Veido vienotu izpratni par karjeras izglītības attīstību Valmierā

03.12.2010

Aptaujas rāda, ka lielākā daļa jauniešu cer uz valsti vai jau esošiem uzņēmumiem, kur varēs atrast labi apmaksātu darbu, bet nedomā par sava biznesa veidošanu. Karjeras izglītības uzdevums ir likt jauniešiem apzināt savas spējas un iespējas, veicināt iegūto zināšanu un pieredzes sekmīgu izmantošanu karjeras veidošanā, lai veiksmīgi integrētos darba tirgū.

Vienota karjeras izglītības politika

Vidzemes Augstskola (ViA) sadarbībā ar Valmieras pašvaldību un vairākām skolām 2009. - 2010. gadam īstenoja Leonardo da Vinci programmas atbalstītu projektu „Vienota izpratne par karjeras izglītības politikas veidošanu un ieviešanu” (KIP Valmiera). Tā ietvaros bija paredzēts izveidot vadlīnijas, kas nodrošinātu vienotu pieeju un koordinētu darbu karjeras izglītībā pilsētā.

ViA projektu vadības vecākā speciāliste Agnese Karaseva norādīja, ka īstenotā projekta priekštecis ir projekts KIPNIS ("Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā"), kura rezultātā skolotāji ieguva karjeras izglītības speciālistu zināšanas.

Latvijā joprojām trūkst kopējas vadlīnijas, lai varētu īstenot vienotu karjeras izglītības programmu, tādēļ viens no projekta mērķiem bija izveidot kompetentu komandu, kas varētu ieviest karjeras izglītības politiku Valmierā un nodot tālāk zināšanas visā valstī. Pirms projekta izstrādes jau noticis Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta atbalstīts izpētes brauciens uz Norvēģiju, kur karjeras izglītības sistēma ir plaši attīstīta.

Projekta dalībniece Daiga Stalšāne uzskata, ka līdzīgu karjeras izglītības sistēmu, kāda darbojas Norvēģijā, varētu veiksmīgi ieviest arī Latvijā. Cilvēkresursi Valmierā ir sagatavoti, nepieciešama tikai politiskā griba. Šim viedoklim piekrīt arī Valmieras pašvaldības izglītības pārvaldes speciāliste Gita Krūkle, kas savulaik koordinējusi Eiropas Sociālā fonda projektu, kurā karjeras izglītības jautājumos sagatavoti 150 klašu audzinātāji. Viņa uzskata, ka skolotāji ir sagatavoti, ir izstrādāti metodiskie materiāli, bet valsts neuzņemas atbildību par karjeras izglītību kopumā. Tādēļ skolu un pašvaldību attīstīti projekti varētu mudināt politikas lēmējus karjeras atbalsta jomu beidzot sakārtot valsts līmenī.

Agnese Karaseva atzīst, ka projekts īpaši nepieciešams bija Vidzemes Augstskolas attīstībai, jo skolās karjeras izglītība būtiski attīstījusies KIPNIS projekta laikā. Taču augstskolai jābūt gatavai pārņemt karjeras izglītības „stafeti”, kad tagadējie skolēni kļūs par studentiem. Karjeras atbalstam jāseko cilvēkam visa mūža garumā, tādēļ tā ieviešama kā viens no mūžizglītības elementiem.

Projekta norise

2009. gada nogalē projekta «KIP Valmiera» dalībnieki sagatavošanas kursos apguva karjeras izglītības terminoloģiju angļu valodā, lai varētu sekmīgi piedalīties plānotajās profesionālās pilnveides vizītēs Dānijā, Skotijā un Kiprā.

