Āra nodarbības – Latvijas un citu ES valstu pieredze

27.06.2013

Lai iepazītos ar citu valstu pieredzi āra nodarbību izmantošanā zinātnes priekšmetu mācīšanā, Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes speciāliste Lilita Mačtama Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas mācību brauciena ietvaros martā devās uz Lielbritāniju.

Stāsta LILITA MAČTAMA:

Apkopojot dzirdēto, var secināt, ka āra nodarbības skolotāji Latvijā, mūsu novadā plāno un organizē līdzīgi. Kaut gan Latvijā saskaramies ar laika trūkumu, līdzīgi kā Vācijā, kur skolotājs ne vienmēr var atļauties vienas tēmas apguvei veltīt papildus laiku un nodarbības, jo tas var kavēt citu tēmu apguvi. Āra nodarbībai nepieciešams vairāk laika konkrētu zināšanu, iemaņu un prasmju apguvei, nekā tas ir stundā klases telpā. Tomēr visu mācību brauciena dalībnieku viennozīmīgs secinājums ir – āra nodarbībās iegūtās zināšanas ir daudz noturīgākas, labāk izprastas, skolēns ir saskatījis saikni ar reālo dzīvi un norisēm tajā.

Par to varējām arī pārliecināties Linsdeilas pamatskolā (Apvienotā Karaliste, Kambrija, Grange over sands), kur skolotāji un skolēni ikdienā nav tik ļoti ierobežoti laikā. Skolotājs brīvi plāno āra nodarbības, kurās skolēni veic dažādus eksperimentus, pētījumus, paši secina, analizē situāciju, pārspriež jautājumus. Vēl āra nodarbībām nereti nepieciešams īpašs aprīkojums, dažādi mērinstrumenti, indikatori, kas katrā skolā tomēr vēl nav pieejami.

Interesanta šķiet arī St.Bernarda vidusskolas (Apvienotā Karaliste, Kambrija, Barrow-in-Furness) pieredze. Skola sadarbojas ar īpašu zinātņu, tehnoloģiju un matemātikas mācīšanas centru, kurš piedāvā par nelielu samaksu organizēt zinātņu apguves dienas. Šāda iespēja tiek piedāvāta tikai skolas labākajiem skolēniem, citiem šajā laikā ir ikdienas mācību darbs (nevienā dalībvalstī nebija līdzīgas pieredzes). Šajā zinātņu dienā, izmantojot centra resursus skolēnu komandas veica divus uzdevumus – mašīnas ar saules bateriju konstruēšana un vēja ģeneratora konstruēšana. Abos gadījumos skolēnu uzdevums ir atrast ar eksperimentu palīdzību vislabāko risinājumu – ar mazāko ieguldījumu panāk lielāku efektivitāti. Organizēto zinātnes apguves dienu mērķis ir ieinteresēt skolēnus apgūt dabaszinātnes, lai nākotnē varētu studēt inženierzinātnes. Tā ir situācijas radīta nepieciešamība, jo saskārušies ar problēmu, ka arvien mazāk jauniešu izvēlas savu nākotnes profesiju saistīt ar inženierzinātnēm, līdzīgi notiek arī šobrīd Latvijā. Ļoti maz mūsu novada skolēnu izvēlas savu nākotni saistīt ar šo nozari, samazinās to 12.klašu skolēnu skaits, kuri izvēlas kārtot eksāmenus kādā no dabaszinātņu priekšmetiem.

Kambrijas apgabalā Apvienotajā Karalistē skolēnu motivēšanā mācīties dabaszinātnes piedalās arī inženierzinātņu centri, organizējot pasākumus, dažādas aktivitātes, kurās demonstrē cik interesantas un aizraujošas ir ķīmija fizika un bioloģija.

Blakus rūpēm par to, lai skolēni vēlētos apgūt dabaszinātnes, mācītos tās ar prieku, visās nodarbībās, kuras vērojām skolās un kurās piedalījāmies paši, akcents tika likts uz komandas veidošanu, uzsverot, ka tā ir viena no galvenajām panākumu atslēgām, jo iemāca komunikāciju, sadarbību un problēmu risināšanu. Viņu atzinums: labam speciālistam ir jābūt ne tikai profesionālam, bet jāprot labi komunicēt. Vēl viņi uzskata, ka cilvēks var pilnvērtīgi attīstīties vidē, kurā ļauj kļūdīties. Tas nodrošina radošas personības veidošanos. Darbības moto ir Sera Kena Robinsona teiciens: ”Ja tu neesi gatavs kļūdīties, tu nekad dzīvē neizdarīsi neko oriģinālu.”

Āra nodarbībās skolēni apgūst ne tikai zinātnes, bet arī iemācās ar cieņu izturēties pret apkārtējo vidi. Kambrijas apgabalā gan skolēni, gan skolotāji, gan citi iedzīvotāji domā par sakoptas vides veidošanu un resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Te es saskatīju līdzību ar Latviju – kā pie viņiem, tā pie mums Latvijā, Kuldīgas novadā ir skolas, kuras rūpējas par „zaļas” attieksmes veidošanu pret vidi, kuras ar savu darbību ieguvušas tiesības pacelt Zaļo karogu. Iepriekš minētā Linsdeilas pamatskola arī ir ieguvusi tiesības pie savas skolas pacelt Zaļo karogu.

Visu mācību brauciena dalībnieku kopīgs secinājums, ka āra nodarbības, lai arī nevienā valstī nav obligātos, sniedz ļoti lielu ieguldījumu skolēnu zināšanu prasmju un iemaņu izveidē, sagatavošanā nākamajai karjerai, personības vispusīgai attīstībai, tādēļ turpināsim apmainīties ar idejām un pieredzi.