Apmāca naftas piesārņojuma gadījumos cietušo dzīvnieku aprūpē

13.05.2011

Pasaulē naftas piesārņojuma gadījumos cietušo putnu glābšana kļūst arvien aktuālāka. To pierāda arī 2010. gads, kad notika lielākā pasaules vides katastrofa Meksikas līcī, kurā cieta tūkstošiem putnu. Arī Baltijas jūrā palielinās kuģu reisu skaits, kā rezultātā pieaug naftas noplūdes drauds.

Dace Minikoviča, projekta vadītāja:
Līdz šim mēs neesam bijuši gatavi situācijai, ka cieš liels skaits putnu, bet tas var notikt. Šad un tad novērojamas nelielas naftas noplūdes, kas atnāk līdz Baltijas jūras piekrastei. Kamēr mūs nav skārušas lielas un apjomīgas katastrofas, tikmēr tas nešķiet būtiski. Tomēr es uzskatu, ka ir nepieciešams apmācīt brīvprātīgos, lai gadījumā, ja kaut kas notiktu Baltijas jūrā, mēs būtu gatavi un varētu palīdzēt arī kaimiņu valstīm.

Baltijas jūra mums visiem ir kopīga bagātība. Naftas noplūdes rezultātā lielākoties cieš Somija, negadījumi piemeklējuši arī Igauniju, tādēļ tām ir pieredze putnu glābšanā. Var pienākt reize, kad arī mums būs nepieciešamas attiecīgās zināšanas un iemaņas. Tad lieti noderēs projekta ietvaros izglītotie brīvprātīgie, kas šādās situācijās pratīs rīkoties adekvāti.

Brīvprātīgo atbalsts var būt izšķirošs

Lai veicinātu speciālistu un brīvprātīgo interesi, izglītotu un praktiski apmācītu cilvēkus no naftas piesārņojuma cietušo dzīvnieku aprūpē, SIA „Vides projekti” īstenoja projektu, kura ietvaros izstrādāja mācību programmu „Jūras un iekšējo ūdeņu naftas piesārņojuma gadījumos cietušo dzīvnieku aprūpe”, ko iekļāva profesionālo vidusskolu mācību programmās un strādājošo prasmju pilnveidošanā.

Galvenais projekta uzdevums bija radīt 15 akadēmisko stundu mācību programmu ar teorētiskajiem materiāliem un mācību filmu, ko sākotnēji varētu īstenot divās Latvijas profesionālajās vidusskolās, kurās apmāca veterinārmedicīnas un vides speciālistus. Papildus tam projekta īstenotāji apmācīja arī brīvprātīgos, Valsts vides dienesta un Liepājas Jūras spēku darbiniekus, lai tādējādi paplašinātu cilvēku loku, kas var būt noderīgi vides katastrofas gadījumā. Kā brīvprātīgie šādos gadījumos visbiežāk ir ne vien cilvēki no malas, bet arī ugunsdzēsēji un citu institūciju pārstāvji, kas ir iesaistīti naftas piesārņojuma katastrofu likvidācijā. Arī viņiem ir jābūt zinošiem, jo nereti tie ir cilvēki, kas ar cietušajiem putniem saskaras pirmie un ir spējīgi palīdzēt ātrāk.

Pieredzes apmaiņa ar kaimiņvalstīm

Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, informētu un izglītotu maksimāli plašāku cilvēku loku, projekta laikā tapušie mācību materiāli ir iztulkoti arī angļu un lietuviešu valodā. Savukārt filmu par putnu glābšanu izmanto brīvprātīgo apmācībā Somijā un Polijā.

Filma ir pats emocionālākais no visiem projekta ietvaros tapušajiem materiāliem. Tā sastāv no īsfilmiņām, kas skaidri parāda no naftas piesārņojuma cietušo putnu ciešanas, tādējādi padarot jautājumu vieglāk uztveramu. Mums ir liels prieks, ka filmu izmanto arī Somijas organizētajās apmācībās. Tas mums ir kā apliecinājums, ka tā ir kvalitatīvi un labi sagatavota. 

Projekta ietvaros devāmies arī braucienā uz Somiju, lai iepazītos ar viņu pieredzi, materiāliem un izstrādāto reaģēšanas shēmu. Tāpat projekta laikā tapusi mācību programma, mācību materiāls, prezentācijas, kā arī īstenoti semināri, kuru realizācijā iesaistīti atbildīgo institūciju pārstāvji.

Nozīmīgs projekta rezultāts ir aktualizētais putnu aizsardzības jautājums. Mūsu īstenoto aktivitāšu rezultātā pat ir veikti papildinājumi Nacionālajā gatavības plānā naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā, iekļaujot tajā punktus par putnu glābšanu.