2010. gada maijā, viesojoties Kiprā, piecu cilvēku delegācijai Valmieras izglītības pārvaldes vadītājas Ingas Zariņas-Bojāres vadībā bija iespēja iepazīties ar karjeras izglītības sistēmu visos līmeņos, sākot ar politikas plānošanu ministrijā līdz pat tās koordinēšanai reģionos un ieviešanai izglītības iestādēs. Vizītes organizators Pafosas tehniskā skola bija sarīkojusi valmieriešiem tikšanos ar ierēdņiem, skolu un augstskolu apmeklējumus, kur viņi guva daudz ideju karjeras izglītības veidošanā.
Septembrī divi projekta pārstāvji apmeklēja Kopenhāgenas jauniešu centru, kas izglīto vidusskolu audzēkņus karjeras izglītības jautājumos. Šeit jauniešiem palīdz izlemt, vai doties tālāk studēt un kādu jomu izvēlēties, vai arī iegūt profesiju arodskolā. Viesus no Latvijas iepazīstināja ar jauniešu centra sadarbības partneriem – citiem jauniešu konsultāciju un atbalsta centriem, skolām un organizācijām.

Oktobrī darba grupa devās projekta pēdējā pieredzes braucienā uz Skotiju, kur apmeklēja netālu no Edinburgas esošo Borders koledžu. Šoreiz braucienā uzmanību pievērsa skolu un augstskolu sadarbībai. Darba grupa uzzināja, kādā veidā karjeras izglītību Lielbritānijā plāno reģionālajā līmenī un kā to īsteno Skotijas izglītības iestādes.

Karjeras izglītība - jau pamatskolā

Agita Zariņa,
projekta dalībniece, Pārgaujas ģimnāzijas direktore:
Izzinot ārzemju pieredzi, man pamazām ir radusies vīzija, kādai vajadzētu būt karjeras izglītības sistēmai Valmierā. Ir jānosaka atbildības jomas, lai, piemēram, skolēns zinātu, kur vērsties pēc palīdzības, ja viņš nezina, kur un ko mācīties pēc 9. klases. Pagaidām tas ir tikai bērna un viņa vecāku ziņā. Jānosaka, kāda ir skolas un pašvaldības atbildība un kāda ir izglītības iestāžu loma karjeras izglītībā. Nepieciešama arī arodskolu iesaiste vienotā sistēmā. Pašlaik izglītības un darba tirgus saikne ir vāja, tādēļ būtu jāvienojas ar uzņēmējiem, lai nodrošinātu darba prakšu iespējas jau skolas laikā, tas palīdzētu jauniešiem izvēlēties sev piemērotu profesiju.

Viktors Litaunieks,
Valmieras Pārgaujas pamatskolas direktors:

Līdz šim karjeras izglītībā pamatskolas nebija iekļautas. Es labprāt aktīvi iesaistījos projektā, jo, manuprāt, bērniem skolā vajag piedāvāt ne tikai valsts programmas noteikto izglītību, bet arī plaša spektra palīdzību viņu vispusīgai attīstībai.
Braucienu organizatori vienmēr vizītes programmā ietvēra arī vispārizglītojošo skolu apmeklējumus. Tādējādi no katra brauciena esmu atvedis praktiskas idejas, kuras cenšos īstenot savā skolā.

Pētījumi liecina, ka bērniņš jau mammas vēderā aktīvi uztver informāciju. Pirmsskolas vecumā ģimene un apkārtējā vide dod ļoti lielus impulsus viņa attīstībai, bet no 7 – 14 gadiem bērns izvēlas, par ko viņš nākotnē kļūs. No 15 – 21 gadam viņš īsteno savu izvēli un apgūst nepieciešamās zināšanas. Tātad, laika posmu, kurā bērns izvēlas tālāko dzīves ceļu, viņš pavada tieši pamatskolā. Mūsu uzdevums šajā laikā ir sniegt bērnam visplašākā veida informāciju un palīdzību, lai viņš izvēlētos sev piemērotāko ceļu.

Lai to īstenotu, pamatskolā katru gadu sagatavojam karjeras izglītības attīstības programmu, kas ir saistoša visiem pedagogiem. Izstrādājam vairāk par desmit tematiem, kurus pedagogi izrunā ar skolēniem klašu audzināšanas stundās. Starp šīm tēmām ir pilnvērtīgas dzīves izpratne, cēloņu un seku likumsakarības, lēmumu pieņemšana u.c.. Par karjeras izglītības jautājumiem runā arī mācību priekšmetu nodarbībās, jo katrs no tiem ir saistīts ar lielu profesiju klāstu. Galvenais ir panākt, lai bērniem būtu vēlme izglītoties visu mūžu.

