No darbiem uz vārdiem, no vārdiem uz darbiem

05.03.2012

Vai zinājāt, ka ikvienam pieaugušajam ir iespēja mācīties visu mūžu, neatkarīgi no vecuma, izglītības un citiem aspektiem? To piedāvā Eiropas Savienības Mūžizglītības programma, kuros ietvaros var īstenot „Grundtvig” projektus. Šo iespēju izmantoja biedrība „Ķoņu kalna dzīves skola”, kuras ideja likās interesanta arī projektu vērtēšanas ekspertiem, un ļoti nopietnā konkurencē (no vairāk nekā 50 iesniegtajiem projektu pieteikumiem atbalstīja trīs projektus Latvijā) biedrības iesniegtais projekts „No darbiem uz vārdiem, no vārdiem uz darbiem” „Grundtvig” programmā ieguva finansējumu darbnīcu norisei.

Projekta vadītāja INGUNA ZUKURE un projekta koordinatore AGNESE AUNIŅA- LINMEIJERE pastāstīja:

„Grundtvig” darbnīcas ir jebkāda praktiska darbošanās pieaugušajiem ar mērķi iegūt papildus prasmes, kas būtu noderīgas personības attīstībai vai karjerai. Interesanti, ka šajā darbnīcā drīkstējām uzaicināt dalībniekus no visas Eiropas, bet ne no Latvijas. Tieši tāpēc 2011. gadā oktobra vidū Rūjienā, Ķoņos, Naukšēnos, Kārķos un citur tuvākajā apkārtnē bieži varēja sastapt dažādās valodās runājošus ārzemniekus. Pamatideja darbnīcai bija praktiska darbošanās, iepazīstot latviešu senos amatus, mūsdienu rokdarbu tehnikas, kulināriju un latviešu valodas pamatus.

Rokdarbi cieņā arī vīriešiem

Tā, kā darbnīcu norise bija iecerēta rudenī, bet līgums parakstīts tikai vasarā, ļoti īsā laikā nācās saplānot daudzus pasākumus. Kaut arī informācija par mūsu darbnīcu ir ievietota kopīgajā Eiropas katalogā, tomēr īsā pieteikšanās laika dēļ nācās dalībniekus aicināt visos iespējamajos veidos. Esam pateicīgi visiem, kuri palīdzēja atrast šos cilvēkus, izmantojot visus iespējamos ziņu un sakaru kanālus. Ļoti interesanti, ka vairumu pieteikumu atsūtīja vīrieši, turklāt no Turcijas, Kipras un citām dienvidu valstīm.
Oktobra vidū, kad Latvija vēl joprojām krāsojās košajās rudens lapu krāsās, Ķoņu dzirnavas uz nedēļu kļuva mājvieta ļoti jaukai sabiedrībai. Atbrauca Iliass no Kipras, Nedims un Barbaross no Turcijas, Kai, Elle un Hannes no Igaunijas, Jakobs, Irene un Marija no Vācijas, Pepa no Čehijas, Alberto no Slovēnijas un Anastasia no Grieķijas. Ļoti atšķirīgi cilvēki, atšķirīga pieredze, reliģija, paradumi, vecums no 20 līdz 69 gadiem, tomēr atradām daudz vienojoša un interesanta. Tā kā neatrodamies lielā pilsētā, pirmais pārsteigums bija par norises vietu, jo viesi neticēja, ka tepat no Ķoņu dzirnavām nevar aiziet uz lielveikalu, pat ne uz vismazāko. Vēl pārsteigums viesiem bija tas, ka mūsu rudens ir daudz aukstāks par Kipras vai Turcijas ziemu, tāpēc patiešām noderēja silti džemperi un cimdi, par ko bijām visiem jau savlaicīgi uzrakstījuši.
Ņemot vērā, ka projekta aktivitātes pamatā saistītas ar rokdarbiem, amatiem un ēdieniem, pārsteigums mums un arī pašiem dalībniekiem bija tas, ka pārsvarā atbrauca vīrieši. Katrs no viņiem bija domājis, ka būs vienīgais vīrietis. Tikpat pārsteigtas bija arī sievietes. Turklāt vairums Latvijā nokļuvuši netīšām - draudzene netika, uzaicināja mani, nejauši saņēmu e-pasta vēstuli, gribēju nokļūt tālāk no dzimtās zemes, lai būtu eksotiskāk un tamlīdzīgi.

