Jaunie zinātnieki ceļā uz Šveici

12.07.2012

2010. gadā Latvija pirmoreiz piedalījās Šveices Stipendiju fonda izsludinātajā konkursā doktorantūras studentu un jauno zinātnieku pētījumu atbalstam*. No pieciem iesniegtajiem projektiem tika atbalstīti trīs, kuru starpā bija arī Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieka Mihaila Kuļikova projekts „Atbalsts liela mēroga informācijas sistēmu iteratīvai izstrādei”. Jaunais zinātnieks labprāt dalās pieredzē par to, kā noritējis darbs vienā no Šveices zinātniskajām institūcijām.

Darba mērķis – atvieglot programmētāju darbu

Esot Šveicē, Mihails pievērsies divu problēmu risināšanai: veidojis programmnodrošinājumus, kas ļauj samazināt mērķa objektu izstrādes laiku, un pētījis iespējas radīt kontekstorientētās objektu datubāzes. Viņš pats to cenšas paskaidrot arī relatīvi vienkāršākiem vārdiem: „Lai būtu vieglāk, atrāk un effektīvāk taisīt liela mēroga informācijas sistēmas, kuru pamatā ir apjomīga un sarežģīta datubāze, ir nepieciešama programma, kur projektēt to datu bāzē atbilstoši noteikumiem. Jārada funkcionāla uzbūve, kur iespējams veidot grafiskus attēlus, lai programma varētu tikt ģenerēta”. Tā kā programmētājs loģiski un semantiski saprot, ko šī datu bāze veiks, viņam ir vieglāk strādāt un mainīt datu bāzes struktūru. Jau tagad ļoti populāra programmēšanas pieeja ir Agile – apjomīga sistēma netiek būvēta uzreiz, bet pakāpeniski, pa mazākiem solīšiem: „Piemēram, lai izveidotu trešo soli, ir jāpārtaisa pirmais, taču, ja šis process būs automatizēts, protams, arī programmēt būs vieglāk,” skaidro Mihails Kuļikovs. Darba grupai, kurā viņš strādājis, jau bijusi šīs uzbūves sagatave, un Mihails strādājis pie tās semantiskas un funkcionālas papildināšanas.

Sevišķi noderīgā pieredze un kontakti

Mihaila iespējas pieteikties un dabūt stipendiju atvieglojusi maģistrantūras laikā iegūtā Erasmus apmaiņas programmas pieredze un kontakti, kad viņš vienu gadu pavadījis Šveicē, kur arī aizstāvējis savu maģistra darbu. Sazinājies ar bijušajiem kolēģiem un piedāvājis viņiem savas idejas, lai palīdzētu īstenot projektu, pie kā viņi jau strādājuši. Saņemot apstiprinošu atbildi, atlicis vien uzrakstīt projektu, kas jaunajam zinātniekam problēmas nav sagādājis: „Aprakstīju mērķi, pētāmās problēmas un to, kāpēc tas ir aktuāli, kā vienmēr”. Šobrīd darbs pie programmas izstrādes ir pabeigts, bet Mihails plānojot tuvāko nedēļu laikā izveidot arī zinātnisku rakstu: „Ceru, ka tas tiks publicēts kādās augsta ranga konferencēs,” viņš neslēpj. Jautāts par to, cik lielu pienesumu idejas īstenošanai devis tieši viņš, Mihails to novērtē ar aptuveni 70%. Viņš pieredzi darbā ar konkrēto darba grupu ieguvis jau maģistrantūras laikā, tāpēc, atklājot savu vīziju, nav mērķējis vēl neartā laukā: „Tu taču nevari gribēt nodarboties ar lietām, kuras nezini,” stāsta perspektīvais zinātnieks. Aptuveni desmit cilvēku lielā darba grupa galvenokārt sastāvējusi no šveiciešiem, bet bijusi arī daži vācieši, meitene no Rumānijas un vadītājs no Īrijas. Tai bijuši vairāki darbības virzieni, ar kuriem individuāli nodarbojusies 3-4 cilvēku mazāka grupa.

Jāinformē laicīgāk!

