Trilingvālais izglītības modelis Basku zemē

18.06.2013

Mācību brauciena laikā tika apmeklētas dažāda tipa skolas (gan valsts, gan privātas), bija iespēja uzzināt valodu politikas nostādnes, iepazīt un vērot  pedagogu, skolu administrācijas darbu no bērnudārza beidzot ar koledžas līmeni. Basku autonomajā apgabalā Biskajā, kas ir viens no trim Basku apgabaliem Spānijas teritorijā, dominē basku valoda. Basku valoda ir sena unikāla valoda, kurai nav analoga Eiropas valodu saimē, dažas valodas līdzības atrastas Āzijas valodās, īpaši turku valodā.

Basku kultūras un valodas atdzimšana sākās pagājušā gadsimta 80 gados. Jāteic, bija jūtams, ka baskiem ir nacionālā pašapziņa, kas liek sevi uztvert kā faktiski neatkarīgu valstisku vienību, un ar Spāniju vieno formālas institucionālas saites.

Vizītes organizatori iepazīstināja ar trim valodu pasniegšanas modeļiem, kur savstarpēji mainās tikai proporciju attiecības, kura no valodām dominē (basku, spāņu, angļu). Angļu valodas pasniegšanas un lietojuma uzlabošanas labad plaši tiek pielietots CLIL modelis, kura būtība ir pasniegt dažus mācību priekšmetus angļu valodā, jo svešvalodu stundu skaitu nav iespējams palielināt izglītojamo noslogojuma dēļ.

Bija patīkami dzirdēt, ka arī Latvija ir CLIL programmas īstenošanas jomā ir viena no pirmajām valstīm Eiropā. Šo faktu pieminēja profesore R.de Zarobe, kas ilgus gadus pēta CLIL metodikas panākumus Eiropā un ir plaši pazīstama valodnieku akadēmiskajās aprindās.

Basku skolās ir liels skaits imigrantu bērnu, tādēļ arī šim jautājumam tika pievērsta īpaša uzmanība un demonstrēts, kā notiek iebraucēju integrācija izglītības sistēmā. Ļoti interesanti likās vidusskolēnu projekti, kas sasaista vietējās kopienas (pilsētas) sabiedrību un skolēnu aktivitātes. Piemēram, lai fiksētu un novērstu piegružošanu vai demolēšanu, papildinātu pilsētas objektu tūrisma informāciju ar QR kodiem (tos „nolasa” jaunie viedtālruņi) u.c. Tādējādi, izglītojamie aktīvi iesaistās un uzņemas atbildību par savas pilsētas pievilcīgas vides veidošanu un uzturēšanu, izprot tūrisma nozares nozīmi savā reģionā. Tas, manuprāt, ļoti jauks piemērs, kā veidot atbildīgu pilsonisko pozīciju jauniešos. Vizuāli pamanāms, ka daudzās basku skolās ir skolēnu forma, līdz 16 gadu vecumam, pat speciāli virssvārcīši virs tās, kas izskatījās ļoti neparasti.

Protams, vizītes laika bija jūtams, ka Spānija pašreiz izjūt ekonomiskās krīzes sekas: bezdarbs, algu „iesaldēšana”, u.c. Protestētāji ik dienas ierodas pie valsts pārvaldes ēkām, lai izteiktu savu sašutumu un prasības, to nācas izjust atrodoties izglītības ministrijas ēkā, un, sajūtas dzirdot skaļo trokšņošanu nebija tās patīkamākās.

Vizītes kultūras programmas ietvaros bija iespēja arī apmeklēt Gugenheima modernās mākslas muzeju, Bilbao mēriju, Gernikas pilsētu ar basku svētvietu un Miera muzeju, kas veltīts pilsētas bombardēšanai spāņu pilsoņa kara laikā. Gugenheima mākslas muzeja fenonomens un popularitāte, aktualitāte starptautiskā turisma maršrutos, liek cerības, ka, iespējams, arī Daugavpils pilsētas Rotko mākslas centrs var būt tikpat populārs. Likās, ka vietējie īpaši nebija eksperti ultramodernajā mākslā, taču patiesi lepojās ar šāda mākslas muzeja klātesamību savā pilsētā.

Aktivitātes organizatori bija ar pieredzi Mācību braucienu organizēšanā, bija izveidota īpaša mājaslapa http://bilbaostudyvisit.tk/, kur varēja atrast gan mācību materiālus, iepriekšējo aktivitašu dalībniekus un citu svarīgu informāciju. Gribētos uzsvērt, ka pēc aktivitātes apmeklējuma turpinās kontakti un pedagoģisko jaunumu apmaiņa visu iesaitīto dalībnieku, organizatoru starpā.

Šajā braucienā gūtās idejas tiks izplatītas Daugavpils svešvalodu pedagogiem, skolu administrācijas pārstāvjiem. Daudzas redzētās lietas varēs izmantot gatavojot dažādus projektu pieteikumus, sastapti vairāki potenciālie projektu partneri dažādās Eiropas valstu skolās.

Daugavpils Vispārējās un profesionālās izglītības pārvalde š.g. novembrī organizēs šādu Mācību braucienu Latvijā. Neapšaubāmi, arī mūsu izglītības modelis ir pieredzes nodošanas vērts un pievilcīgs ārzemju viesiem, tādēļ bija interesanti vērot praktiskās organizatoriskās nianses.