Mācās būvēt mūsdienīgi

06.03.2015

Projekta “Construction trainers - Training”/ “CT - Train” mērķis bija Barkavas profesionālās vidusskolas skolotāju, ražošanas meistaru un celtniecībā iesaistīto meistaru apmācība, zinot, ka būvniecības tehnoloģijas un pielietojums strauji mainās.

Projekta dalībnieki uzskatījuši, ka ir sarežģīti teorētiskās zināšanas apvienot ar praksi, ja pedagogam un prakses vadītājam pietrūkst informācijas par inovācijām, kādas izmanto jaunajos ražošanas uzņēmumos - potenciālajās skolas audzēkņu prakses vietās. Tas arī esot pamats dzirdētajai kritikai, ka profesionālo skolu beidzējiem pietrūkst profesionālās kompetences, lai pilnvērtīgi integrētos darba tirgū.

Par projektā iegūto pieredzi stāsta projekta vadītāja Anita Juška:

“Šis projekts ir realizēts pēctecībā. Iepriekšējā periodā, sadarbojoties ar partneriem - skolām, nevalstiskajām organizācijām, darba devēju nozaru asociācijām un celtniecības uzņēmumiem Igaunijā, Somijā, Itālijā, Vācijā, Slovākijā, īstenotā projekta “Comparison of construction sector curricula for easy work placement”/”Cocompeur” ietvaros secinājām, ka neizrisinājām visus jautājumus, kas saistīti ar inovācijām celtniecībā, prakšu vadītāju, mācībspēku apmācību un jauniešu iesaistīšanu mobilitātēs. Nonācām pie aspekta, kas jāvērtē ļoti kritiski: ir daudz pieredzējušu pedagogu, kuri apmāca jauniešus, bet paši nekad nav strādājuši ražošanas objektos. Bijām pārliecināti, ka arī Barkavas profesionālās vidusskolas pasniedzējiem ir jāpārzina inovācijas, jaunās tehnoloģijas un jāatsvaidzina zināšanas. Projektā “Construction trainers – Training”/”CT – Train” gan ir mazinājies starptautisko partneru skaits. Sadarbību turpināja Latvija, Igaunija un Itālija.”

Projekta sadarbības partneri bijuši atšķirīgi. Igauniju pārstāvēja mācību centrs, kurā profesionālo izglītību iegūst jaunieši, kas pabeiguši pamatskolu vai vidusskolu. Itālijā projektā bija iesaistīti pieaugušo apmācību centri, bet Latviju pārstāvēja Barkavas profesionālā vidusskola, kurā izglītību iegūst vien 280 audzēkņi, bet būvniecības programmā ik gadu apmācību uzsāk 35 studenti.

“Lai Barkavas profesionālo vidusskolu attīstītu, ir jāpilnveido skolā piedāvāto mācību programmu saturs, un to sekmē starptautiska pieredzes apmaiņa. 2008. gadā tika saņemts ERAF finansiāls atbalsts skolas renovācijai un modernizācijai. Visvairāk tas ietekmēja programmas, kur audzēkņi mācās kļūt par speciālistiem tūrismā, viesmīlības pakalpojumu sniegšanā un būvniecībā. Attīstot skolas infrastruktūru, bija jāiegulda arī cilvēkresursos. Tāpēc dalība šajā projektā bija izaicinājums un neatsverama pieredze, jo iesaistītie pedagogi apguva to, kas pašus interesēja, mācījās metodes un tehnoloģijas, un pārzināt materiālus praktiskajiem darbiem. Tika būtiski pilnveidots mācību programmu saturs, tajās iekļaujot kursus, kas līdz šim nebija skolā pieejami vai tika nodrošināti salīdzinoši zemā līmenī,” vērtē Anita Juška.


Klausās lekcijas un mūrē

Svarīgākās aktivitātes projektā bija semināri, radošās darbnīcas, lekcijas, labu prakses vietu iepazīšana un diskusijas ar nozares ekspertiem par tēmu vai vispārējiem ar celtniecības jomu saistītiem problēmjautājumiem.


Igauņi mudina atgriezties pie saknēm

Igaunijā, Sāremā un Vilsandi salās projekta dalībnieki uzzināja, kā efektīvi būvniecībā izmantot laukakmeni, kā apgūt akmeņu skaldīšanas un mūrēšanas prasmi. Seminārā tika diskutēts par energoefektīvu māju būvniecību un videi draudzīgu saimniekošanu. Nākamajā seminārā, kas notika Latvijai tuvējā kaimiņvalstī, bija iespēja vērot, kā iegūst kaļķakmeni, dolomītu, kā veic to apstrādi un izmanto celtniecībā. Tika diskutēts arī par to, kā atšķiras partnervalstu likumdošana darba drošības jautājumos būvniecības nozarē.

