ISMA palīdz uzlabot humanitārās studiju programmas Ukrainas, Moldovas, Armēnijas un Gruzijas augstskolās

09.08.2010

2010. gada janvārī Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) uzsāka projektu Augstākās izglītības sistēmas attīstība sociālās partnerības uzlabošanai un cilvēces zinātnes konkurētspējai (Higher Education System Development for Social Partnership Improvement and Humanity Sciences Competitiveness (HESDeSPI)). Šis ir pirmais projekts, kurā augstskola uzņēmusies koordinatora funkciju.

Kāpēc Tempus?

ISMA Projektu daļas vadītāja Sniedze Joma stāsta:
Tempus un citas Eiropas augstākās izglītības programmas ir daudz skaidrākas un mazāk birokratizētas nekā Latvijā piedāvātās, tādēļ izmantojam katru iespēju tajās piedalīties. Dalība Eiropas izglītības programmās ceļ augstskolas prestižu un sniedz iespēju gūt papildu ienākumus, kas nav mazsvarīgi mums kā privātai augstskolai.

ISMA darbojas filiāles Ukrainā, un 2008. gadā Simferopoles universitāte aicināja mūs piedalīties līdzīga profila Tempus projektā. Tolaik projektu koordinatori bija Drēzdenes universitāte, kas dažādu šķēršļu dēļ projektu nepieteica dalībai Tempus programmā.

Kopīga studiju programma vai strukturālās reformas?

Simferopoles universitāte piedāvāja ISMA atjaunot projektu un uzņemties koordinatora lomu, tomēr atklājās nianses, kuru dēļ nācās mainīt sākotnējās ieceres. Tempus programma sastāv no diviem virzieniem – kopīgajām studiju programmām (Joint Programmes) un strukturālajām izmaiņām valsts izglītības sistēmā (Structural Measures).

Līdz šim ISMA bija pieredze tikai kopīgu studiju programmu veidošanā. No 2009. gada janvāra augstskola kā partneris piedalās kopīgas tūrisma studiju programmas veidošanas projektā, kurā iesaistītas augstskolas no Somijas, Portugāles, Krievijas un Ukrainas.

Projekta īstenošanas gaitā partnervalstis izstrādās kopīgu studiju programmu, kas saturiski atbildīs Eiropas Savienības (ES) prasībām. Tādējādi ES valstis nodos savu pieredzi projektā iesaistītajām partnervalstīm. Notiek arī studentu apmaiņa, bet tā ir vairāk saistīta ar praksi. Piemēram, Latvijā šovasar ieradās pieci studenti no Krievijas un Ukrainas un ISMA nodrošināja viņiem prakses vietas Latvijas uzņēmumos, kur viņi iepazinās ar Latvijas tūrisma piedāvājumu. Savukārt ISMA studenti devās praksē uz Astrahaņu, Krievijā. Projekts ilgs līdz 2012. gada sākumam.

Sākotnēji HESDeSPI plānoja veidot kā kopīgu studiju programmu projektu. Simferopoles universitāte kā projekta iniciators vēlējās pārveidot savu kultūras vadības programmu „Kulturoloģija”, kas saglabājusies vēl no padomju laikiem. Programma ir pilnīgi atrauta no darba tirgus prasībām, tādēļ tās absolventiem nav iespējams atrast izglītībai atbilstošu darbu. Projekts paredzēja veidot kopīgu studiju programmu, to pārveidojot par mūsdienu prasībām atbilstošu kultūras menedžmenta programmu. Uzsākot projektu, tika konstatēts, ka Ukrainas Izglītības ministrija nav iekļāvusi kultūru prioritāšu sarakstā, tādēļ nebija iespējams īstenot projektu Tempus kopīgo studiju programmu ietvaros. Projekta partneri nolēma iet grūtāko ceļu un vienoties par projektu strukturālo reformu jomā, jo šajā Tempus aktivitātes prioritāšu sarakstā bija paredzētas humanitārās zinātnes. Šādu projektu uzsākt ir daudz sarežģītāk, jo procesā jāiesaista partnervalstu izglītības ministrijas, kuras parasti grūti pārliecināt veikt strukturālās reformas. Projekta rezultātā bija jāmaina pieeja studiju programmu veidošanā, pieskaņojot tās tautsaimniecības nozaru un darba tirgus vajadzībām. Projekta sagatavošanas laikā tomēr izdevās saņemt Ukrainas Izglītības ministrijas akceptu un turpināt tā īstenošanu.

