Vides izglītība Eiropā tiek mācīta jau no pirmskolas vecuma

29.10.2012

Izmantojot Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Caurviju programmas Mācību brauciena stipendiju, 2012.gada 25. – 30. martā Daiga Kalniņa, Bērnu un jauniešu vides izglītības centra „Rīgas Dabaszinību skola” direktore un Inese Liepiņa, IZM Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta vecākā referente devās mācību braucienos – viena uz saulaino Spāniju, otra – uz kalnaino Skotiju.

Abu braucienu mērķis bija iepazīt vides izglītības pieredzi: Daiga Kalniņa kopā ar 12 citiem Eiropas valstu pārstāvjiem piedalījās mācību braucienā Spānijā „Izglītība aktīvai pilsonībai un ilgtspējīgai attīstībai: Inovatīva prakse vides izglītībā”, bet Inese Liepiņa piedalījās mācību braucienā Skotijā ar nosaukumu ”Mācīšanās ārpus klases - dabā”. Pieredzi un kontaktus, kas varētu būt noderīgi citiem vides izglītotājiem, jau brauciena laikā atainojām emuāros http://macibubrauciens2012.blogspot.com un http://mndskotija.blogspot.com/.

Vides izglītošanā Dānijā orientējas uz skolēna pieredzi, prasmēm, zināšanām un attieksmi
Patīkami pārsteidza Skotijas, Spānijas un arī Dānijas pieeja vides izglītībai, kas ir uz skolēnu mācīšanos orientēta. Piemēram, Dānijas pirmsskolas mācību process vides izglītībā tiek organizēts no praktiskā uz abstrakto: pieredze, prasmes, zināšanas un attieksme. Bērni daudz laika pavada mācoties ārā un gūstot tiešo pieredzi dabā. Vairākas reizes gadā pirmsskolas grupa izbrauc uz visu dienu dabā, pēta, novēro, rotaļājas, lai gan ar katru gadu tas ir arvien sarežģītāk, jo pēc negadījumiem top jauni noteikumi un regulējumi, ko un kā jādara, lai varētu doties ar bērniem dabā.

Arī Skotijā pārliecinājāmies, kas ir uz skolēnu vērsta mācīšanās

Kopā ar mazajiem Kirkmaiklas (Kirkmikael) sākumskolas 1. un 2. klases skolēniem piedalījāmies āra nodarbībās un iepazināmies ar skolu. Skolēni rādīja savu skolu, stāstīja par to, kā mācās, kādi vides izglītības projekti realizēti. Āra teritorijā viss iekārtots atbilstoši bērnu vēlmēm un vajadzībām - nevis tikai skaistas puķu dobes un kopti mauriņi, bet dažādas izmēģinājumu dobes katrai klasei, putnu būri, barotavas, katrai klasītei sava zaru būda, pašu stādīts vietējo sugu dzīvžogs un pie katra krūma bilde ar aprakstu, ko bērni par šo augu uzzinājuši.

Āra mācībām Apvienotajā Karalistē ir senas tradīcijas

Vides izglītība pie dabas tiek organizēta dažādos veidos: tās var būt nodarbības skolas pagalmā, pētījumi tuvējā apkārtnē, tālākas ekskursijas un vizītes, nodarbības speciālos dabas pētīšanas centros. Skotijas izglītības sistēmas reformu procesa „Izglītības saturs izcilības veicināšanai” (Curriculum for excellence) dokumentos pat ierakstīts, ka katram skotu bērnam skolas laikā jādod iespēja apgūt āra mācīšanos. Tiesa, jēdziens "āra mācīšanās” skotiem ietver krietni vairāk nekā vienkārši mācīšanos ārpus klases sienām. Tas nozīmē vairāk mācīšanos no reālās dzīves un reālajai dzīvei svarīgas lietas, sākot jau ar dzīvošanu dabā, dabas pamatlikumu izpratni, ejot un tieši dabā, ar tiem iepazīstoties un tos izzinot. Arī mēs pamēģinājām ar garas virves un nedaudz kartiņu palīdzību parādīt Zemes attīstību kopš Lielā sprādziena, ietverot gan ģeoloģiskās ēras, gan pirmos vienšūņus, dinozaurus un visbeidzot cilvēku, kurš aizņem tikai pus centimetru no 46 m garās virves. Un industriālā revolūcija, kas pamanījusies mazāk nekā 200 gadu laikā iztērēt miljoniem gadus krātos fosilos resursus, vispār šai skalā parādās kā 1 mm! Kādas diskusijas izvēršas pēc šāda uzdevuma!