“Dabisko materiālu izmantošana āra darbos un iekšdarbos, flīzēšanā un mūra veidošanā, un šķeltu laukakmeņu izmantošana būvniecībā ir zināšanas un prasmes, kuras apgūtas un tiks ieviestas skolas mācību programmā kursu veidā. Kādreiz šīs iemaņas varbūt nebija svešas katrā otrajā lauku sētā, jo arī Latvijā laukakmens pamatu un mūra ēku būve nebija sveša, bet Igaunijā notikušajās aktivitātēs meistari rūpīgi mācījās. Tika uzņemts video, lai uzskatāmi tur demonstrēto meistaru un ekspertu prasmes stāstītu un rādītu audzēkņiem. Uzskatām, ka akmens būvniecība ir niša, kas Latvijā nav aizpildīta, un to varam mācīt Barkavas profesionālajā vidusskolā,” tā apgalvo projekta vadītāja.

Mobilitātēs uz Sāremā piedalījās arī skolas audzēkņi, tur praktiski demonstrēja savas prasmes un ieklausījās ekspertu viedoklī, kā arī apmeklēja Tallinā notikušo būvniecības izstādi.


Latvija pārsteidz ar ainavu

Projekta dalībnieki Latvijā novērtēja koka apbūvi un pauda apbrīnu par to, cik plaši koks kā ekoloģisks resurss un zaļš materiāls tiek izmantots būvniecībā. Latvijā notikušajās tikšanās reizēs projekta dalībnieki pievērsa uzmanību arī vides un ainavu dizainam. Paralēli praktiskajiem koka būvniecības demonstrējumiem, kas tika organizēti sadarbojoties ar vairākiem Madonas novada uzņēmējiem, projekta dalībnieki apmeklēja arī Amatciemu, kas atrodas netālu no Cēsīm. Tajā veikts rūpīgs koka ēku plānojums un meklēts pareizs to izvietojums ainaviskā vidē, veidojot arī pašu ainavu. Itāļu un igauņu kolēģi par Latvijas trumpi uzskatot sakoptu un ainavisku vidi. Viņi apmeklēja arī Bulduru dārzkopības vidusskolu, kur studenti kvalitatīvi apgūst tieši šīs prasmes.


Restaurācija nonāks mācību programmā

Itālijā, Toskānas apgabalā projekta laikā divreiz tika rīkotas praktiskās darbnīcas, lai mācītu, kā top mākslīgais marmors un kā izmanto senas apmetuma tehnikas, lai diskutētu, cik restaurācija ir cieši saistīta ar celtniecību mūsdienās. Itālijā pabija arī uzņēmumos, kuri darbojas ar videi draudzīgiem materiāliem, piemēram, izmantojot nevis ķīmiskās, bet dabiskās krāsvielas celtniecības materiālu tonēšanai.

“Eksperti no Mediči pils restauratoru nodaļas mācīja, kā veidot mākslīgo marmoru, to salikt rakstos, ornamentos, radot senatnes auru. Diskutējām par to, cik daudz Itālijā, Latvijā un Igaunijā ir būvju un ēku, kuras būtu nepieciešams nevis nojaukt, bet restaurēt. Itāļi demonstrēja visai saudzīgu pieeju savam kultūrvēstures mantojumam.  Barkavas profesionālās vidusskolā nebūs iespēja atsevišķā mācību programmā apgūt restaurāciju, bet esam pārliecināti, ka, iekļaujot restaurāciju kā kursu topošo būvnieku programmā, daudziem tā interesēs,” tā A. Juška.


Metodiskie materiāli skolu rīcībā

“Projekta pievienotā vērtība noteikti ir profesionālās izglītības kvalitātes celšana. Tas ir būtiski valstī kopumā, domājot par progresīvas profesionālās izglītības aspektiem. Projektā iegūtā pieredze noteikti sekmē skolotāja un audzēkņa sadarbību, mācoties teoriju un strādājot praktiski. Iespēja mācīties mūsdienīgi palīdz jauniešiem atrast labākās prakses vietas, un, absolvējot mācību iestādi, atrast augsti kvalificētu darbu profesijā,” uzsvēra Anita Juška.

Ja citām profesionālajām skolām interesē projektā izzināto būvniecības procesu, izmantojamo materiālu nianses, tad šī projekta laikā iegūtā pieredze tika apkopota. Ir izstrādāti metodiskie materiāli gan par to, kā būvēt energoefektīvi, gan izmantojot ekoloģiskos materiālus. Projekta rezultātu angliskā versija ir pieejama skolas mājaslapā www.bavs.lv sadaļā “Dārgumu krātuve”. Projekta laikā tika izstrādāta arī būvniecības terminoloģijas vārdnīca, kas iztulkota igauņu, itāļu, angļu valodā, bet nepieciešamības gadījumā to ir iespēja tulkot arī citās valodās. Vārdnīcā apkopoti mūsdienu būvniecības praksē izmantotie termini, kas jāzina būvniecības zinātni studējošiem jauniešiem, topošajiem meistariem, prakšu vadītājiem un profesionāliem celtniekiem.