Norvēģijā izglītības kvalitātes atslēga – personiskā pieeja

10.10.2012

Una Vorma piedalījās mācību braucienā uz Norvēģiju, kas norisinājās no 2012. gada 7. līdz 11. maijam. Braucienu organizēja Pedagogisk Psykologisk Senter, un brauciena tēma bija „Pāreja no vispārējās un profesionālās izglītības uz darba vidi”.

Mācību braucienā piedalījās 16 dalībnieki un tika pārstāvētas gan skolas, gan bērnudārzi, gan valsts iestādes, bija arī uzņēmumu pārstāvji un augstskolu pārstāvji. Dalībnieki bija ļoti atsaucīgi un zinoši dažādās jomās, tāpēc bija interesanti arī starp plānotajām tikšanās reizēm aprunāties ar katru un izrunāt interesējošas lietas par citu valstu pieredzi.

Norvēģija ir turīga valsts, tās veiksme - nafta

Mācību brauciens iesākās ar iepazīstināšanu ar pilsētu un valsti. Norvēģija atstāja tiešām labu iespaidu, jo bezdarbs viņiem ir minimāls un viņi minēja, ka trūkstot darbaspēka. Valsts galvenais peļņas avots ir nafta. Norvēģi apgalvo, ka ir turīga valsts un tas bija redzams veikalos un kafejnīcās, jo cenas ir stipri augstas, bet priekš viņu algas līmeņa tas ir normāli. Dodoties uz Norvēģiju noteikti, ir jārēķinās, ka nepieciešams vairāk naudas tēriņiem, nekā ciemojoties citās Eiropas valstīs. Šī valsts noteikti atšķiras arī ar to, ka viņi nav iestājušies Eiropas Savienībā, jo paši iedzīvotāji jau trīs reizes ir nobalsojuši pret to.

Vizītes projekta ietvaros

Pirmā vizīte Haugeland School – Enterprises ir vairāku pašvaldību izveidota organizācija, kas organizē dažādus projektus, kas saistīti veicina skolu sadarbību ar uzņēmumiem. Interesanti likās tas, ka jauniešus jau no 14 gadu vecuma iepazīstina ar darba tirgu un tā iespējām, lai laicīgi varētu izvēlēties, kur doties mācīties.

Kā nākamo apmeklējām Holmen School, kas ir alternatīva profesionālā skola. Norvēģijā, kopā esot ap 100 šāda tipa skolām un to galvenais mērķis ir mazināt jauniešu noziedzību un tās pārsvarā strādā ar riska grupas jauniešiem. Šajās skolās ir neliels skaits skolnieku un darbs ir ļoti individuāls. Paralēli obligātajām nodarbībām viņi strādā arī pie praktiskām lietām. Šajā skolā viņi paralēli mācībām būvēja kuģi.Praktiskās iemaņas, manuprāt, ir neatsveramas un viņiem ir gandarījums par padarītā darba sajūtu. Divas nedēļas pēc mūsu vizītes šis kuģis bija gatavs un tika palaists jūrā.

Vizītē vietējā pašvaldībā mūs iepazīstināja ar Norvēģijas izglītības sistēmu, stāstīja par to, ka katrs skolnieks viņiem ir svarīgs un valstī izveidota sistēma, kur viņi var elektroniski sekot līdzi, cik ilgi skolnieks nav apmeklējis mācību stundas un ja paiet kāds laiks, tad viņi sāk interesēties, kas ir noticis. Arī pašvaldībā tika uzsvērta praktiskā darbība. Viņi veido praktikantu programmas, kas palīdz iepazīt darba vidi. Starp pašvaldībām, skolām un uzņēmumiem arī ir sadarbība, tiek veidotas skolu programmas, ņemot vērā visu trīs pušu viedokli par lietām, kas jāpilnveido.

Ļoti labu iespaidu atstāja vizītes uzņēmumos Solstad Offshore,  Haugaland Kraft, kas ir viena no lielākajām enerģētikas kompānijām, un Rica Maritim Hotel, kas ir viesnīca, kurā mēs mitinājāmies. Visi šie trīs uzņēmumi iepazīstināja ar savām praktikantu programmām, kas izveidotas un darbojas vairākus gadus. Viņiem profesionālo skolu audzēkņi dodas praksēs pārsvarā uzreiz uz diviem gadiem un tas ir labi, jo kompānijas var sagatavot kārtīgus nākamos darbiniekus.

Valstī ir spēcīgs praktikantu programmu tīkls

Valstī pa nozarēm ir izveidotas organizācijas, kas nodarbojas ar praktikantu piesaisti uzņēmumiem. Uzņēmumi maksā šīm kompānijām un tad pasaki, cik praktikanti būs nepieciešami un tie tiek piemeklēti. Arī praktikanti saņem samaksu par praksi un uzņēmums saņem naudu par to, ka pieņem praktikantus. Šī nauda ir no valsts līdzekļiem.

Profesionālajās skolās augsta līmeņa aprīkojuma bāzē

Apmeklējām divas profesionālās skolas, kas atstāja iespaidu ar tajās pieejamo aprīkojumu ar kuru skolnieki var darboties, tās bija Karmsund Vocational School un Haugaland Vocational School. Jautājums, kas visus pārsteidza bija, kāds ir atskaitīto skolnieku procents un viņi atbildēja, ka viens vai divi gadā. Skolas ļoti personīgi strādā ar skolniekiem un ir darbinieki, kas speciāli tiekas ar skolniekiem un arī ar vecākiem, lai izrunātos, kā viņiem iet un vai viss ir kārtībā.

Skolas arī ir tendētas uz attīstību. Vienā no tām ir speciāla skolotāju programma, kur katru nedēļu tiem ir apmācības, par jaunām tēmām. Otrā skolā savukārt ir ierosinājumu kaste, kur pēc ierosinājumu savākšanas tiek veidotas attīstības komandas, kas strādā pie ierosinājumu realizēšanas dzīvē.

Mācību braucienu ietvaros bija arī diena, kurā devāmies ekskursijā ar autobusu uz fjordiem, bet arī šajā dienā bija iekļauta interesanta vizīte, jo pusdienojām nelielā fermā www.langfoss.com, kur mums stāstīja, ka viņi izmanto visus resursus, lai veidotu uzņēmējdarbību un pelnītu. Viņi piesaista tūristus, gatavo vietējo ēdienu, audzē aitas, ir izveidojuši nelielu hidroelektrostaciju. Šī vieta atstāja patīkamu iespaidu, jo saimniece bija ļoti viesmīlīga, ļoti labi komunicēja angliski un iepazīstināja ar Norvēģu kultūru.

Arī par atvadu vakariņām bija padomāts, jo tās norisinājās muzejā, kas atradās netālu no mazās amerikāņu Brīvības statujas. Šī muzeja saimnieks mūs iepazīstināja ar reģiona vēsturi.
Katra vizīte bija lielisks papildinājums kopējam mācību braucienam un katrā no tām uzzinājām jaunas lietas. Brauciens bija ļoti labi noorganizēts un pozitīvās emocijas vairoja grupa, kas piedalījās šajā mācību braucienā. Arī ar mācību brauciena dalībniekiem varējām labi iepazīties, jo katras dienas beigās bija vairākas prezentācijas, kur katrs par sevi stāstīja un tas paplašināja mūsu zināšanas vienam par otru.