Senioriem sava vieta pieaugušo izglītības sistēmā

07.01.2015

Projekta “Baltic for adult education” jeb “Baltija pieaugušo izglītībai” mērķis ir veidot pieaugušo izglītības pasniedzēju apmaiņas aktivitātes. Dalīties pieredzē, izvērtējot atšķirīgas mācību un iemaņu pasniegšanas metodes, kā arī analizēt kopīgo un atšķirīgo pieaugušo izglītības pasniedzēja darbā.

Projekta laikā divi pieaugušo izglītības centri – “LatConsul” no Latvijas un pieaugušo Izglītības centrs Kretingas novadā Lietuvā uzņem brīvprātīgos, lai dalītos pieredzē par izglītības sistēmām un metodēm. Seši lietuviešu brīvprātīgie jūnijā jau viesojušies Latvijā un Rīgā. Četru nedēļu laikā kaimiņvalsts senioriem bija iespēja gan piedalīties aktivitātēs mācību centrā “LatConsul”, gan daudz praktiski darboties kā brīvprātīgajiem.


Projekta ideja – sekmēt sadarbību

Kā stāsta “LatConsul” pārstāve un šī projekta vadītāja Ilze Šēfere-Siliņa, viena no projekta idejām ir ar brīvprātīgo darbu veicināt savstarpēju sadarbību, izpratni un realizēt dažādas sadarbības idejas starp abu valstu pieaugušo izglītības organizācijām.

Lai brīvprātīgo darbu vērstu nozīmīgāku, seniorus iesaistījām sociālajās aktivitātēs. Veselu nedēļu kaimiņvalsts pārstāvji darbojās Latvijas Sieviešu invalīdu asociācijā “Aspazija”, un veica gluži praktiskas lietas, piemēram, biedrības pagalmā ierīkoja puķu dārziņu. Seniori pabija jauniešu mājā “Ezermalas” un palīdzēja gatavot pusdienas, iesakot savas tautas tradicionālos ēdienus. Priecēja, ka izveidojās labs starppaaudžu kontakts. Neredzīgo biedrības bibliotēkā, Lietuvas brīvprātīgie seniori palīdzēta veidot bukletus. Taču projekts, kurš sākotnēji uzrunā Latvijas un Lietuvas seniorus sadarbībai, iesaistoties salīdzinoši vienkāršās aktivitātēs, būs ilgtspējīgs.

Mācību centram “LatConsul” ir vēlēšanās attīstīt tādu jomu kā specializētas mācības tieši senioriem. Konkrētais projekts ir vērtīgs informācijas avots, jo tiešā veidā ļauj kontaktēties ar mērķauditoriju.

Ikdienas darbā bieži vien nemaz neaizdomājamies par to, ka katrai vecuma grupai ir savas mācīšanās īpatnības. Komunicējot un uzklausot seniorus, iespējams saprast, kādā veidā un virzienā attīstīt šīs specializētās mācības – tām ir jābūt individualizētām, detalizētām, lēnākā tempā un izsmeļošām. Tāpat būtiski nodrošināt izdales materiālus, ko seniori pēc tam var pārskatīt mājās un atkārtot apgūto. Svarīgi ir arī praktisko iemaņu apgūšana/pielietošana vienlaikus ar teoriju, kas atvieglo informācijas nostiprināšanu prātā.

Lietuvas pārstāvjiem bija iespēja vērot un salīdzināt, kā vecākās paaudzes pārstāvju mācības notiek pie mums un Kretingā, apmainīties ar darba pieredzi un metodēm.

 

Lietuvas brīvprātīgie par projektā pieredzēto apmierināti

“Mums bija ļoti interesanti! Redzam, ka arī jūsu seniori ir ļoti aktīvi un prot tik daudz! Mums ir daudz kopīga, taču joprojām viens no otra varam mācīties. Ļoti patika dekupāžas, pīšanas nodarbības Latvijas Sieviešu Invalīdu asociācijā. Arī svētki, ko organizēja jūsu Sieviešu invalīdu biedrība, bija lieliski. Pie mums tik liela mēroga pasākumus, kāds bija Vasaras Saulgriežos Grīziņkalnā, seniori vēl neorganizē – tas tiešām ir ļoti nopietni, darbietilpīgi, prasa pieredzi,” tā Danute Vasiļauskiene.

