Profesionālās kvalifikācijas iegūšana- Nīderlandes sabiedrības kopējās rūpes

24.02.2014

Mācību brauciena laikā iepazinos ar Nīderlandes izglītības sistēmu. Uzzināju par tur īstenoto ilgtermiņa programmu, lai samazinātu agri izglītību pametušo jauniešu skaitu. Bija lieliska iespēja apmeklēt izglītības iestādes, runāt ar skolotājiem un skolniekiem.

Projekta aktivitātes norisinājās dažādās Nīderlandes pilsētās – Hāgā, Roterdamā, ’s-Hertogenbosch un Utrehtā. Tā paralēli nedaudz iepazinu arī Nīderlandes arhitektūru, vēsturi un kultūru, sadzīvi un ēšanas paradumus.

Mācību brauciena programma bija ļoti labi sagatavota no organizatoru puses. Pirms brauciena organizators atsūtīja ļoti skaidras un saprotamas instrukcijas par to, kā notiks šī studiju vizīte, kāda būs programma. Mācību brauciena norises gaitā tā tēmu izklāstīja un ar praktiskās darbības piemēriem parādīja ļoti labi. Mācību brauciena programma bija saplānota 3 daļās.

Iepazīšanās ar Nīderlandes izglītības politiku par agri skolu pametušajiem jauniešiem

Pirmajā vizītes daļā dalībnieku iepazinās ar Nīderlandes izglītības politikas jautājumu par agri skolu pametušajiem jauniešiem (līdz 23 gadu vecumam) bez profesionālās kvalifikācijas, tātad bez labām izredzēm iekļauties darba tirgū un sabiedrībā.

Hāgā Nīderlandes Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas atbildīgie darbinieki iepazīstināja mācību brauciena dalībniekus ar izglītības sistēmu Nīderlandē. Sistēma ir labi saprotama un pietiekami elastīga. Ir līdzības ar izglītības sistēmu Latvijā. Lektori izsmeļoši un saprotami prezentēja valsts politiku - skaidri izstrādātu sistēmu, lai samazinātu agri skolu pametušo jauniešu skaitu. Profesionālo kvalifikāciju neieguvušo personu skaita samazināšana ir viena no Nīderlandes valdības darba prioritātēm. Jebkura līmeņa – no pamata līdz augstākajam - profesionālo kvalifikāciju ieguvušie jaunieši sabiedrībā un darba tirgū iekļaujas veiksmīgāk, tā kopumā mazinot noziedzības un nabadzības līmeni valstī. Īstenojot izglītības politiku, ir uzstādīts mērķis samazināt to no 16 – 23 gadus veco jauniešu skaitu, kuri pamet skolu bez kvalifikācijas iegūšanas (no 71 000 jeb 5,5 % no kopējā skolnieku skaita 2002.gadā līdz 25 000 2016.gadā).

Tas nav projekts ar sākumu un beigām, jo valstī ir izveidota ilgtermiņa programma šī procesa īstenošanai. Ar 2007. gada 1.augustu ir spēkā likums, kas nosaka, ka kvalifikācijas iegūšana ir obligāta. Katram valsts skolas skolēnam piešķir izglītojamā reģistrācijas numuru, kurš dod iespēju sekot skolēna gaitām mācību laikā.

2009. gadā ir izveidots digitālais skolas apmeklētības uzskaites portāls. Tajā dati par ikviena skolēna kavējumiem ir operatīvi pieejami atbildīgajām personām gan valsts, gan pašvaldību, gan skolu līmenī. Tas ir ļoti svarīgi tiem, kuri tiešā veidā kontaktējas ar skolēnu, - skolotājiem, vecākiem, skolas apmeklēšanas inspektoriem vietējās pašvaldībās, mentoriem. Šāda ātra informācijas apmaiņa nodrošina ātrāku darba uzsākšanu ar riska grupas skolēniem un gala rezultātā paātrina skolēna atgriešanos skolā.

Viens no būtiskiem skolas pamešanas iemesliem ir nepareiza izglītības programmas izvēle. Dažkārt skolēnam ir grūti pareizi izvēlēties, kā arī viņam nav skaidrs, kas ir darba tirgus un ko nozīmē tajā iekļauties. Valsts līmenī ir izstrādāts plašs karjeras orientācijas un vadības plāns. Šis plāns satur vairākas uz jaunieti vērstas darbības pareizas profesionālās karjeras izvēlē. Tā nav tikai informēšana par profesijas apgūšanas iespējām skolās. Process iekļauj padomu došanu (mentoring), koučingu (coaching) un personas vadību (personal guidance). Caur šiem procesiem tiek nodrošināta tieša saikne ar uzņēmējdarbības un ražošanas vidi – iespējamās mācību un prakšu vietas, kas dod iespēju jaunietim iepazīties ar darba tirgus vidi.

