Mācību braucienā Rīgā meklē risinājumus jauniešu nodarbinātības problēmai

28.12.2013

Jauniešu bezdarbs šobrīd ir viena no lielākajām sociāli ekonomiskajām problēmām Eiropā, kuras risināšanā iesaistās gan valsts un privātā sektora dalībnieki, gan izglītības iestādes. Lai dalītos pieredzē par jauniešu nodarbinātības veicināšanas mehānismiem, 2013.gada oktobrī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) Mācību brauciena ietvaros uzņēma divpadsmit speciālistus no desmit Eiropas valstīm.

RTU organizētais Mācību brauciens (Cooperation between education and world of work) bija veltīta jauniešu nodarbinātības tematikai, īpašu uzmanību pievēršot jautājumam par sadarbības veicināšanu starp izglītības iestādēm un darba devējiem.  Projekta organizatori stāsta, ka jauniešu nodarbinātība Eiropas Savienībā (ES) šobrīd ir aktuāla un daudzām valstīm kopīga problēma, tādēļ pieredzes apmaiņa par veidiem, kā veicināt jauniešu integrāciju darba tirgū, ir vērtīga un nozīmīga. Mācību braucienā Rīgā piedalījās dalībnieki no Vācijas, Norvēģijas, Itālijas, Lielbritānijas, Ungārijas, Horvātijas, Slovākijas, Grieķijas, Portugāles un Polijas, turklāt, dalībnieki pārstāvēja daudzveidīgas darbības jomas – gan profesionālās izglītības un augstākās izglītības iestādes, gan izglītības institūciju karjeras centrus un nacionāla līmeņa politikas veidotājus (darba devēju organizācijas un nodarbinātības aģentūras).

Vizīte Latvijā norisinājās vienu nedēļu, tās laikā dalībnieki piedalījās intensīvos pieredzes apmaiņas pasākumos un diskusijās. Dalībnieki iepazinās ar valsts sektora organizētām aktivitātēm LR Izglītības un zinātnes ministrijā (LR IZM), LR Labklājības ministrijā (LR LM), Valsts izglītības attīstības aģentūrā (VIAA), Latvijas darba devēju konfederācijā un Akadēmiskās informācijas centrā. Lai izzinātu privāto uzņēmumu pieredzi jauniešu iesaistīšanā darba tirgū un sadarbības veidošanā ar izglītības iestādēm, dalībniekiem bija iespēja tikties ar Draugiem.lv, Rimi Baltic un STATOIL Fuel&Retail Latvia  pārstāvjiem. Projekta ietvaros dalībnieki apmeklēja arī izglītības iestādes un nevalstiskās partnerorganizācijas (Latvijas Studentu apvienību un biedrību „Jauniešu konsultācijas”), kā arī iepazinās ar pieejamo atbalstu jaunajai uzņēmējdarbībai (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un biznesa inkubators Creative Andrejsala). Dalībniekiem interesanta bija Rīgas Valsts tehnikuma (RVT) pieredze, kas veiksmīgi veido sadarbību ar ražošanas uzņēmumiem, piemēram, sadarbojas ar ražotāju Toyota, kurš nodrošina skolai nepieciešamo specifisko aprīkojumu, lai skola varētu apmācīt potenciālos Toyota darbiniekus. 

Jauniešu nodarbinātības izaicinājums – profesionālās izglītības prestižs

Jauniešu nodarbinātība ir aktuāla problēma lielākajā daļā Eiropas valstu, un, kā mācību vizītes laikā secināja tās dalībnieki, arī galvenie izaicinājumi ir līdzīgi. Visās pārstāvētajās valstīs, izņemot Vāciju, vērojams aizvien lielāks pieprasījums pēc darbiniekiem ar zemākām kvalifikācijām un samazināts pieprasījums pēc darbiniekiem ar augstākām kvalifikācijām. Situācija skaidrojama ar to, ka globālā recesija ir radījusi privātā sektora darba devējos šaubas par investīciju ieguldīšanu, bet publiskajā sektorā, kas tradicionāli ir bijis galvenais darba vietu nodrošinātājs Eiropā, darba vietu veidošana ir apstājusies vai darba stundu skaits ir samazināts, gaidot ekonomisko uzlabojumu. Līdz ar to – darbaspēka pieprasījums un piedāvājums nav sabalansēts – karjeras ceļš, kādu izvēlas jaunieši, nesaskan ar to, ko pieprasa darba devēji un šobrīd nevienā no valstīm šai problēmai nav atrasts veiksmīgs un efektīvs risinājums.

