Profesionālajai izglītībai Latvijā jāsasniedz jauna kvalitāte

27.02.2015

Profesionālās izglītības kvalitātei jābalstās uz trīs aspektiem - labu mācību iestādes infrastruktūru un tās pieejamību, daudzpusīgām teorētiskajām zināšanām mācību procesā un augstvērtīgas, labi organizētas prakses pieejamību. 

To definējuši Leonardo da Vinci programmas Inovāciju pārneses projekta “Profesionālās izglītības un uzņēmumu sadarbība prakšu kvalitātes nodrošināšanai: Q-Placements modeļa ieviešana” realizētāji.  Viņi uzsver, ka laba prakse, ievērojot vairākus pamatpricipus, kas dominē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu profesionālās izglītības sistēmu stratēģijās, ir veiksmīga trīspusēja sadarbība, kurā iesaistās mācību iestāde, uzņēmums, kurš prakses vietu piedāvā un, protams, jaunietis, kurš praksē dodas pareizi motivēts.

Projekta realizētāji uzsver, ka prakšu vadītāji jāapmāca pēc vienotas sistēmas – viņiem jābūt ieinteresētiem abpusējā komunikācijā, mērķu definēšanā, rezultātu analīzē, lai audzēkņu prakses laikam nebūtu vien formāls raksturs, bet gan konkrēti ieguvumi. Tas ir - profesionālo prasmju attīstīšana, informācijas pieejamība par darba tirgus prasībām, lai, saņemot diplomu, kas apliecina iegūtu profesionālo izglītību, varētu pretendēt uz stabilu vietu Latvijas, Baltijas vai Eiropas valstu darba tirgū.

Stāsta projekta vadītāja Vita Žunda: 

“Visā Eiropā liela uzmanība pievērsta profesionālajai izglītībai. Tā tiek vērtēta kā situācijas glābēja, ja valstīs ir augsts bezdarba līmenis. Eiropas Savienībā ir 25 miljoni reģistrēto bezdarbnieku, bet darba devēji ir pieteikuši arī 2 miljonus vakanču. Tās netiek aizņemtas, jo darba devējus neapmierina darba meklētāju profesionālās prasmes, uzsverot, ka tās ir zemu attīstītas un neatbilstošas darba tirgus prasībām. Tāpēc profesionālās izglītības kvalitātes celšana ir milzu izaicinājums ne tikai izglītības sistēmā, bet arī valsts ekonomikas griezumā.

Mūsu projekta uzstādījums ir vērtēt, analizēt un palīdzēt attīstīt profesionālās izglītības kvalitāti, uzsvaru liekot uz prakšu kvalitāti. Kāpēc? Profesionālās izglītības mācību programmas veido divas daļas: viena daļa ir programma, kuru audzēknis vai students apgūst skolas solā, otra daļa ir prakse. Vērtējot kopējo profesionālās izglītības kvalitāti, būtu jākontrolē ne tikai mācību programmas saturs skolās, bet arī prakšu kvalitāte. Mūsu projekts ir veltīts tam, ko darīt un kā organizēt prakšu sagatavošanas procesu, apmācību, lai prakšu kvalitāte uzlabotos.”


Prakse realitātē, nevis “uz papīra”

Inovāciju pārneses projektā, kura realizācijas periods ir divi gadi, ir izvirzīti vairāki mērķi un izaicinājumi. Piemēram, uzlabot vietējo un starptautisko profesionālās izglītības prakses kvalitāti, pilnveidot prakses vadītāju prasmes, sasaistīt prakses kvalitātes vadību ar nacionālā līmeņa profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmām un EQAVET.

Izvirzīto mērķu sasniegšanai tika paredzēts nostiprināt sadarbību starp profesionālās izglītības iestādēm un prakses uzņēmumiem.

Vita Žunda: ”Sākotnēji biju iesaistīta INNTEREG projektā starptautisku prakšu organizēšanā. Plānojām, kā varētu atbalstīt jauniešu uzņēmējdarbības idejas. Sūtījām praksē, organizējām prakses atbalstu. Kad rezultāti bija labi, tad analizējām, kāpēc tas tā ir? Nonācām pie secinājuma, ka praksei ir ļoti nepieciešams kvalitatīvs atbalsts. Nedrīkst pieļaut, ka jaunietis pastarpināti, bez motivācijas pats meklē prakses vietu. To atradis, aizpilda prakses dienasgrāmatu, lai skaitās, ka prakse izieta. Lai praksei būtu jēga un kvalitāte, jāiesaistās trijām pusēm - mācību iestādei, uzņēmumam un motivētam jaunietim.

Pirms šī projekta bija Valsts Izglītības satura centra veiksmīgi realizētais HANSAVET projekts, kur par prakšu saturu jau tika runāts uzņēmējdarbības kontekstā. Tika apmācīti profesionālo skolu pedagogi kvalitatīvu prakšu sagatavošanai.

Mūsu projekts ir vēl viens solis uz priekšu, kvalitatīvu prakšu nodrošināšanai, jau piesaistot arī pārstāvjus no uzņēmumiem. Tāpēc bez starptautiskajiem partneriem šajā projektā līdzdarbojas gan Valsts izglītības un satura centrs, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Projekta iztirzājumā arī koncentrējamies uz prakšu vadītāju sadarbības prasmēm. Aicinām iesaistīties vienā darba grupā, mācām komunicēt, domājot par jaunieša interesēm un prakses kvalitāti. Uzsveru, ka katra inovācijas pārnese, katrs jauns projekts ir solis uz priekšu, ne tikai praktisku, bet arī stratēģisku jautājumu risināšanā.”

