Augstskolu QS reitingā visaugstākais novērtējums internacionalizācijai

29.12.2014

Latvijas Universitāte (LU) jau otro gadu pēc kārtas iekļuvusi QS World University Rankings sarakstā, ieņemot 701.-800. vietu. LU ir pirmā un pagaidām vienīgā Latvijas augstskola, kas iekļuvusi šāda līmeņa reitingā, un iegūtā vieta nozīmē, ka LU stabili ir starp 5% labāko pasaules universitāšu. 

QS World University Rankings tiek veidots kopš 2004. gada un 2014. gada oktobrī tika publicēts jau 10. reizi. Augstās izglītības iestāžu kvalitāte tiek vērtēta no daudziem un dažādiem aspektiem, atsevišķi tiek vērtēti arī augstskolas internacionalizācijas rādītāji. No piecām iespējami piešķiramajām zvaigznēm, LU internacionalizācijas process piecas zvaigznes arī saņēmis.


Stāsta Alīna Gržibovska, LU Ārlietu departamenta direktore:

“Par šādu darba novērtējumu ir liels gandarījums. Starptautisko sadarbības projektu vēriens un rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no pašas augstskolas aktivitātes un vēlmes piedalīties dažādos projektos. Tas ir nepārtraukts process - jo aktīvāka ir universitāte, jo vairāk kontaktu un sadarbības iespēju parādās. Rezultāts, kādu redzam šodien, ir nācis pakāpeniski. Kopš mūsu pirmajiem centieniem starptautiskajā studentu apmaiņā ir pagājuši divdesmit gadi. Erasmus programmā intensīvi piedalāmies vismaz 15 gadus. Iebraucošo studentu skaits gadu no gada pieaug. 2013./ 2014.  mācību gadā LU studēja 365 ārvalstu studenti, bet šajā mācību gadā, tikai rudens semestrī, jau 320. Izvērtējot novembrī ienākušos pieteikumus,  no 320 ienākošajiem studentiem, 60 labprāt paliek uz otro semestri, bet klāt nākuši vēl 120 pieteikumi. Ievērojams intereses un studentu skaita pieaugums.Ar laiku mēs esam palikuši atpazīstami, laikam ejot ārvalstu studenti ir sapratuši, ka Latvijas augstākās izglītības kvalitāte nav slikta.  To ārvalstu studenti uzsver un novērtē. Jāatzīst, ka viedokļi par augstākās izglītības iespējām, servisu un  pieejamību mūsu un ārvalstu studentu vidē atšķiras, bet esam gandarīti, ka internacionalizācijas process ir sekmējies.

Erasmus ietvaros mums ir sadarbības partneri visā Eiropā. LU studentiem ir iespēja doties mobilitātes uz 600 partneraugstskolām. Atskatoties vēsturē, pirmo sadarbības līgumu ar Brēmenes Universitāti parakstījām 1989. gadā. Pirmā internacionalizācijas stratēģija LU tika  apstiprināta 1998. gadā, gatavojoties sadarbībai ERASMUS ietvaros, toreiz tā bija programma SOCRATES.

Vēsturiski ir tā iekārtojies, ka humanitārās un sociālās zinātnes apmaiņas procesā ir vispopulārākās. Mēs pašlaik nevaram pateikt, kuras programmas ir vispieprasītākās, jo sociālās zinātnes ir ļoti plašs jēdziens - tā ir arī pedagoģija, ekonomika, vadības zinības, politoloģija, valodniecība, vēsture. Ārvalstu studenti labprāt pie mums studē arī ģeogrāfijas un zemes zinību fakultātē. Pasniedzēji pilnveido savas zināšanas un prasmes angļu valodā, tas nodrošina plašu kursu skaita pieejamību. Erasmus apmaiņas programmās pieprasījums ir lielāks uz bakalaura līmeņa studiju kursiem, bet aug interese izglītību turpināt maģistrantūrā.  Radusies jauna tendence - apmaiņas studenti, kuri pie mums mācījušies vienu semestri, vēlāk izvēlas LU iegūt  maģistra grādu pilna laika studiju programmā.

Pateicoties mācību spēku, katedru, augstskolas vadības atbalstam, sadarbībai zinātnes jomā, esam plaši attīstījuši arī divpusējo sadarbību ar Austrumu pasaules, Āzijas valstīm ERASMUS MUNDUS programmas ietvaros.  Latvijas Universitātei ir noslēgti divpusēji sadarbības  līgumi ar Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju, brauc apmaiņas  studenti arī no trešās pasaules valstīm. Tas ir ģeogrāfiski tālu, ne vienmēr finansiāli ļoti izdevīgi, bet, ja vēlamies attīstīt jaunus studiju virzienus, pētniecību, tad šāda sadarbība ir izdevīga, uzsverot, cik svarīgs ir bijis un būs augstskolas internacionalizācijas process un mērķi.