 

Mācās no Lietuvā atvērtās senioru universitātes

Seši projekta dalībnieki no Kretingas aktīvi darbojas pieaugušo izglītības centra struktūrvienībā, ko kaimiņvalstī dēvē par “trešās paaudzes universitāti”. Šādas universitātes ir gandrīz visās Lietuvas pilsētās, lielākajās pat vairākas. Tajās vecākā gadagājuma ļaudīm tiek organizēti dažādi atraktīvi un izglītojoši pasākumi. Seniore, kas piedalījās apmaiņas programmā Latvijā, Danute Vasiļauskiene ir Kretingas “trešās paaudzes universitātes” padomes priekšsēdētāja, savulaik bijusi skolotāja: “Universitātē rīkojam seminārus, konferences, dažādas tikšanās, kursus, gatavojam projektus. Mūsu seniori ir ļoti aktīvi, mācībās ieinteresēti. Ja kāds neapmeklē universitāti, tas nozīmē, ka tiešām to nespēj, piemēram, veselības stāvokļa dēļ.”

Kā stāsta projekta “Baltic for adult education” koordinatore Ilze Pleša, Latvijā līdzīgas metodes un izglītības modeļi neeksistē. Šis ir viens no piemēriem pieaugušo izglītības sistēmu salīdzinājumam.

“Lietuvā «trešās paaudzes universitātes» modelis ir izplatīts un seniori sniedza tikai pozitīvas atsauksmes. Konkrētajā universitātē senioriem ir pieejamas vairāku virzienu programmas – rokdarbu, ģeogrāfijas un tūrisma, kā arī veselības un garīgās attīstības,” norāda I.Pelša.

 

Taps pieaugušo izglītības rokasgrāmata

Kā saka projekta koordinatore Ilze Pleša, projekts ir visai plašs. Tā īstenošana turpinās. Pašlaik seši uzņēmīgi seniori no Latvijas, kas iepriekš darbojušies pieaugušo izglītības jomā, apgūst lietuviešu valodas pamatus, lai oktobra mēnesi pavadītu kaimiņvalstī un iesaistītos brīvprātīgā darbā Kretingā, tādejādi vērtētu un analizētu tur pieejamos pieaugušo izglītības sistēmas resursus, īpašu nozīmi pievēršot tam, kādas ir aktualitātes senioru mācību programmās un procesā.

Projekts nesaistās tikai ar praktisku darbu, tas palīdz labāk saprast kopīgo un atšķirīgo – gan mūsu kultūru un latviešu mentalitāti, gan apzināt, cik līdzīgas vai atšķirīgas ir abu valstu senioru sabiedriskās aktivitātes un tradīcijas.

Tāpat“LatConsul” organizēja divu nedēļu treniņkursus dalībniekiem par tādām tēmām kā brīvprātīgo motivācija, lomas, koordinēšana, interkulturālisms, kā arī konfliktu menedžments. Turklāt dalībniekiem būs arī iespēja mācīties, kā iekļaut IT tehnoloģijas savās mācīšanas metodēs.

Tomēr pats lielākais darbs, pie kura pašlaik tiek strādāts, ir “Pieaugušo izglītības metožu rokasgrāmatas” izveide. Šobrīd rokasgrāmata ir aktīvā izstrādes procesā, kur būtisku pienesumu dos arī Latvijas senioru vizīte Lietuvā. Pēc tās pilnībā varēs novērtēt iegūto informāciju. Tad arī tiks izveidota šī rokasgrāmata.

Kamēr lietuvieši bija šeit, notika prāta vētras, plānošana, diskusija par to, kādam jābūt rokasgrāmatas saturam. Darbs vēl turpinās.