Mākslinieku un kultūras darbinieku tālākizglītība (ARTACC)

09.05.2011

Lai veicinātu mākslas un kultūras darbinieku iekļaušanos darba tirgū, izglītotu tos un ļautu iegūt zināšanas un prasmes, kas nepieciešamas savu iespēju paplašināšanā uzņēmējdarbības jomā, Rīgas Doma kora skola Leonardo da Vinci apakšprogrammas ietvaros īstenojusi projektu „Mākslinieku un kultūras darbinieku tālākizglītība (ARTACC)”.

Jolanta Klišāne, Rīgas Doma kora skolas izglītības projektu vadītāja:

Mūsdienās varam novērot, ka pasaule piedzīvo pāreju no industriālā sabiedrības modeļa uz informācijas sabiedrības modeli, līdz ar to patērētāji, valsts iestādes un privātas firmas pieprasa dažādību un novitātes preču un pakalpojumu sfērā. Arī māksliniekam (mūziķim, rakstniekam, režisoram, dejotājam, gleznotājam, dizainerim u.c.) šajā jaunajā sabiedrības modelī ir jauns statuss un loma.

Latvijā, tāpat kā visā Eiropas Savienībā, vēl joprojām daudzi mākslinieki strādā tradicionālā veidā, līdz ar to lielākā mākslinieku problēma iekļauties jaunajā sabiedrības modelī ir ļoti augsta profesionalitāte un prasmes savā nozarē, bet izteikts zināšanu trūkums uzņēmējdarbībā, mārketingā, svešvalodās un datora lietošanā. Šo zināšanu trūkums bieži vien veicina mākslinieku nokļūšanu sociālā riska grupā. Nevarot atrast atbalstu savu ideju realizācijai, mākslinieki nonāk vai nu valsts aprūpē, zaudē savu profesionalitāti, vai vispār nomaina profesiju. Liela daļa mākslinieku neapzinās iespēju izmantot savu mākslu ne tikai kā pašmērķi, bet arī kā līdzekli, lai attīstītu citas, arī ar mākslu tieši nesaistītas jomas – konsultāciju biznesā, radošajā industrijā vai tradicionālajā biznesa pasaulē. Šāda pieeja paver māksliniekam jaunas darba iespējas. Līdz ar tirgus ekonomikas attīstību, lai varētu nopelnīt iztikas līdzekļus, māksliniekiem neizbēgami būs jāapgūst, kā radīt, attīstīt un pārdot savus projektus un pakalpojumus, vai nu saglabājot iepriekšējo nodarbinātības zonu, vai ar savām prasmēm iekļaujoties citā.

Latvijā šāda modeļa attīstība un izglītības iegūšana sevišķi nepieciešama padomju laikā iegūtās izglītības un pieredzes dēļ, jo tad par jebkura valsts iekārtas idejām atbilstoša darba realizāciju, publicitāti un atalgojumu rūpējās valsts, un mākslinieks varēja tikai radīt. Taču tagad, kad ir mainījusies valsts iekārta, mākslinieka darbības amplitūda iegūst pavisam citu nokrāsu.

Tapusi apmācību programma mākslas darbinieku tālākizglītībai

Lai veicinātu mākslas un kultūras darbinieku spēju radīt, attīstīt un pārdot savus projektus, īstenojām projektu, kura ietvaros pētījām citu Eiropas valstu pieredzi, uz kā pamata tālāk izstrādāt kvalitatīvu tālākizglītības programmu profesionālo mākslinieku un kultūras iestāžu darbinieku izglītošanai.

Mācību programma paredzēta, lai radītu māksliniekiem spēju saredzēt sev jaunas darbības sfēras, saprast sabiedrības pārmaiņas un rast jaunus risinājumus sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, paplašināt savu sociālo lomu no darba ņēmēja uz pašnodarbināto vai uzņēmēju, atrast un attīstīt jaunas, inovatīvas jomas jau esošajā darbības laukā, pieredzēt un izmantot iegūto pieredzi kopīgā sadarbībā un citu mākslinieku konsultēšanā, mācīties pētīt, attīstīt un radīt jaunas idejas, plānot, kā arī prezentēt savu darbu.

