Erasmus Mundus – programma ne tikai jauniešiem

17.10.2012

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ķīmijas tehnoloģijas studente Līva Dzene jau bakalaura studiju laikā devās uz Franciju, lai paplašinātu savus zināšanu apvāršņus slavenākajā Eiropas studentu apmaiņas programmā Erasmus. Pēc augstākās izglītības diploma iegūšanas viņa, ņemot vērā draugu pieredzi, nolēma turpināt mācības vienā no Erasmus Mundus maģistrantūras kursiem. Programma sākotnēji tika izveidota ar mērķi piesaistīt „trešo” pasaules valstu studentus Eiropas izglītības telpai, taču nu jau vairākus gadus pieejama arī Eiropas studentiem. Līva vēl savas studijas nav pabeigusi, taču, uz brīdi noķerta dzimtenē pirms došanās uz Kanādu, viņa bija gatava dalīties iespaidos.

No ķīmijas pie ģeoloģijas

Uzzinājusi par programmu Erasmus Mundus no draugiem, Līva izpētījusi visu pieejamo informāciju un sapratusi, ka nav neviena iemesla, lai nepamēģinātu. Iepriekš mācījusies Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ķīmijas tehnologos ar silikātu materiālu – cementa, keramikas un stikla – novirzienu. Viņa nolēma padziļināt savas jau iegūtās zināšanas par māliem un izvēlējās maģistrantūras kursu International Master in Advanced Clay Science. Erasmus Mundus piedāvā divu kategoriju stipendijas – A un B. A kategorijai, kas paredzēta studentiem no valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā, piesakoties ļoti daudz gribētāju, tāpēc konkurss bijis liels – apmēram 9 cilvēki uz vienu studiju vietu. Līva kā Latvijas pilsone likumsakarīgi pretendējusi uz B kategoriju, taču tā kā potenciālo studentu viņas izvēlētājā programmā bijis mazāk nekā studiju vietu, neizturēt konkursu nemaz neesot bijis iespējams: „Nākamajā gadā uz 6 stipendijām jau bija pieteikušies apmēram 20 cilvēku,” stāsta Līva. Viņas pamata studijas, kur obligāti jāpavada mācību pirmais posms, bija Francijas Université de Poitiers, pēc tam Līva devusies uz Portugāli (Universidade de Aveiro), lai divu gadu zināšanu maratonu noslēgtu Kanādas Otavas universitātē (University of Ottawa).

Iespēja iepazīt visdažādākās kultūras

Tā kā bakalaura studiju laikā Līva piedalījusies Erasmus, viņai ir iespējas abas programmas salīdzināt: „Protams, ir labi sākt ar Erasmus, bet, manuprāt, Erasmus Mundus ir daudz interesantāk, jo tās ir maģistra pamata studijas, kas nav tā – „uz brītiņu kaut kur aizbraukt””. Studenti šeit esot patiesi ieinteresēti tajā, ko mācās, turklāt iespējams sastapt visdažādāko tautu pārstāvjus – piemēram, cilvēkus no Indijas, Pakistānas, Nigērijas, Etiopijas, Indonēzijas, Rumānijas, Kolumbijas, Ķīnas u.tml. Sākumā kontakti tiekot veidoti lielākoties ar cilvēkiem no līdzīgas kultūras telpas, taču aktivitātes mācību procesa laikā nereti ir iemesls, lai šīs tradīcijas lauztu. Līva praksē strādājusi laboratorijā kopā ar studentiem no Etiopijas, Nigērijas un Pakistānas, ar kuriem vienota darba laikā arī izdevies iepazīties tuvāk. Protams, esot lietas, kas pārliecinātam eiropietim varot likties dīvainas – piemēram, viņi nav gājuši laukā no mājas tiklīdz iestājusies tumsa vai arī: „Man radās priekšstats, ka viņi, atbraucot uz Eiropu, uzskatīja, ka mēs ēdam tikai cūkgaļu, tāpēc nekad neēda ārpus mājām,” meitene dalās atmiņās. Protams, jebkurā pasaules valstī esot arī atvērti cilvēki, kuri nebaidās lauzt savus līdzšinējos stereotipus un jaunas pieredzes vārdā mainīt ierasto ikdienas režīmu.

Kā programma organizēta?

