Daba un darbs vieno cilvēkus

29.08.2012

Gulbenes pašvaldība sadarbībā ar Anglijas grāfistes Kornvolas nevalstisko organizāciju „Point Europa” īsteno senioru brīvprātīgā darba projektu „Nature Nurture” („Daba - barotāja”). Projekta ietvaros no 2012. gada 18. jūnija līdz 9. jūlijam seši brīvprātīgie seniori no Anglijas tika uzņemti Gulbenē, savukārt no 2012. gada 12.oktobra līdz 2.novembrim seši Gulbenes novada seniori veiks brīvprātīgo darbu Kornvolā.

Projekta vadītāja, Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas izglītības darba speciāliste ANITA BIRZNIECE stāsta:

Ilgstoša un produktīva sadarbība

Ar organizāciju „Point Europa” Gulbenes novada domei jau vairākus gadus ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība. „Point  Europa” ir nevalstiska organizācija, kuras darbība aptver plašus sabiedrības slāņus, sākot no maziem bērniem līdz senioriem. Sešu gadu laikā esam īstenojuši vairākus kopīgus projektus Eiropas Savienības programmas „Jaunatne darbībā” ietvaros. Angļu partneri ierosināja īstenot senioru brīvprātīgā darba projektu, kuru 2012. gada februārī iesniedzām apstiprināšanai Valsts izglītības attīstības aģentūrā un ieguvām finansējumu.

Seniori saprotas bez vārdiem

Projekta pamatā ir ideja, ka daba un darbs ir tas, kas vieno cilvēkus visā pasaulē un palīdz viņiem saprasties pat bez vārdiem, izmantojot ķermeņa valodu. Īstenojot projektu senioriem, mums ir vairāk jāņem vērā valodas barjera, tādēļ jāizvēlas tādas tēmas, kurās šis ierobežojums ir mazāk jūtams.

Projekts paredz, ka abu Gulbenes novada un Kornvolas grāfistes seniori katrā no valstīm trīs nedēļas strādās brīvā dabā labiekārtojot vidi, piemēram, parkus, skvērus, dārzus.

Uzturoties mūsu novadā, angļu un vietējie seniori vienu nedēļu kopīgi strādāja Gulbenē parkos. Delegācijas sastāvā bija trīs kungi un trīs dāmas, kas iesaistījās dažādu darbu veikšanā. Viņi ravēja puķu dobes un pārkrāsoja bērnu laukuma spēļu konstrukcijas. Divdomīga situācija izveidojās, kad piedāvājām angļu senioriem strādāt kapu sakopšanas darbos. Vietējie seniori bija nobažījušies, kā to uztvers ārzemnieki, jo Latvijā ir atšķirīga kapu kultūra. Mēs ļoti rūpējamies par kapu sakopšanu un uzturēšanu, bet piedāvājumu strādāt kapos angļu seniori varēja saprast kā apvainojumu. Tomēr viss bija kārtībā un viņi to uztvēra ar īstu angļu humoru, atzīstot, ka valsts tradīcijas var iepazīt arī caur kapu kultūru.

Projektā paredzētas arī radošas aktivitātes kultūras un atpūtas pasākumu nodrošināšanai, piemēram, telpu iekārtošana, dekorēšana, vizuālas informācijas gatavošana, aktīva iesaistīšanās.

Angļu viesi iepazīst Latviju

Lai darbs mītos ar atpūtu, paredzētas arī sociālās aktivitātes, ekskursijas, apkārtnes iepazīšana, saviesīgas tikšanās, priekšnesumi, svētku pasākumu apmeklēšana.

Angļu seniori devās ekskursijā pa Gulbenes novadu un kopā ar vietējiem pensionāriem apmeklēja Rīgu un Ventspili. Angļiem bija iespēja iepazīt vietējo dzīvi, viesojoties un kopā strādājot mājās pie novada ļaudīm. Viena no vietējām projekta dalībniecēm ir daiļdārzniece. Angļu seniori bija sajūsmināti par viņas skaisti iekopto dārzu. Parādījām arī mūsu piemājas dārziņu kultūru.

Viesi varēja iepazīt mūsu dzīvi no dažādiem skatupunktiem. Viņi atzina, ka organizētās ekskursijās mēs redzam vietas. Tādējādi izveidojas vizuālais, bet ne cilvēciskais priekšstats par valsti. Šī projekta vērtība ir tā, ka tas ļauj iepazīt cilvēkus un viņi dzīvi.

