tikpat garš atvaļinājums, kā skolēniem, tādēļ skolas apmeklējuma laikā izdevās sastapt vien direktoru un dažus projektā iesaistītos skolēnus.

No visām apmeklētajām valstīm, tieši Islandē izglītībai tiek atvēlēts lielākais finansējums. Neskatoties uz krīzi, vienīgi izglītības nozarei līdzekļi netika samazināti, apliecinot šīs jomas prioritāti. Islandes skolas, no visām projektā apmeklētajām, ir vislabāk nodrošinātas ar mācību līdzekļiem un tehnisko aprīkojumu. Skolēniem un pedagogiem viss nepieciešamais darbam ir nodrošināts bez maksas. Šī ir valsts, ko var uzskatīt par paraugu, uz kuru tiekties Latvijas izglītības sistēmai.

Pārējās vizītes dienās projekta dalībniekiem bija iespēja iepazīt Reikjavīku un Islandes eksotisko un skarbo dabu.

Secinājumi un atziņas

Projekta panākuma atslēga ir uzņēmīgi cilvēki, kas seko līdzi iespējām iegūt finansējumu un organizē projekta norisi. Nepieciešams arī skolas vadības un kolēģu atbalsts, jo viens nav karotājs.

Projekts palīdzēja mūsu audzēkņiem un pedagogiem pilnveidot valodas prasmi. Skolēni ne tikai papildināja angļu valodas zināšanas, bet arī mācījās no saviem vienaudžiem vietējās valodas partnervalstīs. Savukārt skolotājus šis projekts mudināja atsvaidzināt valodas zināšanas pašmācības ceļā vai apmeklēt kursus. Projekts deva iespēju gan skolotājiem, gan pedagogiem doties ceļojumos, paplašinot redzesloku un gūstot jaunus iespaidus.

Skolotāji šādos braucienos uzņemas lielu atbildību par saviem audzēkņiem. Tomēr jau no pirmās vizītes mums nebija daudz raižu par saviem audzēkņiem, ņemot vērā viņu lieliskās angļu valodas zināšanas. Jāatzīst, ka bērni labāk orientējās jaunajā vidē un visu ātrāk uztvēra, nekā skolotāji. Skolēni ātri sadraudzējās ar saviem vienaudžiem, iepazinās ar viņu ģimenēm un tika uzaicināti ciemos un mājām.

Skolēniem projekts ļāva izkopt komunikācijas prasmes, iemācīja strādāt grupās un sniedza daudzpusīgu pieredzi gan pētījumu veikšanā, gan prezentāciju gatavošanā, gan skaņu ierakstu un video sižetu veidošanā. Projekta aktivitātes sniedza ieguldījumu karjeras izglītībā, jo daudziem skolēniem radās interese par studijām ārzemēs un karjeras veidošanu tūrisma un ar jūru saistītās nozarēs.

Latvijas skolās ir visaugstākās prasības skolēniem no visām dalībvalstīm. Piemēram, Īrijā un Islandē reizināšanas tabulu sāk mācīt trešās klases beigās. Sākumskola atbilst bērnudārzu 5-6 skolēnu līmenim Latvijā. Bērniem slodze ir mazāka, tomēr, vidusskolu absolvējot, viņi visu ir paspējuši apgūt un ir sagatavoti studijām augstskolā. Latvijas izglītības politikas veidotājiem būtu jāņem vērā šī pieredze, jo Latvijā  sākumskolas programma ir pārāk grūta mūsu bērniem.

Ieteikums projektu īstenotājiem

Lai ietaupītu līdzekļus, ceļojumiem izvēlējāmies zemo cenu aviokompānijas – Ryanair un Wizzair. Paši veicām biļešu iegādi un viesnīcu rezervāciju internetā, neizmantojot  tūrisma firmu pakalpojumus. Tas ir milzīgs darbs, jo regulāri jāseko lētākajiem piedāvājumiem internetā un jāsaskaņo vairāki reisi ar pārsēšanos, jo tiešos reisus zemo cenu aviokompānijas parasti nepiedāvā.

Līdzekļu ekonomija ļāva nodrošināt lielākām pedagogu un skolēnu skaitam piedalīties ārzemju vizītēs. Centāmies, lai visi projektā iesaistītie skolotāji varētu doties vismaz vienā braucienā. Kopumā projektā piedalījās 12 pedagogi. Par ietaupītājiem līdzekļiem iegādājāmies arī 2 videoprojektorus un projektora galdiņu.