Skolās ir izstrādātas īpašas programmas darbam ar skolēniem, kuri atgriežas skolā pēc ilgākas prombūtnes. Nīderlandes valdībai, pašvaldībām savstarpēji vienojoties, šo programmu īstenošanai ik gadu kopumā skolām ir pieejams 114 miljonu eiro finansējums. Daļu no šī finansējuma piesaista no Eiropas struktūrfondiem. Piešķirtais finansējums ļauj skolās izveidot īpašu pēc prombūtnes skolā atgriezušos skolēnu un riska grupas skolēnu aprūpi. 2010. gadā 98% skolu strādāja viens vai vairāki aprūpes koordinatori. Sekmīga un sistemātiska aprūpes koordinatora darbība skolā palīdz savlaicīgi identificēt jauniešu personīgās un sociālās problēmas.

Iepazīšanās ar īstenotās politikas un darbību sistēmu

Nākamajās dienās  apmeklējām Albeda college, reģionālo mācību centru Roterdamā un KW1C, reģionālo mācību centru ’s-Hertogenbosch pilsētā. Mums pastāstīja par darba organizāciju koledžās, lai samazinātu skolu pametušo jauniešu skaitu (strādā īpaši pedagogi pēc īpašām mācību programmām).

Runājām ar skolēniem, kuri atgriezušies skolā - kā viņiem izdevies atrast sev piemērotu profesiju un kā viņi redz savas turpmākās izglītības iespējas. Vietējā pilsētas pašvaldībā stāstīja par pašvaldības lomu un uzdevumiem (skolēnu inspektori, karjeras konsultanti) problēmas risināšanā. Albeda koledžas audzēkņi un skolotāja stāstīja par skolas un sadarbības partneru īstenoto programmu uzņēmējdarbības veicināšanai jauniešu vidū un pilsētas vides sakārtošanā (atjaunota gan uzņēmējdarbības, gan sociālā vide Nieuwe Binnenweg ielā Roterdamā). KW1C koledžas skolotāji un audzēkņi dalījās savā pieredzē par darbu un mācībām “Success class” (audzēknis meklē sevi, izzinot nākotnes izglītības iespējas un iegūst motivāciju mācīties ar dažādu spēļu palīdzību) un “Start class” (profesijas apgūšana pēc saīsinātas programmas). Uzzinājām par mentoru darbību aktuālās problēmas risināšanā, bija tikšanās un interesanta nodarbība kopā ar mentoriem no Friesland college Utrehtas pilsētā.

Kā liecina apkopotie statistiskie dati, tad bez profesionālās kvalifikācijas skolu pametušo jauniešu skaits 2010./2011.mācību gadā ir samazinājies līdz 38 6000 jeb  2,9 % no kopējā skolnieku skaita. Tātad jāsecina, ka šī sistēma dod rezultātus.

Kultūras programma

Hāgā aplūkojām Parlamenta namus  un apmeklējām mākslas muzeju. Aplūkojām Nīderlandes mākslinieka Hendrika Villema Mesdaga (Hendrik Willem Mesdag) 19. gadsimta 80-tajos gados gleznoto Hāgas pilsētas panorāmu.  Šodien to var aplūkot  Hāgas mākslas muzejā.  Panorāma ir vairāk nekā 14 metrus augsta un apmēram 40 metru diametrā cilindriska glezna  ar kopējo garumu 120 m. Skatoties uz šo cilindrisko gleznu  radas ilūzija, ka skatītājs no augstas smilšu kāpas skatās uz jūru,piestājušajiem buru kuģiem, ļaužu rosību pludmalē un Ševeningenas ciemata ēkām 19.gadsimta beigās. Aplūkojām ’s-Hertogenbosch pilsētas unikālo arhitektūru – gan senās, gan mūsdienīgās celtnes, pilsētas kanālus un katedrāli. Kubu mājas apskate un neliela pastaiga pa seno pilsētas daļu kopā ar Albeda koledžas audzēkņiem kā gidiem Roterdamā bija vienreizēja iespēja ielūkoties kaut nelielā daļiņā Eiropas lielākās ostas pilsētas dzīves senāk un tagad. Organizatori iepazīstināja dalībniekus ar tadicionālajiem ēšanas paradumiem Nīderlandē. Mūs visus pārsteidza tas, cik daudz maizes uzturā lieto katrs valsts iedzīvotājs un, protams, neiztrūkstošais sendvičs lenča laikā.

Skolas pamešana bez kvalifikācijas iegūšanas ir aktuāla Latvijas skolās. Ņemot vērā gūto pieredzi, izmantoju dažus elementus sarunām ar riska grupas audzēkņiem skolā, ar skolas sociālo pedagogu, grupu audzinātājiem un mācību priekšmetu skolotājiem, lai samazinātu no skolas atskaitīto audzēkņu skaitu. Taču te vēlreiz ir jāuzsver, ka Nīderlandē tā ir sistēma valsts līmenī ar dažādu organizāciju un sabiedrības iesaisti un konkrētu atbildību un pienākumiem, nevis tikai viens no skolas pienākumiem.