Saprotas dažādās valodās

Projekta nosaukums «No vārdiem uz darbiem, no darbiem uz vārdiem» sevī ietver galveno domu. Neticami, ka vienas nedēļas laikā ir iespējams veikt tik daudz dažādu darbību. Dalībnieki nakšņoja, uzturējās un vairākas nodarbības notika Ķoņu dzirnavās. Pirmā diena, kas bija svētdiena, sākās ar iepazīšanos, kad katrs dalībnieks pastāstīja par sevi, savu darbu, par to, ko vēlas iegūt šajā projektā. Savukārt mēs, projekta darba grupa, iepazīstinājām ar sevi, saviem pienākumiem pret viesiem, darbības plānu. Sarunas un nodarbības notika angļu un latviešu valodā ar mūsu tulku Lauras Lielbārdes un Māras Zukures palīdzību, bet igauņi savstarpēji runāja arī krievu valodā, bet ar vāciešiem vācu valodā. Ne visiem gāja gludi, runājot angliski, bet tad sazinājāmies ar žestiem, skaņām un citām ne-angliskām iespējām. Dažreiz brīnums bija, ka, piemēram, čehu valodā var atrast ļoti daudz līdzības ar krievu valodu, bet daži vārdi latviešu valodā sakrīt ar grieķu valodu. Tad nu brīžam bija viss juku jukām, tomēr sapratāmies visi. Tā kā paredzēta bija arī latviešu valodas apgūšana, skolotāja Agrita iepazīstināja ar latviešu alfabētu, īpašu vērību veltot garumzīmju lietošanai un atšķirībai starp balsīgajiem un nebalsīgajiem līdzskaņiem. Katram dalībniekam tika grāmatiņa, kura kalpoja kā vārdnīca ar sasveicināšanās vārdiem un citām pieklājības frāzēm iesaistīto valstu valodās, tāpat grāmatiņā bija nodarbībās lietojamo latviešu vārdi un to attēli. Nedēļas laikā daži tīri labi iemācījās lietot latviešu „labrīt”, „paldies”, „man patīk” un citus nepieciešamākos vārdus.

Darbs mijas ar izklaidi
 
Pirmajā dienā ekskursija pa Rūjienu - apstaigājot nelielu loku pa mazajām ieliņām, viesi guva ieskatu par pilsētu. Nākamais pieturas punkts bija Ķoņu kalns. Salīdzinot ar Alpiem vai Tatriem, mūsu 94 metri virs jūras līmeņa tāds cinītis vien ir, tomēr enerģētiskā ziņā un uzbūves dažādībā tas varbūt pārspēj minētos. Turpat jau arī Ķoņu skola, kur biedrības dienas centrā notika pirmā nodarbība un tā bija tapošana jeb grābekļošana. Iesākumā negāja viegli, katram vairākas reizes bija jāparāda, jāpielabo, bet kad pirmie desmit centimetri uztapoti, no vīriešu puses atskanēja jautājums, vai tad latviešu vīrieši arī šo rokdarbu prot? Jā, to nu mēs negaidījām. Neviena no mums neko līdzīgu nebija manījusi. Tā kā nācās atbildēt godīgi.
Pēc trim cītīgi pastrādātām stundām, redzams bija darba rezultāts, cik nu kuram liels, bet katra paša paveikts. Laiks mūs lutināja, vakara saulīte vēl silta, tad pastaigas solī draudzīgā bariņā devāmies uz naktsmājām, pa ceļam ieelpojot rudenīgi dzestro gaisu un baudot dabas krāšņumu. Pēc vakariņām plānots spēļu vakars, kur katras valsts pārstāvim bija jāsagatavo kāda spēle, rotaļa vai dziesma no savas valsts. Lai iedrošinātu viesus, latvieši rādīja un mācīja rotaļu «Kas dārzā, kas dārzā?» Drīz vien viesi atraisījās un drosmīgi iesaistījās mūsu un kolēģu rīkotajās atrakcijās. Beidzās viss ar lielu jautrību, jo septiņu valstu iedzīvotāji mēģināja spēlēt klusos telefonus. Jau vienā valodā runājošie reti kad tiek pie pareizā vārda, kur nu vēl tad, ja katrs runā citā valodā! Turpmāko dienu sadarbības un jautrības atslēga bija rokā. Pateicoties pirmajam vakaram visiem kopā, nākamajās dienās bija viegli jokot, jo bija par ko.
Turpmākās dienas bija līdzīgas. Katra diena bija aizpildīta no rīta līdz vakaram. Viesi devās mācību ekskursijās, kuru galamērķis sasaucās ar dienas amatu vai rokdarbu tematiku. Ļoti sajūsmināti ciemiņi bija par Oleru muižu un Kārļa Zemīša darbu, apņēmību un degsmi. Bija gandrīz visi iespējamie rokdarbu veidi, arī māla veidošana, dekupāža, filcēšana, mācījām adīt, tamborēt, gatavot ziedus no želejas auduma, pērļu piespraudes un beigās gandrīz visi pabeidza nedēļas apjomīgāko darbu – lakatu uz rāmja, kas prasīja visilgāko laiku. Tomēr gandarījums bija par paveikto.

