Grundtvig profesionālās pilnveides projektā apgūst e-apmācības metodes

12.09.2013

Pateicoties ES Mūžizglītības Grundtvig programmas finansējumam, man bija iespēja apmeklēt profesionālās pilnveides kursus par e-apmācības veidiem un metodēm (E-learning in classroom) Prāgā, Čehijā.

Stāsta projekta īstenotāja, Kuldīgas novada  Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja DAINA GIRVAITE:

Tā kā manā publiskās bibliotēkas vadītājas darbā ietilpst datorapmācība un konsultācijas internetlietotājiem (arī izmantojot e-apmācības formas – e-pasts, skype, utt), šī tēma mani ļoti interesē un jutu nepieciešamību gūt jaunas zināšanas šajā jomā.

Bibliotēkā lielākoties apmācu seniorus, kam jaunās tehnoloģijas palīdz labāk integrēties mūsdienu sabiedrībā, viņi iemācās lietot datoru, meklēt ikdienā nepieciešamu informāciju internetā, veikt maksājumus, iepirkties internetveikalos, lietot saziņai e-pastu un skype, tāpat gūst priekšstatu par tehnoloģiju attīstību. Neesmu pedagogs, tāpēc vienkārši dalos ar zināšanām, kuras ir man, mēģinot to nesarežģīt un pieredzes ceļā izprast veiksmīgākās metodes.

Kad profesionālās pilnveides kursu katalogā izlasīju kursu programmu un aprakstu, mani ļoti piesaistīja uzsvars uz inovatīvām metodēm un teorijas īstenošanu praksē. Iespēja apgūt arī e-apmācības iespējas (ņemot vērā, ka daudziem cilvēkiem veselības vai laika trūkuma dēļ nav iespējams mācīties klātienē) bija vēl papildus stimuls iesniegt projekta pieteikumu kursu finansējumam.

Uz Prāgu devos jūlija vidū, no 7.-13.jūlijam. Pirms tam internetvidē bija jāizpilda tests par sagatavotību apmācībām (atkarībā no kursu temata tiek vai netiek pieprasītas priekšzināšanas, manā gadījumā priekšzināšanas nebija nepieciešamas, kursi tika piedāvāti visiem interesentiem par internetvides izmantošanu darba un mācību procesā). Laikā, kad Prāgā biju es, bija organizētas vairākas grupas ar šo pašu tēmu – bijām sadalīti tā, lai pasniedzējs var veltīt laiku katram dalībniekam, pārbaudīt viņa prasmes un palīdzēt, paskaidrot, ja nepieciešams, kas noteikti nebūtu iespējams, ja grupa būtu pārāk liela.

Manā grupā bijām seši cilvēki – divi no Islandes, pa vienam no Rumānijas, Kipras, Spānijas un Latvijas. Pārsvarā dalībnieki bija skolotāji vai izglītības iestāžu tehniskie darbinieki, taču kursu vadītājs pieminēja, ka gandrīz katrā grupā esot arī kāds bibliotekārs, tā kā nebiju tur gluži „baltais zvirbulis”.

Katru dienu cītīgi mācījāmies no 9.30-17, pēc tam bija brīvais laiks, ko katrs varēja izmantot pēc saviem ieskatiem. Mācības notika angļu valodā. Pasniedzējs bija ļoti interesants un atraktīvs jauns cilvēks, vārdā Petrs, kas mācību procesu organizēja atbilstoši tām mācību metodēm, kuras gribēja iemācīt mums – runāt vienkārši par šķietami sarežģītām lietām, pasniegt interesanti to, kas dažiem var likties garlaicīgs.

Ikdienas darbā, strādājot ar pieaugušajiem, bieži sastopos ar situācijām, kur cilvēki baidās apgūt ko jaunu, jo tas viņiem liekas sarežģīts, liekas, ka „tas nav man, tas jau tiem jaunajiem”. Taču moderno tehnoloģiju laikmetā to apgūšana dzīvi nevis sarežģī, bet gan atvieglo un sniedz daudz jaunas iespējas. Tāpat strādājot ar bērniem, jāatceras, ka vecās metodes vairs nav efektīvas, un tā vietā, lai gaustos par to, ka daļa mūsdienu bērna prāta vienmēr atrodas „online”, to var izmantot, lai bērnam saprotamā un pievilcīgā veidā mācītu to labo, ko mēs gribam jaunajai paaudzei iemācīt.

Galvenie punkti, uz kuriem balstījās apmācību metodes, ko apguvu kursos: palīdzēt sašķirot informāciju (citādi arī Googles milzīgais informācijas apjoms nebūs noderīgs), palīdzēt uztvert un domāt kritiski, radīt mūžizglītības dalībniekus (iedvesmot cilvēkus mācīties visu laiku, jo vairs nav iespējams būt izglītotam cilvēkam tikai ar kaut kad skolā apgūto) un nespiest apgūt nepielietojamu informāciju. Kursu saturu profesionālajā līmenī vērtēju kā tiešām ļoti vērtīgu, apguvu daudz jauna, ko varu pielietot savā darbā.

Mūsu grupas dalībnieku vidū bija arī viens informātikas skolotājs, kuram informācija par apmācībās pielietojamajiem internetrīkiem un resursiem nebija nekāds jaunums, iespējams, ka viņam ieguvums nebija tik liels. Tāpēc citiem interesentiem, izvēloties pieteikties dalībai ES Mūžizglītības programmas piedāvātajos kursos, iesaku uzmanīgi iepazīties ar visu informāciju – vai tie paredzēti attiecīgās jomas profesionāļiem vai interesentiem bez priekšzināšanām.

Vēlos piebilst vēl kādu interesantu lietu – aptuveni pirms gada Latvijas publiskajā telpā bija izskanējusi doma, ka katram bērnam, sākot mācības skolā, būtu nepieciešams saņemt planšetdatoru, tad izrādās, ka Portugālē līdzīgs projekts ticis īstenots jau pirms vairākiem gadiem – katram bērnam izsniegts neliels portatīvais dators, taču atsauksmes ir dažādas, un vairākumā gadījumu tiekot apšaubīta šī projekta lietderība.  Mana Prāgas kursu biedrene Amēlija no Portugāles šādu portatīvo datoriņu bija atvedusi, lai parādītu citiem dalībniekiem un dalītos pieredzē par tā pielietošanu skolās. Starp citu, tieši neformālā komunikācija kursu dalībnieku vidū pēc nodarbībām, apmainoties ar pieredzi un gūstot jaunas idejas, bija ļoti vērtīga.

Esmu apmeklējusi dažādus savas nozares speciālistu kursus Latvijā, un tie nebūt nav bijuši slikti, taču iespēju kontaktēties ar citu valstu mūžizglītības entuziastiem un gūt citu, plašāku skatījumu, uzskatu par lielu priekšrocību. Kursi Prāgā man bija liels ieguvums gan profesionālā, gan personības attīstības līmenī.

Programma: Grundtvig pieaugušo izglītības personāla profesionālā pilnveide
Projekta īstenotājs: Kuldīgas novada  Pelču pagasta bibliotēkas vadītāja Daina Girvaite
Aktivitātes nosaukums: E-learning in classroom
Projekta īstenošanas laiks: no 2013. gada 7.-13.jūlijam.
Projekta īstenošanas vieta: Prāga, Čehija