Angļu seniori atzina, ka mūsu ļaudis smagi strādā, it sevišķi laukos. Viņi bija pārsteigti, ka, neskatoties uz smago dzīvi, mēs mākam priecāties. Mēs dziedam,  dejojam un svinam šo dzīvi.

Svarīgi rūpēties par komfortu

Ceļojumu, ēdināšanas un uzturēšanās izdevumus sedz no projekta līdzekļiem. Dalībnieki saņem nelielu kabatas naudu sīkiem ikdienas izdevumiem.

Angļu senioru uzņemšanai īrējām māju, kurā katram no viesiem bija atvēlēta sava atsevišķa istaba. Līdz šim bijām organizējuši projektus jauniešiem, kuriem nav tik augstas prasības komforta un privātuma ziņā. Viņi var apmesties arī sešatā vienā telpā, nakšņojot divstāvīgās gultās. Organizējot projektus senioriem, ir jārespektē viņu prasības, nodrošinot katram savu privāto telpu un komfortu.

Projekts aptver visu novadu

Anita Birzniece atzīst, ka pašvaldība ir tikai projekta idejas nesējs un administrators, bet ir svarīgi, lai tā īstenošana sniegtu ieguvumu novada ļaudīm. Tādēļ projekta aktivitāšu realizācijā iesaistītas vairākas  novada organizācijas un brīvprātīgie.

Projektā piedalās novada senioru biedrība „Atspulgs 5”, kas nodrošina saikni ar novada senioriem.

Biedrības valdes priekšsēdētāja ANNA VĪGANTE stāsta:

Mūsu biedrības pastāv no 2011. gada marta. Tajā darbojas seniori no visiem Gulbenes novada pagastiem. Esam gandarīti, ka varam piedalīties šajā projektā. Esam iesaistīti projekta aktivitāšu plānošanā, organizēšanā un norisē. Katram no dalībniekiem bija savi priekšstati par Angliju, tomēr visiem bija uzskats, ka tās ļaudīm ir visai atšķirīga mentalitāte. Pavadot ar angļu senioriem kopā trīs nedēļas, mūsu uzskati mainījās. Tie ir tādi paši vienkārši cilvēki, kā mēs. Viņi ar prieku iepazina Latviju, Gulbenes novadu un mūsu senioru dzīvi. Centāmies parādīt labākos piemērus, tomēr neslēpām arī ļaužu ikdienu.

Angļi seniori piedalījās mūsu senioru tautas deju kolektīva mēģinājumā. Ierādījām arī viņiem latviešu deju soļus. Vēlāk viesi kultūru sadraudzības vakarā mums mācīja savas nacionālas dejas. Angļu seniori iepazina arī pagastu senioru kultūras aktivitātes Lejasciemā un Lizumā.

Viesi piedalījās arī Jāņu svinēšanā. Viņi iepazina mūsu pirts tradīcijas. Angļi bija pārsteigti, ka joprojām Latvijā piekopj seno pirts rituālu, kurā izmanto dažādas ārstnieciskās zālītes un skaita tautas dziesmas.

Domāju, ka arī viesiem priekšstats par Latviju uzlabojās, jo vizīte deva iespēju pašiem iepazīt valsti, par kuru neko daudz nebija dzirdējuši. Lielākā daļa tik vien zināja, ka Latvijas bija viena no bijušās Padomju Savienības republikām.

Vizītes norisē bija iesaistīti ne tikai tie seši seniori, kas dosies uz Angliju, bet arī vairāki desmiti seniori no visiem novada pagastiem, kas kopā ar visiem kopīgi strādāja un piedalījās atpūtas un izklaides pasākumos.

Projektā iesaistījās arī jaunākās paaudzes dalībnieki, kas palīdzēja mums pārvarēt valodas barjeru, veicot tulkošanu. Lai gan  projekta ietvaros pirms viesu ierašanās tika organizēti angļu valodas kursi, seniori bez priekšzināšanām nevarēja apgūt valodu pietiekamā līmenī, lai varētu bez palīgiem komunicēt.

Paaudžu solidaritāte

Anita Birzniece turpina:

Tā, kā 2012. gads Eiropas Savienībā ir pasludināts par aktīvu vecumdienu un paaudžu solidaritātes gadu, veidojām sasaisti ar paralēli notiekošo jauniešu brīvprātīgā darba projektu „Kilograms piederības”, kas apzināti tika īstenots vienā laikā ar senioru brīvprātīgā darba projektu.