Daloties pieredzē par dažādu valstu pieejām nodarbinātības veicināšanā vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem, tika secināts, ka viens no galvenajiem izaicinājumi ir jauniešiem pievilcīgas profesionālās izglītības tēla veidošana. Ar veiksmīgiem piemēriem jauniešu integrācijā darba tirgū dalījās speciālisti no Velsas (absolventu nodarbinātības programmas, kas izveidotas ciešā sasaistē ar darba devējiem), Norvēģijas (jauniešiem pēdējās vidusskolas klasēs tiek nodrošināta 14 nedēļas ilga prakse, pēc kuras vairumā gadījumu tiek turpinātas darba gaitas), Ungārija (programma, kas jauniešiem nodrošina garantētu pirmo darba vietu), Horvātija (prasmju pilnveidošana, veicot praksi citās valstīs) un Polija (universitāšu izveidota mājaslapa darba meklētājiem).

Daudzas „jaunās” ES valstis ieinteresēja Vācijas duālā profesionālās izglītības sistēma, kuras ietvaros mācības ir apvienotas ar darbu. Atšķirībā no valstīm, kurās uzsvars ir likts uz akadēmisko izglītību, Vācijā īstenotā praktisko un teorētisko mācību apvienošana, sniedz studentiem pilnīgāku priekšstatu par darba tirgu. Tajā pašā laikā, diskusijās secināts, ka duālā sistēma nav piemērota valstīm, kas vēlas iegūt tūlītēju rezultātu  un valsts atgriešanos uz ekonomiskās izaugsmes ceļa īsā laikā, kā, piemēram, Grieķijas gadījumā. Analizējot dažādu stratēģiju ieviešanas potenciālu citās valstīs, viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ labās prakses ieviešana citās valstīs varētu nebūt veiksmīga, tika minēta birokrātija, piemēram, universitāšu studiju kursu pilnveide atbilstoši darba tirgus prasībām vairākās valstīs ir ļoti laikietilpīgs process. Diskusiju laikā dalībnieku bieži atgriezās arī pie mobilitātes kā risinājuma jauniešiem, kas nevar atrast darbu savā valstī.

Dalās pieredzē un veido jaunus sadarbības kontaktus

Lai arī Mācību brauciena tēma bija vienota, projekta organizatori novēroja, ka katram dalībniekam īpaši interesēja tā sfēra vai organizācijas veids, kas sasaucas ar viņa konkrēto darba pieredzi. Piemēram, tie dalībnieki, kas strādā nodarbinātības aģentūrās citās valstīs, īpaši aktīvi klausījās un izzināja Latvijas nodarbinātības aģentūras darbu, lai veiksmīgāko pieredzi pārņemtu un ieviestu savā darbā. Izglītības iestādēs īpaši spraigas diskusijas izvērtās par dažādiem mehānismiem, kā veicināt jauniešu integrāciju darba tirgū un kā izglītības iestādes var motivēt jauniešus veidot veiksmīgu karjeru. Būtiski, ka mācību vizīte deva jaunu informāciju un pieredzi ne tikai tās dalībniekiem, bet netiešā veidā – arī visām iesaistītajām organizācijām Latvijā.

Stāsta  RTU karjeras centra vadītāja UNA VORMA:

„Savā ziņā tā bija iespēja uzzināt, kas notiek Latvijā. Mēs katrs, strādājot savā iestādē, daudz iedziļināmies tajā, ko darām mēs paši, bet ne vienmēr sanāk iedziļināties lietās, ko šajā jomā dara visi pārējie. Daļa no projekta laikā organizētajām tikšanās reizēm bija veidotas tā, lai vienlaicīgi satiktos vairākas organizācijas, piemēram, VIAA, LR IZM  un Akadēmiskās informācijas centra pārstāvji, kuru stāstījumi viens otru papildināja. Arī izglītības iestādes un uzņēmumus informējām par aktuālajām tēmām, kuras apspriež citās tikšanās reizēs, lai visi būtu informēti, varētu labāk sagatavoties un informācija nepārklātos. Tikšanās reizes izglītības iestādēs  izvērtās aktīvās diskusijās un abpusējā pieredzes apmaiņā, jo arī mūsu izglītības iestāžu pārstāvji bija ieinteresēti uzzināt citu valstu labās prakses piemērus, ko mēs varētu pārņemt un attīstīt. Līdz ar to – visām iesaistītajām pusēs šis projekts deva iespēju uzzināt, kas notiek citur, kā arī  – nodibināt kontaktus un uzsākt sadarbības projektus savā starpā.”