No rokdarbiem pie kulinārijas

Ar rokdarbiem jau nebija gana. Ja mēs būtu citā valstī, arī taču gribētu pamēģināt vietējos ēdienus un kultūru, tāpēc meklējām iespēju parādīt vēl kaut ko. Sarīkojām danču vakaru, kur labprāt izpalīdzēja folkloras kopa «Dzīne». Kopīgi cepām maizi, ūdenskliņģerus, pat torti. Devām nogaršot pelēkos zirņus un pašbrūvētu alu. Nedēļas laikā sadraudzējāmies ļoti cieši. Arī mēs daudz uzzinājām par citām valstīm, viņu tradīcijām un paradumiem. Salīdzinājām kopīgo un atšķirīgo. Atvadu vakarā daudz dziedājām, runājām, smējāmies. Jautājot viesiem, kas bija labākais šajā laikā, atbildes bija dažādas. Vienam Latvijas cilvēku viesmīlība un sirsnība, otram piemiņas vieta uz Igaunijas robežas, citam šī bijusi labākā un interesantākā nedēļa visā mūžā. Viesi teica un rakstīja mīļus pateicības vārdus, piebilstot, ka ir gatavi mūs uzņemt savās mājās, ja nu mums kādreiz ir izdevība būt tajā valstī. Un mēs ticam, ka tā arī notiks. Pateicoties „Grundtvig” programmai, esam guvuši bagātu pieredzi, krietni lielu motivāciju labāk apgūt angļu valodu, uzticamus draugus tepat Latvijā un ārpus tās.

Projekta dalībnieki saka

ALBERTO:
Lai gan Latvija un Slovēnija kļuva par Eiropas Savienības dalībniecēm vienā dienā, es par jūsu valsti joprojām neko nezināju. Šajās „Grundtvig” darbnīcās es guvu aizraujošu pieredzi, kas ļāva man uzzināt par Latvijas dabu, vēsturi, kultūru, valodu, tradīcijām un nacionālajiem ēdieniem. Liels paldies visiem, kas rīkoja šīs darbnīcas.

ANASTASIJA:
Šī bija jauka pieredze. Esmu pateicīga par to, ka man bija iespēja viesoties jūs pilsētiņā un būt kopā ar jums šīs dienas, kuru laikā es uzzināju daudz ko jaunu par Latviju. Man bija iespēja iepazīt arī citu valstu kultūru caur mūsu daudznacionālās grupas dalībniekiem. Ceru, ka šādi projekti turpināsies arī nākotnē, lai aizvien vairāk cilvēku uzzinātu par Latviju.

ILIASS:
Esmu patiesi priecīgas, ka satiku visus šos ļaudis no dažādām Eiropas valstīm, ar kuriem programmas noslēgumā esam kļuvuši par draugiem. Kopā mēs paveicām lielisku darbu un piedalījāmies aizraujošās aktivitātēs.
Beidzot es pirmo reizi mūžā redzēju īstu rudeni un izbaudīju to no visas sirds. Liels paldies par visu!

KAI:
Par Latvijā pavadīto laiku varu pateikt trīs lietas:

  • Tas bija ļoti noderīgi, jo es varēju trenēt savas angļu valodas prasmi
  • Tas bija relaksējoši, jo biju tālu prom no ikdienas rūpēm
  • Tas bija interesanti, jo ieguvu zināšanas par dažādām kultūrām

MARIJA:
Viss notika, kā es biju gaidījusi un es ieguvu visu cerēto. Darbnīcās bija interesanti un zinoši pasniedzēji un viss bija labi organizēts. Projekta organizatori bija ļoti ieinteresēti izdarīt visu nevainojami un viņiem izdevās savu kultūru prezentēt prefekti. Viņi bija izvēlējušies ļoti piemērotu viesu māju, un vietējie cilvēki bija laipni un atsaucīgi. Bija pārsteigta, ka vietējā folklora un tradīcijas ir tik labi saglabājušās līdz mūsdienām.
 
NEDIMS:
Uzskatu, ka „Grundtvig” darbnīcām ir nepieciešams piešķirt vairāk līdzekļus, lai vairāk cilvēku varētu tajās piedalīties un gūt brīnišķīgu pieredzi visai dzīvei.