Sabiedrībā pieaug virspusējo lasītāju skaits

29.10.2014

Biedrība “Sabiedrības izaugsmes centrs” organizēja Grundtvig darbnīcu “Uz saturu balstītas lasītprasmes attīstība pieaugušajiem”. Tajā piedalījās 12 dalībnieki no četrām Eiropas valstīm - Vācijas, Bulgārijas, Lietuvas un Igaunijas, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar pieaugušo lasītprasmes apmācību.

Projekta vadītāja Liene Voroņenko atklāja, ka darbnīcas mērķis bija multikulturālā vidē veidot dalībnieku pieredzes apmaiņu par izmantojamām metodoloģiskajām pieejām lasītprasmes mācīšanā pieaugušajiem. Tāpat piedāvāt dalībniekiem jaunu skatījumu un metodes, iegūt priekšstatus par pamatprasmju (t.sk. lasīt- un rakstīt- prasmju) mācīšanas grūtībām pieaugušajiem, to minimizēšanu.

Vai tiešām ir daudz cilvēku, kam apgrūtināta lasītprasme?

Šajā projektā nekoncentrējāmies uz tādām akūtām problēmām kā analfabētisms. Zinu, ka Latvijā ir realizētas citas darbnīcas, kur tiešām runāja par analfabētismu un neprasmi lasīt. Savukārt mēs runājām par to, kā minimizēt mūsdienu apstākļus, piemēram, plašu tehnoloģiju ietekmi ikdienā, un ļaut cilvēkam attīstīt tās prasmes, kuras jebkurš speciālists ir atzinis par nepieciešamām - iemācīties lasīt, saprast izlasīto, prast pielietot uzzināto. Tieši šīs iemaņas paplašina ikviena cilvēka potenciālu ilgtermiņā. Tāpēc mēs analizējām tādu problēmu kā virspusējā lasīšana.

Cilvēks, kurš pieaugušo izglītības atzaru nepārzina, joprojām nesapratīs.

Pirms apmēram pusotra gada pedagogiem, arī tādiem, kam ir zināšanas psiholoģijā, bija iespēja piedalīties dramaturga un režisora Laura Gundara meistarklasēs. Tolaik viņi preparēja mākslinieka lugas. Visai bieži nācās konstatēt, ka cilvēki ar augstāko izglītību, kas lasa regulāri un izmanto dažādus avotus, neizprot lugā rakstītā aizkulises. Piemēram, viņi redz tēlu, bet neizanalizē, cik viņš varētu būt vecs. Ja analizētu tekstu, to varētu noprast. Salīdzināšanai - ja jaunietis noskatās filmu „Romeo un Džuljeta“, viņš, lasot lugu, vairs nespēj abstrahēties no redzētā, no stereotipa. Jaunajam cilvēkam ir ļoti augsts intelekts, plašas vispārējās zināšanas, bet viņam izpaliek prasme iedziļināties izlasītajā tekstā. Nevajag pieņemt, ka virspusējā lasīšana ir attiecināma tikai uz literārajiem darbiem. Tā lasa arī mācību materiālus vai darba dokumentus. Kāpēc ir svarīgi tālākizglītoties, lai to mainītu? Ja runājam par cilvēka spējām, kapacitāti un attīstību, tad teksta lasīšana un izpratne daudz vairāk veicina radošumu nekā vizuālās bildes uztveršana.

Pieaugušo izglītība ir arī valodu kursi. Vai Grundtvig darbnīcā iegūtās zināšanas pedagogi izmantos arī strādājot ar cittautiešiem?

Specifiska grupa par ko runājām lasītprasmes jomā ir mazākumtautības un imigranti. Kāpēc šis konteksts? Kad cilvēki ieceļo svešā valstī, viņi apgūst valodas pamatprasmes saziņai, bet dziļāka valodas izpratne nenotiek, lasītprasme iepriekšminētajā kontekstā netiek attīstīta. Tas savukārt traucē veidoties vienotai pilsoniskai sabiedrībai. Šis mūsdienās ir viens no fundamentāliem priekšnoteikumiem sabiedrības drošībai un labklājībai.

Kā tika organizēta darbnīca, kādas bija nodarbības?

Darbnīcā piedalījās 12 dalībnieki no četrām Eiropas valstīm - Vācijas, Bulgārijas, Lietuvas un Igaunijas, kuru ikdienas darbs ir saistīts ar pieaugušo lasītprasmes apmācību. Programma bija sastrukturēta dažādi un plaši. Bija diena pedagoģiskām novitātēm. Par to, kā izprotam un mācām lasītprasmi, kādas metodes izmantojam, stāstīja pieredzējusī pasniedzēja un vairāku grāmatu autore Lilita Kreicberga. Organizējām specifisku treniņu, kā medijus un informācijas tehnoloģijas izmantot pedagoģiskajā procesā. Tas ir īpaši svarīgi, strādājot ar jauniešu auditoriju, jo bieži vien atraktīvāk mācību procesā var izmantot datoru, planšetdatoru, citas modernās tehnoloģijas un uzskates līdzekļus, nevis kaudzi grāmatu. Darbnīcas ietvaros dalībnieki piedalījās daudzās aktivitātēs: komandas veidošana kā veiksmīgs pieaugušo izglītības pamats, uz saturu balstīta lasītprasme - priekšstatu izskaušana. Runājām par to, kā veidojas un kādi stereotipi glabājas lasītprasmē, kas, savukārt ir šķērslis literārās kompetences attīstībai. Īpašu uzmanību pievērsām lugām, to satura analīzei. Visi darbnīcas dalībnieki apmeklēja teātra izrādi, to noskatījās latviešu valodā, analizēja bez valodas zināšanām izprasto, nojaušamo. Īpašu uzmanību darbnīcā pievērsām nodarbībām, kur izmantoja drāmas elementus. Darbnīcas dalībnieki sastrādājās ar jau pieminēto dramaturgu un režisoru Lauri Gundaru.