Eiropā mācību procesā izmanto dabas pētījumu centrus

Kindroganas dabas pētījumu centrs Skotijā, kur norisinājās mācību vizīte, izveidots 1963. gadā, to apmeklē gan skolēnu grupas, gan studenti, gan ģimenes un dažādas pieaugušo grupas. Skolēni centrā ierodas uz vairākām dienām un pieredzējušu pedagogu vadībā iepazīst kādu noteiktu vides tēmu, par ko iepriekš vienojušies. Tēmas ir saskaņotas ar skolas mācību saturu un tādējādi, šīs nodarbības palīdz labāk apgūt to, kas skolēniem jāiemācās. Kindroganas dabas pētīšanas centrs ir viens no 17 centriem Dabas pētīšanas centru apvienībā (FSC), kuras mērķis ir sniegt vides izglītību ikvienam. Katram centram ir sava programma, ko tas piedāvā skolām. Dalība šajās nodarbībās ir par maksu, to pārsvarā sedz skolēnu vecāki.
Arī Džona Muira trests piedāvā skolām āra mācīšanos, tikai nedaudz citādā veidā kā Dabas pētīšanas centri. Tresta mērķis ir iepazīstināt bērnus ar neskartu dabu caur personīgām sajūtām. Apmācība balstīta uz 4 pakāpēm: atklāj, izpēti, aizsargā, dalies. Skolas vai skolēnu grupas atklāj savu neskartās dabas stūrīti (vienalga vai tas ir pie skolas vai kādā nacionālā parkā), kārtīgi iepazīst to, uzņemas personīgu atbildību par šīs vietas aizsargāšanu un dalās savos iespaidos ar citiem. Šīs 4 pakāpes var apgūt pamazām, secīgi vienu pēc otras, katru pabeidzot, skola saņem attiecīgu sertifikātu.

Skotijā pārsteidz plašais Ekoskolu projektu mērogs

Pārsteidz Skotijas Ekoskolu projekta mērogs - 98 % Skotijas skolu ir ekoskolas! Tiesa, karogu saņēmušas "tikai" 42,5%, bet tomēr tas ir iespaidīgs skaitlis! Liela nozīme noteikti ir tam, ka Skotijā ekoskolām ir liels valsts atbalsts – valsts finansē līdz pat 70% programmas izmaksu. Pie tam ekoskolu projekta mācību metodiskie materiāli atbilst Skotijas izglītības sistēmas reformu procesa pamatdokumentiem un tātad palīdz šo reformu realizēt.

Malagas Universitātē izveidota starpdisciplināra studiju programma, kurā vides jautājumus aplūko no dažādiem dabas zinātņu, humanitāro un sociālo zinātņu aspektiem. Savukārt Edinburgas Universitātē var apgūt maģistra un pat doktora studiju programmu tieši āra izglītībā.

Malagas pilsētas dome piedāvā skolām bezmaksas izglītojošas programmas skolām. Viena no tām ir vides izglītības programma botāniskajā dārzā, kuras ietvaros skolēni mācās par augiem, kā arī veic dažādus dārza darbus. Botāniskais dārzs īsteno arī bezdarbnieku apmācības programmu. Tajā piedalās 36 jauniešu vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Viņi 2 gadu laikā apgūst dārznieka, augkopja vai vides izglītotāja profesiju.

