Jāapgūst profesija un jākļūst par uzņēmējiem

20.02.2015

Leonardo da Vinči projekta mērķis bija atbalstīt pasākumus, kas var uzlabot starptautisko mobilitāšu kvalitāti sākotnējā profesionālajā izglītībā, veicinot uzņēmējdarbības prasmju un iemaņu attīstīšanu profesionālās izglītības audzēkņiem. Papildus zināšanas kursu veidā dodot pedagogiem, kuri profesionālajās mācību iestādēs ir arī prakšu un/vai mobilitāšu organizatori.

Par projektu stāsta Valsts Izglītības satura centra (VISC) Tālākizglītības un projektu nodaļas vecākā referente Inta Baranovska:

“Valsts izglītības satura centra viena no profesionālajām funkcijām ir prakšu kvalitātes uzlabošana. Prakse pašlaik balstās uz profesionālo pilnveidi savā arodā, ko audzēknis apgūst skolā. Starptautiskajās praksēs ļoti būtisks ieguvums ir, ka svešā vidē var vērtēt kultūras atšķirības, uzlabot svešvalodas kompetenci un vairot sociālās prasmes. Ārzemēs jaunietim pašam jāķeras pie sadzīvisku jautājumu un problēmu risināšanas.

Izmantojot starptautisko mobilitāšu iespējas, profesionālo skolu, tehnikumu audzēkņi gūst jaunu profesionālo un dzīves pieredzi. Daži, kam ir ķēriens un intuīcija biznesā, paši jau prakses laikā vērtē to, kā funkcionē uzņēmums: kā attīstās, kā darbojas tā komanda. Mums šķita svarīgi, lai, apgūstot arodu savā profesionālajā mācību iestādē, zināšanas uzņēmējdarbībā ir kā bonuss profesionālās izglītības procesā. Vienmēr stāstu jauniešiem, ka viņi var būt ļoti labi frizieri, strādājot cita vadītā uzņēmumā, var būt paši labākie viesmīļi kādā restorānā, bet, ja vēlēsies atvērt savu salonu vai restorānu, tad ar ekselentām profesionālajām prasmēm vien nepietiks. Būs nepieciešams plašāks skatījums, izprotot uzņēmējdarbības pamatus un principus.

Šī inovācija balstās uz jau cita, ļoti veiksmīga projekta pozitīvo praksi. Proti, Interreg projekts “Baltic Training Programme”, kura laikā izstrādāto metodiku paredzēts daļēji pārnest un ieviest vairākās Baltijas jūras reģiona valstu profesionālās izglītības sistēmās. Tā bija laba programma, skolas un jaunieši to izmantoja, bet tā nespēja aptvert audzēkņus no visiem Latvijas reģioniem. Jāsaka godīgi, tā bija arī ļoti dārga programma. Tāpēc tapa Leonardo da Vinči Inovāciju pārneses projekts, kura mērķis ir izglītot skolotājus, lai viņi daudz kvalitatīvāk varētu jauniešus sagatavot praksei un mobilitātei, aktīvi un pareizi motivējot, mudinot plašāk vērtēt prakses iespējas.”

Projekta angliskais nosaukums ir “HansaVET - Hanseatic Tradition for VET: Mobility Strategies for Promoting Enterprenership Skills of VET Students”. Tā ideja skaidrota arī latviski: HansaVET projekta idejas pamatā ir senās Hanzas Savienības tradīcijas, kuru aizsākumi meklējami 13. gadsimtā Vācijā. Savienība apvienoja tirgotājus un pilsētas ap Baltijas jūru un tās tuvumā. Pārjūras tirdzniecība veicināja amatniecības uzplaukumu.  Kopā ar tirgotājiem ceļoja mācekļi, kas pie meistariem citās Hanzas Savienības pilsētās apguva amata prasmes un vēlāk atvēra savas darbnīcas. Hanzas savienība kļuva ekonomiski spēcīga visā pasaulē, pateicoties tirdzniecībai, savstarpējo interešu aizsardzībai un amatniecības uzplaukumam. Neskatoties uz atšķirīgo izpratni par darījumiem, uzņēmējdarbības vidi un vērtībām viduslaikos un mūsdienās, varam sacīt, ka Hanzas Savienībai ir daudz kopīga ar Eiropas Savienību. 


Kādi ir galvenie projekta rezultāti?

Ir izstrādāta tālākizglītības programma un metodiskais materiāls starptautisko mobilitāšu/prakšu organizatoriem "HansaVET Journeyman Travel" jeb mācekļa ceļojums, kas palīdzēs profesionālās izglītības speciālistiem sagatavot audzēkņus starptautiskām mobilitātēm un rosināt viņos interesi par uzņēmējdarbību. Rokasgrāmatas saturu veido trīs daļas: Mācību programma, Koučings un Saskaņošana. Piedāvātie materiāli izstrādāti un aprobēti HansaVET projekta partnervalstīs - Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un Latvijā.