Šo projektu īsteno seši partneri: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Valsts izglītības satura centrs (VISC) un Mācību un konsultāciju centrs  SIA “Baltic Bright” (Latvija), Profesionālās izglītības iestāžu asociācija MBO Raad (Nīderlande), Profesionālās izglītības institūts (Slovēnija) un Terrassas reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kamera (Spānija).

Projekta ietvaros tiks izstrādāta mācību metodika un atbalsta materiāli prakšu vadītāju apmācībai, un tiks organizētas kopīgas mācības prakšu vadītājiem no profesionālās izglītības iestādēm un uzņēmumiem visās četrās projekta partnervalstīs."


Gads dinamiskā darbā

Projekta laikā jau notikušas vairākas aktivitātes. Pirmā projekta sanāksme 2013. gada novembrī norisinājās Spānijā, kur veicām vajadzību analīzi, kas turpinājās līdz 2014. gada jūnijam, kad notika otrā sanāksme Nīderlandē. Astoņu mēnešu laikā katrā dalībvalstī tika veikta aptauja un intervijas ar izglītības politikas veidotājiem, sarunās iesaistījās nozaru ekspertu padomes.

Latvijā tika organizētas fokusa grupas, tad sekoja mācību programmas izstrāde mācību semināriem. 2014. gada oktobra otrajā nedēļā Latvijā notika starptautiskais mācību seminārs, kurā projekta partneri vienojās par kopīgu mācību konceptu. Katrā valstī notiks mācību semināri, izmantojot tā pamatnostādnes. Mācību semināri turpināsies līdz 2015. gada februārim.

Veicot vajadzību analīzi, tika definēti projektā sasniedzamie mērķi, kas soli pa solim tiek īstenoti. Ir sagatavoti treneri un prakšu vadītāji no profesionālajām izglītības iestādēm un prakšu uzņēmumiem partnervalstīs, tiks sagatavoti ieteikumi prakšu kvalitātes uzlabošanai sistēmas līmenī, izstrādāts metodiskais materiāls “Prakšu kvalitātes rokasgrāmata. Vadlīnijas profesionālās izglītības prakšu kvalitātes nodrošināšanai un Q-Placements Modeļa ieviešanai”.

Q-Placements modeli prasa skaidrot arī sadarbības partneri. Pēc būtības tā ir koncepcija, kas radusies vairāku projektu pēctecībā. Sadarbība institūciju un cilvēku līmenī ir Q-Placements ideja. Ne mazāk svarīgi, ka, organizējot šo projektu, mēs apzinājām, ko citi izdarījuši savās valstīs profesionālās izglītības attīstības virzienā. Mums bija HANSAVET projekts, bet Nīderlandē, valstī, kuras profesionālās izglītības sistēma uzskatāma par vienu no labākajām Eiropā, ir izstrādāts īpašs protokols, kur triju pušu sadarbība prakšu kvalitātes nodrošināšanā ir aprakstīta kā matrica. Katalonijā, citā starptautiskā projektā, ir izstrādāta Q-Placements rokasgrāmata, kur precīzi definēti: prakses dalībnieka, mācību iestādes un prakses uzņēmuma sadarbības nosacījumi. Šo rokasgrāmatu esam iztulkojuši, tā interneta vidē būs pieejama interesentiem. Prakšu rokasgrāmata būs arī daļa no projekta laikā izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem. Jāsecina, ka katrā projekta partnera valstī ir iestrādes jautājumā, kā uzlabot prakšu kvalitāti. Tās varam izmantot, analizēt, apvienot, nosaucot par Q-Placements modeli,” tā V. Žunda.


Piedzīvosim proporciju maiņu izglītības sektorā

Tiks sagatavoti ieteikumi prakšu kvalitātes uzlabošanai sistēmas līmenī. Tas ir vēl viens no projekta mērķiem, kuru realizēt gada laikā.

“Nešaubāmies, ka kvalitatīvi ieteikumi tiks ņemti vērā. Latvijā pēc pamatskolas beigšanas lielākā daļa audzēkņu turpina izglītību vidusskolā. Taču Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts Izglītības satura centra uzstādījums ir tāds, ka tuvāko gadu laikā jāmainās šai proporcijai un vismaz pusei pamatskolas beidzēju būtu jāizvēlas profesionālās mācību iestādes. Tas ir arī Latvijas politikas mērķis profesionālajā izglītībā, bet tas nav pašmērķis izglītības sistēmai, jo proporciju maiņa ir cieši saistāma ar darba tirgus vajadzībām, mērķi mazināt bezdarba līmeni.

Proporciju izmaiņas sistēmā nav nesasniedzams mērķis, jo profesionālās izglītības kvalitāte ir tā lieta, no kuras nevar izvairīties. Izglītības Kvalitātes Valsts dienests profesionālās izglītības kvalitāti uzrauga, un dienests strādā pie tā, lai ieviestu Eiropas Savienībā atzīto EQAVET novērtējuma sistēmu. Šī sistēma nosaka, ka profesionālās izglītības smaguma centrs nosliecas par labu kvalitatīvai praksei, un profesionālās izglītības kvalitātes vērtējums tiek balstīts nevis uz mācību procesa novērtēšanu, akreditāciju, mācību iestādes pašnovērtējumu, bet uz rezultāta kvalitātes novērtēšanu. Piemēram, mācību programmas un prakses atbilstību darba tirgus kritērijiem,” uzsvēra projekta vadītāja.