Malagas atkritumu apsaimniekošanas organizācija sadarbībā ar pašvaldību piedāvā skolām divas vides izglītības programmas – par pilsētvidi un dabas vidi. Mācoties par pilsētvidi, tiek piedāvātas nodarbības par atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi, katrai klašu grupai izvēloties atšķirīgas metodes. Piemēram, 1. un 2. klasē notiek iepazīšanās ar ielu tīrīšanas un atkritumu izvešanas tehniku, atkritumu šķirošana ar spēļu palīdzību, 3. un 4. klasē - stāstu stāstīšana par atkritumu šķirošanu un pārstrādi, 5. klasē- atkritumu pārstrādes radošā darbnīca, 6. klasē - ekskursija uz atkritumu pārstrādes uzņēmumiem. Mācoties par dabas vidi, klases dodas uz atkritumu apsaimniekošanas organizācijai blakus esošo teritoriju (rekultivēta izgāztuve), kur iepazīstas ar floru, faunu, ainavu un cilvēka darbības ietekmi dabā. Skolēni iepazīstas ar Malagas apkārtnes augiem, nosaka, kuri no tiem nav no šī apgabala, novēro un raksturo augus, veidojot augu noteicējus, mēģina ieraudzīt kādu dzīvnieku, vēro un salīdzina dažādas ainavas, kā arī izdara secinājumus par cilvēka ietekmi uz vidi. Šo programmu realizāciju apmaksā atkritumu apsaimniekošanas organizācija, savukārt metodisko vadību uzņēmusies pašvaldība.

Jau pirmsskolas vecumā bērni apgūst atkritumu šķirošanu

Malagas privātā vidusskola „La presentacion” īsteno Comenius projektu, kura pamattēma ir atkritumu šķirošana un pārstrāde, pirmsskolas vecuma bērniem (3 – 5 gadi) par zaļāku pasauli. Bērni paši veidoja atkritumu šķirošanas konteinerus, piedalījās pludmales sakopšanas talkā, kopīgi veidoja plakātus par atkritumu šķirošanu, izgatavoja papīru un rotaļlietas no izlietotā iepakojuma, kā arī mācījās veidot kompostu, ko izmantoja pašu veidotā dārzeņu dobē. Gandarīja iespēja vērot skolēn centrētu mācību procesu realitātē. Bērniem tika ļauts pašiem piedalīties lēmumu pieņemšanā par veidojamo dārzu, bērni paši izvēlējās, ko un kur stādīt, cik daudz laistīt. Izveidotais dārzs estētiski nebija pārāk pievilcīgs, bet skaidri bija jūtams bērnu lepnums par padarīto un interese turpināt dārza veidošanu un kopšanu.

Vides izglītības projektu pieredzes citās Eiropas valstīs

Slovākija šogad ir atteikusies no „lielās talkas” idejas, jo secinājusi, ka tā nestimulē izmest atkritumus tikai tiem paredzētajās vietās. Slovākijā arī augstskolās tiek mācīta pašreiz pasaulē inovatīva pieeja „no šūpuļa līdz šūpulim” dabas resursu izmantošanas jomā jeb cirkulārā pieeja, ko pašreiz vairākās Eiropas valstīs ES finansēta projekta ietvaros cenšas ieviest arī skolu mācību saturā (Latvijā projektu „Mācoties no dabas” koordinē biedrība „Bērnu Vides skola”).

Berlīnē tiek īstenots interesants vides izglītības projekts, lai mazinātu sociālo atstumtību 10 - 16 gadus veciem bērniem nabadzīgā, bet zaļā Berlīnes rajonā. Sociālais darbinieks - biškopis - nopērk stropu un novieto uz mājas jumta. Bērnu grupa mācās biškopību, rūpējas par bitēm, ievāc medu, kā arī raksta kaimiņiem domātu emuāru par notikumiem bišu stropā un panākumiem biškopībā.

Vēl Berlīnē cilvēki pēc teritorijas sakopšanas, novācot tajā samestos atkritumus un būvgružus, ierīkojuši dārzu un audzē dārzeņus (Princeses dārzs). Populāra kļuvusi arī mobilā dārzniecība, audzējot kastēs uz māju jumtiem un pilsētas zaļajās zonās dārzeņus.

Kopumā mācību brauciens bija laba iespēja ne tikai īsā laikā iepazīt vairāku Eiropas valstu pieredzi vides izglītības īstenošanā un dibināt kontaktus turpmākās sadarbības projektiem, bet arī rosināja izvērtēt Latvijas pieredzi, lai saprastu, ko darām labi un kas būtu pilnveidojams.