Senioru zināšanas un pieredze skolēnu izglītošanā

11.05.2011

Karlskronas pašvaldība jau vairāk nekā desmit gadu veiksmīgi realizē pensionēto cilvēku savdabīgu atgriešanos skolā. Šajā laika posmā uzkrāto pieredzi zviedri vēlējās nodot dāņu un latviešu kolēģiem Odensē (Dānijā) un Neretā (Latvijā). Tāpēc 2009. gada 7.-11. septembrim Karlskronā, Zviedrijā notika projekta „Seniori skolai” seminārs.

Sadarbības projekta autors un koordinators starp Zviedriju, Dāniju un Latviju ir Niels Bendiks Knudsens (Rites Tautskola, Latvija). Taču Latviju projektā pārstāv Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas angļu valodas skolotājas Aija Kalnāre un Ruta Aukšpole, kam bija iespēja izzināt pensionēto cilvēku iekļaušanu skolas dzīvē kā skolotāju palīgiem.

Ruta Aukšpole, Starptautisko projektu koordinatore Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā:

Zviedrijas skolās redzēto un seminārā apgūto tagad nododam tālāk Neretas pensionāriem un skolotājiem. Senioru kustībā ir iesaistījušies deviņi cilvēki. Šobrīd, kad ikvienam ir vajadzīgs līdzcilvēka draudzīgais plecs, skolas kolektīvs ļoti priecājas par mūsu cienījamo senioru atsaucību.

Pirmā topošo senioru-skolotāju palīgu tikšanās Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā notika 2009. gada 22. oktobrī. Kopš tās dienas pagājis jau vairāk nekā gads. Atskatoties uz šo laiku, varam pārliecināti teikt, ka šī aktivitāte, kas aizsākās kā Nordplus, bet pārauga Grundtvig projektā, ir ļoti veiksmīgi attīstījusies. Kad sirmajiem palīgiem vaicājam, vai viņi būtu gatavi turpināt savu dalību senioru kustībā, atbilde ir pozitīva. Seniore Janīna Mazjāne, pelnītā atpūtā aizgājusī skolotāja, reiz bilda, ka pēc astoņiem pensijā pavadītajiem gadiem viņa atkal jūtas vajadzīga sabiedrībai. To vienu dienu nedēļā, kad viņa pošas uz skolu, viņa īpaši gaida, jo beidzot var atkal izņemt no skapja savu greznāko blūzi, saposties un doties pie saviem mazajiem mīluļiem jaunākajās klasēs. Kā dvēseles glābiņš Neretas skola izrādījās skolotājai Lidijai Ozoliņai, kura pēc Pilskalnes pamatskolas slēgšanas bija spiesta kļūt par bezdarbnieci. Tā kā ļoti grūdi bija savu kūsājošo enerģiju nelikt lietā, aicinājums kļūt par seniori nāca īstajā laikā. Tagad seniore Lidija ir kļuvusi par šīs skolas dvēselīti.

Savulaik visu iecienītā skolotāja Ausma Burka bija savu dzīvi saistījusi ar dejas mākslu. Nu šo mīlestību ir iespēja spodrināt no jauna. Deju kolektīviem jāuzstājas koncertā? Seniore Ausma ir klāt, lai palīdzētu deju skolotājai saģērbt mazos dejotājus, lai savaldītu draiskulīgākos. Viņas palīdzība nupat pagājušos Skolēnu dziesmu un Deju svētkos bija neatsverama.

Seniors Dainis Nāburgs savā aktīvajā darba dzīvē ir bijis gan virsnieks padomju armijā, gan angļu valodas skolotājs. Nav jau noslēpums, ka pubertātes vecuma puišiem nemaz negribas klausīt savas mammas un skolotājas, jo viņas taču neko nesaprot no zēnu problēmām. Bet, kad šiem jaunekļiem blakus nostājas seniors Dainis, tad pieklust arī visskaļākais un sāk sekot līdzi stundas gaitai.

Savukārt seniora Jāzepa Čipāna rokas arvien vēl prot darināt skaistas lietas no koka, un nu pensionētais skolotājs var savu prasmi nodot tagadējam mājturības skolotājam un palīdzēt zēniem tikt pie pašu gatavotajiem darbiem.

Skolas sporta dzīvē labprāt iesaistās bijušais šī novada sporta entuziasts Jūlijs Treiģis. Sporta nodarbību laikā cilvēks, kurš var palīdzēt skolotājam sekot līdzi, lai nebūtu traumu, ir vienmēr gaidīts. Ja klases stundā jauniešiem jāpastāsta par agrāko sporta dzīvi Neretā un tās apkaimē, interesantāku stāstnieku par senioru Jūliju neatrast.

Šoruden senioru pulkam pievienojās Laima Bajinska, kura tikai vasarā beidza aktīvās skolotājas gaitas. Tikai tie cilvēki, kuriem pēc ilga darba mūža ir jāaiziet pensijā, zina, cik grūti un satraucoši ir pēkšņi pielikt punktu pašam galvenajam savas dzīves posmam. Iesaistīšanās senioru kustībā kļuva visu cienītajai skolotājai par savdabīgu, bet veiksmīgu pārejas posmu tādā brīdī. Tagad seniore Laima ir neaizvietojams palīgs fizikas stundās.

Projektā aicinājām arī citu profesiju pārstāvjus. Sirmais un erudītais ārsts Atis Blumbergs par savu vaļas prieku izvēlējies programmēšanu. Savu aizraušanos viņš varēja nodot mantojumā 3-4 zēniem, kas atrada laiku, lai kopā ar senioru Ati veiktu datorā interesantas lietas. Toties bijusī medmāsiņa Austra Lazdāne, lai arī nekad nav bijusi skolotāja, izvēlējās palīdzēt pašiem mazākajiem skolēniem-pirmklasniekiem.

Skolotāji pozitīvi novērtē šī projekta realizāciju skolā. Ja zviedru kolēģi stāstīja, ka bērni ļoti gaida savus seniorus, tad mēs varam piebilst, ka arī skolotāji gaida tikšanos ar skolēniem. Beidzoties 2009./2010. mācību gadam, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā nebija neviena nesekmīgā. Savu artavu te deva arī seniori.

Var droši apgalvot, ka projekta „Seniori skolai” mērķus esam sasnieguši. Veidojas pozitīva saskarsme starp jauniem un veciem, starp skolas personālu un pensionāriem, un ir iespēja izmantot vecāku cilvēku zināšanas, prasmes un dzīves pieredzi. Seniori saņem sociālo uzticēšanos, iesaistoties palīdzības sniegšanā. Tas ir demokrātijas jautājums. Esam pierādījuši, ka pelnītā atpūtā aizgājušie arvien vēl var būt noderīgi sabiedrībai. Nodrošinātā iespēja būt arvien vēl vajadzīgam un noderīgam arī pensijas vecumā pozitīvi ietekmē veco cilvēku veselību un labklājību. Nododot savu pieredzi skolai, seniori veicina labvēlīgas attieksmes pret skolu veidošanu sabiedrībā.