Man uzdevums ir nodrošināt pedagogus ar nepieciešamajiem materiāliem un sagatavot izglītības attīstības programmu. Skolā izmantojam programmas «Esi līderis» ietvaros tapušos karjeras izglītības materiālus. Tāpat daudzus materiālus ir izstrādājuši Valmieras karjeras izglītības speciālisti. Tie ir dažādi pētījumi, testi un citi palīgmateriāli. Tie visi ir sastrukturēti un pieejami pedagogiem.

Paralēli teorētiskajai daļai programma paredz arī praktisku pasākumu kompleksu. Renovējot telpas, mēs cenšamies, lai ikkatra no tām uzrunātu skolēnus. Pieskaņojam klases noformējumu atbilstoši tam priekšmetam, ko tur māca. Kristīgās ētikas klasē novietojām mākslinieces Ingas Krūkles veidoto altāra gleznu. Veidojam arī klašu telpas ar īpašu ievirzi, piemēram, meža klasi, kurā notiek vides izglītības pulciņa un jaunsargu nodarbības. Pie dabas zinību kabineta ir atvēlēta telpa mikroskopiem un citām zinātniskām ierīcēm. Vēl mums ir kabinets, kurā atrodas stelles, vērpjamie ratiņi un citi priekšmeti, kas saistīti ar tautas daiļamatniecību. Zēnu darbmācības kabinetu šogad aprīkojām ar desmit jauniem darbagaldiem. Skolā darbojas muzeja pulciņš, un mēs plānojam tuvākajā laikā izveidot skolas muzeju, kuram jābūt ar jaunā gadsimta garšu, smaržu un uzbūvi, lai bērni daudzus eksponātus varētu darbināt, ne vien skatīt aiz stikla. Tur varētu notikt gan pulciņa, gan mācību priekšmetu nodarbības.

Tāpat iesaistām bērnus praktiskās aktivitātēs brīvā dabā. Visa skolas teritorija (5 ha) ir iedalīta sektoros – katrai klašu grupai pa sektoram. Skolēni kopā ar pedagogiem plāno un veic uzticētās teritorijas apsaimniekošanu. Esam iesaistījušies Ekoskolu programmā un plānojam skolas apkārtnē ar audzēkņu līdzdalību izveidot dārzus japāņu, franču un latviskā stilā. Viens no sektoriem ietver bērzu birztalu. Esam iegādājušies pārnēsājamos krēslus, lai varētu rīkot «Zaļās klases» nodarbības jebkurā vietā mūsu lielajā teritorijā. Dažas vietas ir īpaši aprīkotas – esam izveidojuši estrādīti un betonētu ugunskura vietu. Tā pamazām labiekārtosim visu mums piederošo teritoriju. Jūnijā parasti rīkojam radošās darbnīcas tiem bērniem, kuriem nav kur īsti palikt vasaras brīvlaikā, jo vecāki ir aizņemti darbā.

Projekts rod turpinājumu

Valmiera ir viena no līderēm karjeras izglītībā Latvijā. Jau KIPNIS projekta laikā skolotāji ieguva karjeras izglītības speciālistu zināšanas un par projekta pieredzi informēja arī citu pilsētu un novadu pārstāvjus. Plašu atsaucību guva projektā tapusī īsfilma par karjeras izglītību.


Lai gan 2010. gada novembrī «KIP Valmiera» projekts noslēdzās, dalībnieki vienojās turpināt iesākto darbu. Viņi nolēma Valmieras karjeras izglītības stratēģijas veidošanā piesaistīt papildus vēl arodskolu un uzņēmēju organizāciju pārstāvjus, kā arī rīkot diskusijas ar Vidzemes Augstskolas studentiem