Seniori un jaunieši plecu pie pleca strādāja, organizējot novada svētkus Stāmerienā. Jaunieši veidoja uguns skulptūras, bet seniori turpat blakus darbojās, dekorējot dekupētas burciņas. Abu paaudžu brīvprātīgie kopīgi piedalījās kapu sakopšanā un nopļautās zāles savākšanā.

Brīnišķīgs piemērs abu projektu sintēzei ir Elīna Nagle, kas pieteicās dalībai jauniešu projektā „Kilograms piederības”, bet ļoti organiski iesaistījās arī senioru projektā.

Elīna stāsta:

Es iesaistījos projektā, lai palīdzētu abi valstu senioriem saprasties. Bija klāt dažādos pasākumos un nodrošināju tulkošanu. Uzskatu, ka šis bija liels ieguvums arī man, jo varēju uzlabot valodas prasmi un iepazīt angļu kultūru un tradīcijas. Projekts man sniedza daudz spilgtu emociju.

Angļi sākumā bija rezervēti un daudz no kā baidījās, bet drīz vien kļuva atvērtāki, ļāvās un izbaudīja gan nepazīstamos ēdienus, gan pirts rituālu, gan dejas un citas izdarības, ko bija sagatavojuši projekta rīkotāji.

Gulbenes seniori gatavojas atbildes vizītei

Uz Angliju dosies sešas kundzes, kas tika atlasītas dalībai projektā. Izsludinājām publisko pieteikšanos novada mērogā jau 2012. gada martā, lai, uzņemot angļu seniorus, abu valstu projekta dalībnieki varētu savstarpēju iepazīties. Projekts paredz, ka atbildes vizītes laikā Gulbenes novada seniori strādās Kornvolas parkos. Arī angļu kolēģi ir plānojušu paaudžu sadarbības aktivitātes. Abu valstu seniori dosies uz vietējiem bērnudārziem, kur viņi varēs darboties kopā ar bērniem dažādās aktivitātēs.

Angļu partneri ir iecerējuši arī plašu kultūras un izklaides programmu, kas paredz ekskursijas Kornvolas grāfistē, lai iepazītu tās skaisto dabu un bagāto vēstures mantojumu, kā arī Plimutas, Londonas un citu pilsētu apmeklējumu. Latvijā joprojām saglabājusies tradīcija ārzemju viesiem rīkot pieņemšanas vietējās varas iestādēs, bet mēs uzzinājām no kolēģiem, kā Anglijā tādu tradīciju nav.

Projektā gūtās atziņas

Anita Birzniece noslēgumā secina:

Diemžēl neviens no kungiem nepieteicās dalībai projektā. Dzimumu līdzsvaru projektā mēs neesam ievērojuši, bet šis fakts spilgti raksturo situāciju, jo sociāli aktīvākas mūsu valstī, it sevišķi laukos, ir sievietes. Mūsu vīriešus ir daudz grūtāk iesaistīt šādos projektos, jo ir ierasts, ka vīrietis ir pelnītājs, tādēļ brīvprātīgā darba jēdziens viņiem ir grūti saprotams. Jaunākās paaudzes pārstāvji ir atvērtāki, tāpēc aktīvāk iesaistās brīvprātīgajā darbā.

„Grundtvig” ir lieliska programma, kas sniedz plašas iespējas un ir viegli administrējama. Man patīk šīs programmas filozofija, kas ļauj piedalīties projektos dažāda vecumu ļaudīm, sākot no darba gaitas sākušiem jauniešiem līdz pat senioriem.

Tomēr ir viena liela problēma. Finansējums „Grundtvig” programmai ir tik mazs, ka izredzes iegūt atbalstu pat lieliskiem projektiem ir niecīgas. Nav īsti saprotams, kāpēc Mūžizglītības programmā finansējums ir apgriezti proporcionāls senioru skaitam, kas veido lielu sabiedrības daļu. Jauniešiem ir daudz dažādu programmu, kas paver plašas iespējas, bet senioriem „Grundtvig”  ir viena no retajām iespējām būt sociāli aktīvam un iegūt starptautisku pieredzi.

Man ir skumji, ka projektu rakstītāji iegulda milzīgu darbu un rada brīnišķīgas idejas, bet viņu projektiem atsaka finansējumu tikai tāpēc, ka nav līdzekļu. Arī sava novada senioriem un ārzemju partneriem es godīgi saku, ka diez vai varam cerēt un nākamo „Grundtvig” senioru brīvprātīgā darba projektu tuvāko desmit gadu laikā. Tomēr rokas nenolaižam, jo ideju mums ir daudz, tādēļ meklējam citas iespējas, kur iegūt finansējumu to īstenošanai.