Stipendijas iegūšanai ir divas iespējas – vai nu doktorants kādu laiku (6 – 24 mēnešiem) papildina savas zināšanas Šveicē, vai arī pēc studiju beigām strādā kādā no Šveices zinātniskajām institūcijām kā pēc-doktorants (6 – 18 mēnešiem). „Nezinu, kāpēc latviešu valodā nav šāda termina, taču citur tas nozīmē vienkārši to, ka esi pabeidzis studijas, bet vēl turpini darbu universitātē,” skaidro Mihails. Šveices Stipendiju fonda piedāvāto iespēju viņš vērtē kā ļoti labu, taču diemžēl – ne pietiekami reklamētu. Pats piedāvājumu iesniegt projekta pieteikumu elektroniskajā pastā saņēmis tikai mēnesi pirms visu nepieciešamo dokumentu nosūtīšanas termiņa beigām. „Man jau bija paziņas Šveicē, bet tiem, kuriem tādu nav, to vienkārši vairs nevarētu paspēt,” stāsta Mihails. Projekta ietvaros nepieciešams atrast profesoru ne tikai Rīgā, bet Šveicē: „Protams, gada laikā var atrast gan profesorus, gan izdomāt labu projektu,” stāsta Mihails, uzskatot, ka informēšana par iespējām iesniegt pieteikumu būtu jāveic krietni laicīgāk. Projekti tiek izsludināti divas reizes gadā, taču uz katru no tiem var pieteikties pārstāvji no atšķirīgiem valstu blokiem.

Neziņa par iegūto rezultātu tālāko izmantojamību

Mihails atzīst, ka nezina, kur izstrādātā programma tiks izmantota tālāk. To viņš uzskata par lielu problēmu, jo, strādājot zinātnisku darbu izglītības iestādē, nekad nevar zināt, vai un kā iegūtos rezultātus izmantos tālāk: „Darbojoties privātajā sektorā ir citādi, jo uzreiz vari redzēt to, kā un kas notiks tālāk. Akadēmiskajā vidē to nekad nevar zināt,” stāsta puisis. Taču tik un tā uzskata to par ļoti labu pieredzi – redzēt, kā tur viss notiek: „Doktoranti tur tiešām strādā 8 stundas dienā –  5 dienas nedēļā, un no savas algas var dzīvot. Latvijā paralēli zinātniskajam darbam lielākoties ir arī jāstrādā algots darbs – piemēram, divas stundas dienā jānododas sirdslietai –  zinātnei – , bet tad jāiet pastrādāt, lai varētu izdzīvot,” pieredzē dalās Mihails. Viņš pats vēlētos darboties kaut kur pa vidu zinātnei un privātajam sektoram, lai varētu redzēt, ka ieguldītās zināšanas un laiks sniedz konkrētu rezultātu.

Tikai viens no diviem miljoniem

Neskatoties uz iegūto pieredzi, Mihails uz pasauli veras plašāk un uzskata, ka viņam – vienam no miljona – diemžēl ir grūti dalīties ar iegūto pieredzi. Viņš uzskata, ka apmaiņas pieredžu ceļā kaut kas ir jāiemācās ne tikai katram individuāli, bet tas jādara arī valdībai: „Piemēram, sakārtotā dienas kārtība, iespēja nodarboties ar sportu... Ja mani uzaicinātu, es labprāt izstāstītu, ko vajadzētu mainīt, jo Šveice tiešām ir valsts ar labu izglītības sistēmu,” stāsta Mihails. Protams, visu uzreiz ieviest nevarot, bet pamazām esot jāsāk.

*Šveices Stipendiju fonda mērķis ir paaugstināt Latvijas pētnieku zinātnisko kapacitāti un veicināt ilgtspējīgu zinātnisko sadarbību starp Latviju un Šveici. Stipendiju fonds tiek ieviests Šveices Sciex-NMSch (Scientific Exchange) programmas ietvaros, kas ir daļa no Šveices finansiālā ieguldījuma jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Latvija ir viena no desmit ES valstīm, kas piedalās šajā programmā.Stipendiju fondu ievieš Šveices institūcija – the Rectors’ Conference of the Swiss Universities (CRUS), savukārt koordinējošā iestāde Latvijā ir Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). 2010.gada augustā starp CRUS un VIAA parakstīts Saprašanās memorands.