Sadarbības partneru meklēšana

Ukrainas pārstāvji piedāvāja iesaistīt partnerus no Baltkrievijas un Moldovas, taču Baltkrievijas partneri attiecās no dalības nedēļu pirms projekta sākšanas, tādēļ nācās steidzami meklēt citus partnerus. Lai gan Tempus prasība ir iesaistīt projektā vismaz trīs partnervalstis (no katras valsts divas augstskolas un izglītības ministriju), pēdējā brīdi izdevās atrast partnerus Gruzijā un Armēnijā, tādēļ kopumā projektā piedalās četras partnervalstis. Savukārt Eiropas Savienību projektā jāpārstāv vismaz trim valstīm ar vienu augstskolu. Sākotnēji bija paredzēts, ka projektā būs pārstāvēta Lielbritānija, kas atteicās jau pēc projekta apstiprināšanas, tādēļ tika atrasts partneris Itālijā – Boloņas universitāte. Vēl projektā iesaistīta Minho universitāte Portugālē un Latvijas Kultūras koledža. Pieredze rāda, ka ne visi projekta dalībnieki paliek projektā līdz tā noslēgumam, tādēļ Sniedze Joma iesaka nākamo projektu īstenotājiem piesaistīt vairāk dalībniekus, nekā paredz minimālās prasības, lai nodrošinātu, ka projekts netiks pārtraukts, ja kāds dalībnieks atkritīs.

Projekta gaita

HESDeSPI projekta mērķis ir strukturālās reformas partnervalstu augstākās izglītības sistēmās. Projektā paredzēti vairāki etapi, kas jāīsteno trīs gadu laikā. Eiropas partneri nenorāda, kādas reformas jāveic, bet dalās ar savu pieredzi. Turklāt katrā no ES valstīm ir atšķirīga izglītības sistēma, tādēļ partnervalstis pašas izlemj, cik lielā mērā pārņemt ES valstu pieredzi.

Līdz 2010. gada septembrim partnervalstis veic savā valstī pētījumu, lai konstatētu pašreizējo situāciju izglītības sistēmā. Rudenī notiks partnervalstu pārstāvju studiju vizītes uz Latviju, Portugāli un Itāliju, lai iepazītos ar valsts regulējošo mehānismu augstākās izglītības jomā, akcentējot sadarbību starp izglītotāju un darba devēju. Pētījumu rezultātus prezentēs partnervalstu izglītības ministrijās. Pēc tam paredzēts izstrādāt profesiju standartus, analizēt un pārstrādāt studiju programmas atbilstoši jaunajiem standartiem. Katra partnervalsts augstskola izvēlējusies vienu studiju programmu humanitārā jomā. Neviena no tām nedublējas, kas ir vērtējams pozitīvi – jo vairāk studiju programmu iekļauj projektā, jo lielāka iespēja, ka pēc projekta pabeigšanas notiks neatgriezeniskas izmaiņas partnervalstu augstākās izglītības sistēmās. Izņēmums ir Ukraina, kur visas augstskolas izvēlējušās pārveidot kulturoloģijas studiju programmu par kultūras menedžmenta programmu.

Ieguvumi

Projektu varēs uzskatīt par veiksmīgu, ja visu četru partnervalstu ministrijas akceptēs piedāvātās reformas, kas aprobētas atsevišķās studiju programmās, un uzsāks to ieviešanu visās augstskolās. Jārēķinās ar situāciju, ka jaunieviestās studiju programmas tā arī paliek pilotprojekta līmenī un netiek ieviestas visās augstskolās, jo neviens nevar piespiest partnervalstis īstenot visaptverošas reformas un tāds neesot projekta mērķis. Lai nodrošinātu, ka reformas tomēr īsteno, projekta studiju vizītēs aicināti piedalīties ministriju augstākie ierēdņi, kuriem ir ietekme uz lēmumu pieņemšanu.

Ieguvēji projektā ir ne tikai partnervalstis, bet arī ES valstu augstskolas. Kā vienu no ieguvumiem Sniedze Joma min jaunos kontaktus un publicitāti projekta dalībvalstīs. Viņa cer, ka Latvijā beidzot mainīsies politika ārvalstu studentu uzņemšanas jomā, jo pašlaik šī ir neizmantota biznesa niša. Paralēli šim projektam ar jauniegūtajiem partneriem uzsākta sadarbība citos virzienos. Plānota gan mācībspēku apmaiņa, gan konferenču rīkošana.

- Nevar teikt, ka partnervalstu izglītības sistēmās viss ir slikti un pie mums nav trūkumu. Atjaunojot neatkarību, esam iznīcinājuši arī daudz labu lietu, tādēļ tagad varam izvērtēt kļūdas un brīdināt savus partnerus tās neatkārtot, piebilst Tempus projekta vadītāja.