Lektoru apmācības Dānijā

Paralēli mācību programmas izveidei organizējām mācības lektoriem. Pagājušā (2010) gada septembrī divpadsmit mākslas un kultūras jomas pārstāvji devās desmit dienu vizītē uz Dāniju, Kopenhāgenu, kur iepazinās ar šīs valsts pieredzi un apguva ARTLAB metodes mākslinieku apmācībā, piemēram, ARTLAB izaugsmes treniņa metodes (coaching), kā arī tēmas, kas būtiskas ikvienam māksliniekam: Kā pelnīt, saglabājot savu mākslinieka identitāti? Kā sadarboties ar medijiem un popularizēt savu mākslu? Kā izmatot sociālos tīklus savās interesēs?

Vizītes laikā tās dalībnieki iepazina dāņu mākslinieku iespējas un izdzīvošanas spējas mainīgajā tirgus sabiedrībā, kā arī apguva atbalsta sistēmas veidošanu, lai turpmāk palīdzētu arī Latvijas māksliniekiem.

Viena no lektorēm, kas līdz ar projekta grupu devās apmācības braucienā uz Dāniju, bija aktrise Zane Daudziņa, kas paralēli lomām teātrī un kino pasniedz arī skatuves runas lekcijas Latvijas Kultūras Koledžā. Pēc dalības ARTLAB semināros viņa ir atzinusi, ka bija ļoti interesanti apzināties, ka viņas ikdienas darbs ļoti līdzinās Dānijas piemēram par Artist Accelerator jeb mākslinieku izaugsmes paātrinātājam.

Vizītes laikā notika semināri un lekcijas, kuru dalībnieki ieguva pieredzi un zināšanas, ko varēs realizēt Latvijā, apmācot kolēģus. „Kopenhāgenas darbnīca (workshop) bija lieliska iespēja piedalīties lekcijās, kuras vadīja ļoti profesionāli skolotāji. Tāpat bija interesanti satikt māksliniekus, kas vienlaikus ir apdāvināti un prasmīgi skolotāji,” atzinusi Zane Daudziņa.

Projekta ietvaros iepazinām arī mākslinieku atbalsta un tālākizglītības darbību Nīderlandē un Somijā, kur šāda sistēma arī vēl ir attīstības stadijā.

Dalās zināšanās ar citiem māksliniekiem

Ārvalstu semināros iegūtās zināšanas nepaliek tikai šo cilvēku apziņā. Apmācītie lektori informāciju izplata tālāk. Jau notikuši vairāki projekta partneru semināri. Katrs pasniedzēju komandas dalībnieks, kas devās uz Kopenhāgenu, novadīs vienu semināru, kopā apmācot apmēram 150 mākslinieku. Marta vidū ir plānota projekta noslēguma konference un semināri, kā arī projekta rezultātu prezentācija.

Projekta laikā iesākto darbu ir nepieciešams turpināt, papildinot jaunizveidoto mākslinieku tālākizglītības sistēmu tā, lai nodrošinātu mākslinieku prasmes un spējas strādāt projektu darbos skolās un sadarboties ar uzņēmumiem, izmantojot mākslinieku specifiskās radošās prasmes.



Idejiskā līmenī ir arī konsultāciju sistēmas izveide tālākizglītības virziena un programmas izvēlei, kā arī sadarbība ar vēl citām valstīm, kur mācības ir attīstības procesā vai kas Latvijas lektoriem var palīdzēt ar savu pieredzi. Tāpat vairāk jāsadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Latvijā. Darbi šajā jomā ir tikai aizsākušies.

Iepriekšējā projektu vadības pieredze – labākam rezultātam

Projekta izstrādē un realizācijā lieti noderēja iepriekšējā pieredze, ko Rīgas Doma kora skola guva, īstenojot līdzīga apjoma projektus. Ar katru nākamo projektu prasības un noteikumi kļūst skaidrāki. Šis ir jau trešais lielais projekts, tādēļ esam nodibinājuši labas attiecības ar kultūras organizācijām visā Eiropā, kā arī ieguvuši nenovērtējamus cilvēciskus kontaktus ar projektu partneriem, kas turpinās arī pēc projektu beigām.

Citiem Leonardo da Vinci apakšprogrammas līdzfinansējuma pretendentiem iesaku skaidri pārdomāt sava projekta mērķus. Ir jābūt ļoti skaidrai projekta idejai, lai korekti aizpildītu projekta pieteikumu, kurā tiek prasīta ļoti detalizēta informācija par visiem projekta ieceres aspektiem. Tomēr augstu vērtējama programmu darbinieku attieksme un pretimnākšana, kas ļoti palīdzēja sarežģītajā projekta pieteikuma sagatavošanas un īstenošanas gaitā.