Latvijā meklējām, atradām un apmācījām trenerus, kas vēlāk prata apmācīt skolotājus, izmantojot šādu mācību programmu. Būtība ir skolotāja un skolēna sadarbība, meklējot prakses vietu - noskaidrotas jaunieša vēlmes, izzinātas prakses iespējas. Komunikāciju prasmju attīstīšana, jautāšana, atbilžu meklēšana un motivēšana, lai labāko mācību un prakses rezultātu veido audzēkņa, prakses organizatora un uzņēmuma sadarbība. Projekta laikā tika sagatavoti arī ieteikumi/vadlīnijas profesionālās izglītības politikas veidotājiem par starptautisko mobilitāšu kvalitātes uzlabošanu sākotnējā profesionālajā izglītībā.

Svarīgi, lai skolotājiem ir izpratne, kas nepieciešams audzēkņiem, jo stratēģijas kā profesionālajā izglītībā, katrā skolā iekļaut uzņēmējdarbības skaidrošanu, nav. Ja Latvijā nav uzņēmējdarbības izglītības politikas, tad naivi cerēt, ka profesionālās skolas absolvēs virkne uzņēmēju. Tomēr ir liels gandarījums, ka dažādās aptaujās projektā iesaistītie skolotāji atzina, ka šajā projektā izstrādāto metodiku soli pa solim nav sarežģīti ieviest sākotnējā profesionālajā izglītībā. Bieži vien nepieciešama vien visu skolotāju sadarbība, skolas vadības atbalsts. Ja metodika zināma, skolotāji un audzēkņi sadarbībā ieinteresēti, tad papildināt profesionālās izglītības saturu nav šķēršļu. Profesionālās izglītības sistēmā ir diezgan daudz rutīnas, tai soli pa solim jāmainās.”

Projekta „HansaVET” mācību metodika uzņēmējspēju attīstībai ir aprobēta semināros Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā. Projekta laikā tika sagatavoti 13 treneri un izglītots 231 profesionālās izglītības pedagogs - 70 Latvijā. Semināru dalībnieki ir atzinīgi novērtējuši jaunās mācību  metodes."

 

Kā dalību projektā vērtē iesaistītie skolotāji?

Lāse Juska, Kuldīgas Tūrisma un tehnoloģiju tehnikuma projektu vadītāja:

"Iesaistījāmies HansaVET projektā, jo ir svarīgi zināt, kā jauniešus labāk sagatavot praksei. Bieži vien audzēknim nepieciešams iedrošināt: varēsi, Tev izdosies, vairāk uzzināsi! Ir jaunieši, kas iesaistījušies starptautiskajās mobilitātēs un no prakses ārvalstīs atgriezušies daudz pārliecinātāki par savām prasmēm ne tikai profesijā, bet aizdomājušies par iespēju attīstīt savu biznesu. Man projektā patika praktiskās nodarbības treneru vadībā. Komunikācijas prasmi ir svarīgi attīstīt, domājot ne tikai par audzēkņiem, bet arī par sadarbību ar kolēģiem."

 

Inta Laurena, Daugavpils Valsts tehnikuma projektu un ārējo sakaru nodaļas vadītāja:

"Nodarbībās visvairāk interesēja praktiskie darba uzdevumi, lomu spēles, kuru laikā izspēlējām dažādas dzīves ainas un problēmsituācijas darbā ar praktikantiem. Pēc kursiem savā darbā esmu ieviesusi jauninājumus - mani praktikanti raksta dienasgrāmatu (pirmo reizi praktizēju šī gada starptautiskās prakses laikā), un prakses atskaites konference notika videotranslācijā kopā ar vācu partneriem (tā ideja nāca no kāda kursu dalībnieka). Prieks, ka kursos piedalījās citu skolu prakšu vadītāji, mēs viens otram nodevām vērtīgas atziņas. Reti, kad izdodas apmeklēt tik labu un saturīgu semināru. To veidoja profesionāla treneru komanda (Vita Žunda un Mareks Dombrovskis bija nepārspējami!) un jaukas bija savstarpējas attiecības starp semināra dalībniekiem. Kursi ieviesa pārmaiņas manā darbā: palīdzēja izprast koučinga lomu prakšu organizēšanā, vadīšanā un novērtēšanā; salikt lietas pēc būtības nozīmīguma secībā; dziļāk izanalizēt reālās dzīves situācijas; trenēt iemaņas darbā ar audzēkni, izprast atšķirīgu kultūru iezīmes, organizējot starptautiskās prakses.”