Stāsta Maija Butlere - Bērziņa, projekta koordinatore:

„Izmantot lugu tekstus lasītprasmes padziļinātā apguvē, vērtēt svešvalodā noskatītu teātra izrādi, apmeklēt L. Gundara iestudēto „Minga rēgi“, analizēt Viljama Šekspīra lugas - tas bija izaicinājums visiem darbnīcas dalībniekiem. Taču tas bija veids kā ienest vēl kaut ko inovatīvu mūžizglītībā. Mudinot darbnīcas dalībniekus uz radošo, jauninājumiem, panācām milzīgu ieienteresētību. Organizējām praktisku uz satura analīzi balstītu lasītprasmes nodarbību, īpašu nozīmi pievēršot tam, cik dramaturģijā nozīmīgs ir teksts. Mums nācās atzīt, ka vadāmies no stereotipiem, izdarām secinājumus pēc priekšstatiem. Dramaturgs un režisors Lauris Gundars mācīja analizēt lugas tekstu, atklājot to, ko paši, lasot pasaulslavenus darbus, nepamanām. Režisors tekstā, zemtekstā, starp rindām izlasa to, ko mēs jau redzam iestudējumā uz skatuves. Taču rakstītajā viss ir pateikts, vien izmantojam virspusējo lasīšanu, tāpēc nenovērtējam. Šādu inovatīvu metodi teksta analīzē bija gatavi pārņemt visi darbnīcas dalībnieki, strādājot pieaugušo izglītības sistēmā Lietuvā, Bulgārijā un citviet.“

Biedrība “Sabiedrības izaugsmes centrs” pirms projekta realizēšanas ir rūpīgi pētījusi situāciju Latvijā un norāda uz sabiedrībā pieaugušo negatīvo tendenci - lasītprasmes samazināšanos pieaugušo vidū, it īpaši attiecībā uz etniskajām minoritātēm, imigrantiem, dažādu sociāli nelabvēlīgu grupu sabiedrības locekļiem. Organizācija iepriekšējās aktivitātēs ir konstatējusi, ka piedāvājot pieaugušajiem valodas, lasīšanas, rakstīšanas pamatprasmju apguvi, pieaug cilvēku pašapziņa: viņi patstāvīgi izvērtē un veido spriedumus, kas balstīti uz pašu pieredzi kontekstā ar izlasīto.

Cik plašs būs darbnīcā vērtēto metožu tālākpielietojums pieaugušo izglītībā?

Stāsta Liene Voroņenko:

Inovatīvas metodes izglītības sistēmā asimilējas lēni. Vienmēr būs daudzsološi speciālisti, kas meklēs dažādus ceļus, kā risināt aktuālas problēmas, apgūs inovatīvas metodes, lai būtu iespējams interesanti un rezultatīvi strādāt. Citi varbūt izmantos līdzšinējo, bāzēsies uz paša pieredzes. Taču mēs jūtam, ka dzīve liek meklēt inovācijas. Radošie pedagogi, kas meklē papildus metodes valodas, lasītprasmes un rakstīšanas mācīšanai, nāk no reģioniem. Ar to, ka blakus ir kaimiņvalsts, sastopas pedagogi Valkā - multikulturāla vide uzliek pienākumu meklēt atšķirīgus risinājumus. Pozitīva tendence vērojama Latgalē. Tur pēdējo divu gadu laikā ļoti pieprasīts pakalpojums ir latviešu valodas kursi. Tieši pieaugušo vidē notiek intensīva valodas mācīšana, un pedagogi meklē jaunas, interesantākas metodes, kuras pielietot mācību procesā. Jau  iepriekšējās aktivitātēs esam konstatējuši, ka piedāvājot pieaugušajiem valodas un lasīšanas pamatprasmju apguvi, pieaug ne tikai viņu pašapziņa, bet  cilvēki veido spriedumus, kas balstīti uz pašu pieredzi kontekstā ar izlasīto. Te gan jāpiebilst, ka saglabāt šo personu motivāciju un piedāvāt viņiem saprotamas metodes lasītprasmes apguvē  ir ne tikai pieaugušo izglītības pedagogu, bet arī visā procesā iesaistīto speciālistu izaicinājums. Jo tikai pedagogu, sociālo darbinieku, karjeras konsultantu noturīgs pedagoģiskais atbalsts var nodrošināt ilgtspēju šo personu integrācijā.