Šajā gadā izvērtējam jaunas iniciatīvas, sadarbības iespējas ar Āfrikas un Dienvidamerikas kontinentu. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar Brazīliju, Argentīnu, bet līdz šim sadarbība nebija tik aktīva, kādu gribētos. Tomēr arī šajā virzienā internacionalizācijas procesus ir izdevies iekustināt. LU ir tā augstskola Latvijā, kas iesaistījusies un realizējusi visvairāk projektus ERASMUS MUNDUS ietvaros, tāpēc pašlaik atļaujamies analizēt ne vien kvantitatīvos, bet arī kvalitatīvos sadarbības rādītājus. Respektīvi, analizējam, cik katra jauna sadarbība ir finansiāli izdevīga, cik saistoša studentiem, mācībspēkiem.

Jāatgādina, ka pašlaik par augstskolu internacionalizācijas procesu jau diskutē jaunā aspektā, un tā ir cita procesa šķautne, kas prasa izpēti, veikt vajadzību analīzi. Šodienas aktualitāte ir attīstīt internacionalizāciju mājās. Kas ir internacionalizācija mājās? Tā tiks realizēta, kad internacionalizācijas procesos sekmīgi ļaus iesaistīties visiem LU studējošajiem. Statistika ir tāda, ka Latvijā sarūk jauniešu skaits, kas izvēlas studēt augstskolās. Samazinās izbraucošo mobilitāšu skaits, un tā ir tendence, kas vērojama ne tikai LU, bet globāli Latvijas augstākās izglītības sistēmā.  Kādi ir objektīvie iemesli? Līdzekļi, kas stipendijas veidā tiek piešķirti apmaiņas programmas studentam, lai viņš semestri dzīvotu un mācītos svešā zemē, ir salīdzinoši daudz mazāki nekā bija gadus iepriekš. Stipendijas ir mazākas, studenti domā analītiski, vērtējot, vai būs izdevīgi ar konkrēta apmēra stipendiju doties mācīties uz ārvalstīm, atsakoties no darba iespējām Latvijā.

Ir vēl viena tendence, kas, laikam ritot, mainījusies, proti, ārvalstu studenti daudz retāk paralēli mācībām strādā, bet Latvijas jaunieši studijas apvieno ar algotu darbu. Šo izvēli visbiežāk diktē Latvijas sociāli ekonomiskā situācija un ģimeņu finansiālās iespējas. Jāpiebilst, ka Erasmus nolikumā rakstīts, ka stipendija nesedz visus izdevumus, kādi studentam rodas mobilitātes laikā, tas nozīmē, ka ir neieciešams līdzfinansējums. Ne visas ģimenes to var atļauties, un veidojas ļoti liels studējošo skaits, arī LU, kuri studiju laikā negūst starptautisku pieredzi. Tāpēc strādājam pie tā sauktās internacionalizācijas mājās, kas nozīmē: LU vērtē, kā uzlabot mācību programmas, pilnveidot studiju servisu.

LU Studentu padome sadarbojas ar Erasmus Studentu tīklu (Erasmus student Network), piedāvā ārvalstu studentiem trīs mēnešu speciāli izstrādātu ārpus studiju apmaiņas programmu: dažādas lekcijas, vizītes paralēli tiešajām studijām. Ārzemju studenti apmeklē sociālos centrus, rīko informatīvas dienas, stāstot par savām valstīm, tā ir jauka iniciatīva, kas jāattīsta. Jāplāno mācību programmas tā, lai vietējiem un ārvalstu studentiem būtu iespēja kursu laikā sadarboties ar vienu pasniedzēju, vienā auditorijā. Tas nozīmē, ka jaunieši no atšķirīgas kultūrvides, ar dažādu dzīves pieredzi strādā pie kopīga projekta, sadarbojas semināros, pēta problēmas, meklē risinājumus.

Internacionalizācija mājās ir jēdziens, kas kļūst aizvien populārāks un nepieciešamāks darbībā. No vietējo un ārvalstu studentu sadarbības iegūst jaunieši. Tā ir jauna pieredze, iespēja paplašināt zināšanu bāzi, izmantojot ierastās un jaunas mācību metodes. Paaugstinās arī zināšanu līmenis svešvalodā, kura ir mācību valoda, bet paralēli angļu valodai var mācīties vācu, spāņu, portugāļu valodu, jo savstarpēji sadarbojoties arī šīs valodas var izmantot saziņai. Varam spriest, ka multikulturālisms kā jēdziens ir vien sauklis, bet no otras puses - ja cilvēks tuvinās citas nācijas kultūrai, zina tās vēsturi, šī pieredze labvēlīgi iespaido viņa dzīvi."