Programmu organizē vismaz trīs Eiropas valstu universitātes, kurām par partneriem var būt arī augstskolas ārpus Eiropas. Līvas programmu veidojušas piecas partneraugstskolas: Brazīlijas (Federal University of Rio Grande do Sul), Kanādas (University of Ottawa), Grieķijas (Technical University of Crete), Portugāles (University of Aveiro) un Francijas (University of Poitiers). Sākums visiem studentiem ir vienāds, taču augstskolu tālākajām studijām katrs var izvēlēties, ņemot vērā savu specializāciju un intereses. Viss esot atkarīgs no tā, kā izvēlētā programma ir organizēta, dažkārt mācību perioda laikā var nākties apceļot pat četras valstis. No katras augstskolas atkarīga arī lielākā daļa sadzīvisko lietu – piemēram, dzīvesvieta. Līvas gadījumā viss bijis organizēts ļoti augstā līmenī: „Līdzko atbraucām, mūs sagaidīja lidostā, ar autobusu aizveda uz kopmītnēm. Tad sekoja iepazīšanās nedēļa ar kopīgiem pasākumiem, ekskursijām, pašam ne par ko nebija jāsatraucas,” Līva piezīmē. Vaicāta, kam noteikti jāgatavojas pirms studiju uzsākšanas Erasmus Mundus, meitene kā pirmo min intensīvu mācību darbu. Lielākoties tās ir izcilības programmas, kuras pārstāv universitātes, kas pretendē būt par konkrētās zinātnes centriem Eiropā. „Piemēram, Francijā, Poitiers, mācības bija katru dienu no plkst. 9:00 līdz 17:00, turklāt svešvalodā un ļoti ātrā tempā,” stāsta Līva. Viņas kursā bijuši tikai daži, kas mācības šajā programmā turpinājuši uzreiz pēc bakalaura studijām, lielai daļai jau bijuši maģistra grādi citās augstskolās, taču viņi vēlējušies papildināt izglītību šādā – salīdzinoši visai specifiskā – jomā: „Programma patiesībā var būt kā papildu divu gadu kursi jau esošām bāzes zināšanām. Daudzi bija jau gandrīz 10 gadus strādājuši līdz lēmumam pieteikties studēt šajā programmā,” Līva kliedē stereotipu par Erasmus kā „pasākumu jauniešiem”.

Iegūto zināšanu pielietošana praksē

Tā kā Līva mācības ģeoloģijas fakultātē uzsākusi ar ķīmijas izglītības diplomu, daudzas lietas bijis jāapgūst papildus. Taču mācības pilnībā kliedējušas skolas gadu laikā radušos aizspriedumus par ģeoloģiju kā garlaicīgu zinātni un likušas krietni pārdomāt sapni par darbu restaurācijas jomā: „Žēl, ka man jau ātrāk neviens nepastāstīja, ka ģeoloģija ir tik interesanta!” viņa ar sajūsmu paziņo. Sākumā viņi apguvuši pamattehnikas mālu raksturošanai, jo cilvēki, kuri izvēlējušies šo programmu, pārstāvējuši ļoti dažādas jomas. Vēlāk, jau Portugālē, notikusi prakse, kur beidzot bijusi iespēja visas iegūtās zināšanas pielietot dzīvē: „Liela pievienotā vērtība ir tam, ka izceļojāmies pa daudzām laboratorijām, iepazinām to dažādo pieeju un redzējām arī pamatojumu šai dažādībai,” ir pārliecināta Līva. Pēc studiju beigšanas viņai konkrētu plānu neesot – visas labākās iespējas pašas atnākot īstajā laikā. Līvai ir skaidrība vienīgi par to, ka gribētos turpināt mācības doktorantūras studijās.

Programma nav pietiekami novērtēta

Meitene uzskata, ka šī programma Eiropā joprojām nav pietiekami novērtēta, un ļoti maz studentu ir dzirdējuši par šo izglītības iespēju. Sākotnēji programma nemaz nav bijusi paredzēta Eiropas studentiem, taču vēlāk arī viņiem tikusi dota iespēja pieteikties, taču bez finansējuma. Tagad tāds ir, taču divreiz mazāks, nekā „trešo” pasaules valstu studēt gribētājiem: „Varbūt tas arī iemesls, kāpēc šī programma vēl nav tik populāra starp eiropiešiem,” konstatē Līva. Viņa uzskata, ka, lai citu valstu pilsoņi varētu labāk saprast un iepazīt Eiropas kultūru, viņiem ir jāmācās kopā ar studentiem no šī pasaules reģiona, jo sarunas par dzīvi jau visbiežāk notiekot tieši kursa biedru starpā: „Turklāt – arī Eiropas studentiem ir jābūt iespējai iegūt šo izcilo izglītību, tāpēc stipendijai jābūt lielākai,” uzskata Līva. Šobrīd tā neatkarīgi no valsts, kurā students atrodas, ir Eur 500 mēnesī, papildus tiek segta mācību maksa un apdrošināšana: „Portugālē ar to pietika, Francijā nē,” meitene atklāj. Tikpat dažādi darbojoties Eiropas studentu apmaiņas programma Erasmus, kam, mums par laimi, Latvijā ir salīdzinoši liels līdzfinansējums, turpretim Vācijā, Francijā – tikai Eiropas Savienības nauda, ar kuru izdzīvot ir pagrūti vai pat neiespējami. Kā vēl vienu plusu Līva min, ka katra valsts parasti nodrošina vietējās valodas kursus, lai gan mācības notika tikai angļu valodā: „Tas, ka zini valodu, kurā runā konkrētās valsts iedzīvotāji, dzīvi, protams, atvieglo,” sarunu noslēdz Līva.