Visbiežāk cieš putni

Lai arī projekts ir orientēts uz visu jūrās un iekšējos ūdeņo dzīvojošu dzīvnieku glābšanu, visbiežāk no piesārņojuma cieš roņi un jebkura veida putni. Kā rāda pasaules pieredze, lielu katastrofu rezultātā tūlītēja palīdzība nepieciešama tūkstošiem putnu. Taču putnu glābšana ir darbietilpīgs process, ir jāveic to medicīniskā apskate, izmeklēšana, aprūpe, mazgāšana un novērošana. Tas ilgs kopumā vairākas dienas, pirms viņus var palaist atkal brīvā dabā. Naftas produkti salīp putnu spalvās, apgrūtina lidošanu, neļauj tiem saglabāt siltumu un nesamirkt. Nereti, cenšoties pašattīrīties mazuts, nonākot putna organismā, to saindē. Tādēļ ļoti būtiska ir tūlītēja reakcija un palīdzības sniegšana.

Brīvprātīgo kustības nepieciešamība

Šobrīd izglītoties par putnu glābšanu var jebkurš Smiltenes tehnikuma vai Bebrenes arodvidusskolas audzēknis, jo projektā izstrādātie mācību materiāli iekļauti šo mācību iestāžu studiju programmās. Savukārt citiem interesentiem ir iespējams iepazīties ar materiāliem interneta vietnēs: www.videsprojekti.lv un www.youtube.com. Diemžēl, lai turpinātu profesionāļu un brīvprātīgo apmācību, nepieciešams papildus finansējums.

Tomēr plāni par brīvprātīgo kustības turpināšanu nav aizmirsti. Šobrīd mēs meklējam partneri – sabiedrisko organizāciju, kas varētu īstenot brīvprātīgo apmācības. Somijā šis jautājums ir atrisināts, jo no kuģiem valsts iekasē naudu un iemaksā to fondā, no kura finansējuma apmāca brīvprātīgos. Mums ir jāstrādā pie sistēmas uzlabošanas un finansējuma piesaistes, lai tas nebūtu kā vienreizējs pasākums, bet ilgstošs process.

Svarīgākais vides aizsardzības jautājumos ir sabiedrības ieinteresētība un attieksme. Ņemot vērā aizsardzības zonas jūrā, putnu migrāciju un citus jautājumus, tagad ir iespējams modelēt situācijas, cietušo skaitu un citus jautājumus. Nākotnē plānojam iesaistīt studentus līdzīgu pētījumu veikšanā, veidot atsevišķu priekšmetu tiem cilvēkiem, kam ir saskare ar ostām un kuģu darbību, vēlreiz veicinot brīvprātīgo kustību Latvijā.

Personiska pieredze un gandarījums par paveikto
Projektā iecerēto esam īstenojuši, lai gan saskārāmies ar dažādām problēmām un kavēkļiem. Lai sasniegtu labāko rezultātu, atšķirīgo priekšstatu dēļ nomainījām sadarbības partneri, kā arī ekspertus. Man kā šī projekta vadītājai noteikti ir daudz, ko mācīties un ņemt vērā, īstenojot citus līdzīgus projektus.

Pārdzīvojumi bija semināru organizēšanas laikā. Ieguldījām lielu darbu, tomēr to visu prezentēt un rādīt publikai, kas ir jau savas jomas profesionāļi – vides speciālisti, ugunsdzēsēji, iekšējo ūdeņu pārvaldes cilvēki un citi speciālisti – nebija viegli. Tas prasīja iekšēju sasprindzinājumu. Saņemot pozitīvas atsauksmes, protams, bija gandarījums par darbu, filmu un arī sevi.

Konkurence uzlabo kvalitāti

Tā kā Eiropas Ekonomiskās zonas līdzfinansējumam SIA „Vides projekti” pieteicās pirmo reizi, projekta izstrādes laikā bija nepieciešamas konsultācijas ar dažādu jomu speciālistiem. Lielu atbalstu projekta pieteikuma gatavošanas posmā saņēmām no Valsts izglītības attīstības aģentūras Leonardo da Vinci nodaļas darbiniekiem. Projekta īstenošanas fāzē, uzrunājām ļoti daudzas veterinārās klīnikas, Rīgas Zooloģisko dārzu, Ornitoloģijas biedrību un citas iestādes, kas kaut daļēji ir iesaistītas šajos procesos. Jāatzīst, ka atsaucība nebija tāda, kādu gribētos. Paldies Rīgas Zooloģiskajam dārzam, kas neatteica savus padomus un konsultācijas par izstrādāto programmu un materiāliem, kā arī sniedz ieteikumus materiālu uzlabošanai.

Manuprāt, līdzfinansējuma piešķiršanas programmas ir noderīgas, ja tās izmanto konkrētu mērķu sasniegšanai. Informācija par finansējuma iespējām pēdējos gados ir aizvien pieejamāka, un organizācijas apzinās savas iespējas. Tas jūtami palielina konkurenci, kas nav slikti, jo liek veltīt lielāku uzmanību projektu pieteikumu gatavošanai un pārdomātāku ideju realizēšanai.