Projekta dienas kārtībā bija iekļautas arī dalībnieku prezentācijas, kuru ietvaros speciālisti dalījās pieredzē par savas pārstāvētās organizācijas darbu un stāstīja par pasākumiem, kādi katrā valstī tiek veikti jauniešu nodarbinātības veicināšanai. Starp vizītes dalībniekiem radās arī vairākas idejas par turpmāku sadarbību un secināts, ka eksistējošās programmas, piemēram, Leonardo da Vinci un Comenius, nodrošina labu ietvaru tālākai apmaiņai vai sadarbībai. Polijas un Vācijas pārstāvji plānoja sadarbību invalīdu integrācijai darba tirgū, Latvijas un Ungārijas pārstāvji izstrādāja kopīgas idejas par sadarbību vaučeru sistēmas tālākai izpētei, Vācija un Slovākija – par pasniedzēju apmaiņām mācību kursu līmenī, bet Norvēģija un Velsa –  par starpvalstu mobilitāti jauniem cilvēkiem, kuru vēlāk iespējams paplašināt, iekļaujot Latviju, Grieķiju un Portugāli. Arī U. Vorma norāda, ka jaunas iepazīšanās un kontakti ir viens no svarīgākajiem projekta ieguvumiem: „Pēc šīs vizītes esam saņēmuši piedāvājumus sadarboties vai vismaz uzturēt  kontaktus, lai veidotu sadarbību nākotnē. Zinu, ka daži projekta dalībnieki jau ir atraduši kopīgas intereses un šobrīd plāno un gatavo iesniegšanai kopīgus projektus. Tieši jauni starptautiski kontakti ir viens no lielākajiem projekta ieguvumiem, jo nākotnē, meklējot jaunus partnerus, ir ļoti labi, ka šie cilvēki būs jau zināmi.”

Mācību vizītes programma – intensīva un profesionāli organizēta

RTU un Latvijas Studentu apvienībai šī bija pirmā Mācību brauciena organizēšanas pieredze, un projekta īstenotāji ir gandarīti par sasniegto rezultātu. Nedēļas noslēgumā dalībnieki atzinīgi novērtēja intensīvi sastādīto mācību programmu, kuras ietvaros bija iespēja izzināt nodarbinātības problēmu no dažādām perspektīvām un uzklausīt visu iesaistīto pušu viedokļus. Stāsta U. Vorma: „Dalībnieku atsauksmes ir ļoti labas – tas nozīmē, ka mums viss izdevās! Grūtākais ir tas,  ka šādā projektā nekad nevar paredzēt, kā viss sanāks, jo daudz kas ir atkarīgs no pašiem dalībniekiem. Ar dalībniekiem mums patiešām paveicās – grupa izveidojās ļoti veiksmīgi, visi bija ļoti ieinteresēti un atsaucīgi. Tie dalībnieki, kas iepriekš ir piedalījušies citos Mācību braucienos, arī atzina, ka šoreiz ir īpaši draudzīga grupa un visiem izveidojies labs kontakts.” 

Raksturojot projekta realizācijas pieredzi, tā īstenotāji atzīst, ka projekta sākuma posmā – plānojot aktivitātes un piesaistot sadarbības partnerus – nācies sastapties ar cilvēku šaubām par to, vai ārzemju profesionāļiem no mūsu pieredzes vispār ir ko mācīties. U. Vorma: „Organizējot aktivitātes mēs saskārāmies ar reakciju – „Ko tad mēs, mēs jau neko...” Bet tā īstenībā nav – arī mēs Latvijā daudz ko darām un ir lietas, ko citi no mums var mācīties. Protams, daļa Latvijā veikto pasākumu ir līdzīgi, kā citās valstīs, un arī mums ir problēmas, bet tā tas ir visās valstīs. Iespējams, ka Lielbritānijas vai Vācijas dalībniekiem no mums ir mazāk, ko mācīties, bet vizīte ir pieredzes apmaiņa un mums ir, ko mācīties no viņiem. Īstenojot projektu, mēs noskaņojāmies, ka tas, ko mēs darām, ir labi! Ir jāmāk sevi mazliet palielīt – mēs darām, mēs palīdzam citiem un tas ir forši!”