Ķīmijas studenti un zinātnieki apmeklē Šveices pētnieka vieslekcijas

16.10.2013

Izmantojot grantu shēmas “Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” atbalstu, Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitāti un RMS Foundation institūtu (Šveice) ir realizējusi projektu -  Šveices vadošā pētnieka Nikola Dobelina (Nicola Döbelin) vieslekcijas Latvijā. Lekciju cikla un praktisko darbu ietvaros deviņdesmit Latvijas studentiem un zinātniekiem bija iespēja padziļināti apgūt rentgendifraktometrijas un Ritvelda (Rietveld) metodes izmantošanu.

Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs ANDRIS ACTIŅŠ:

“Pirmkārt, lekciju cikls bija ļoti noderīgs un vērtīgs studentiem un doktorantiem, jo viņiem bija iespēja iepazīties ar zinātnieku aprindās respektablo Ritvelda metodi, kura ķīmijas studiju kursos diemžēl nav ietverta. Otrkārt,  šis projekts bija nozīmīgs arī pieredzējušiem pētniekiem. Daudziem zinātniekiem šādi starptautiski kontakti un autoritāšu pieaicināšana ceļ profesionālo pašapziņu – klausoties lekcijas, viņi  salīdzina lektora sacīto ar saviem spriedumiem, un pārliecinās, ka domā un rīkojas pareizi.”

Lekciju ciklu apmeklē vairāk kā deviņdesmit dalībnieki

Šveices pētnieka Nikola Dobelina vieslekcijas, kuras tika īstenotas ar sadarbības programmas ,,Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā" atbalstu, notika laikā no 2013.gada 11.-15.februārim. Primārā vieslekciju mērķauditorija bija Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un LU studenti un pētnieki, tomēr lekciju ciklu apmeklēja arī citu zinātnisko institūciju pārstāvji. Stāsta projekta vadītāja RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra pētniece Arita Dubņika: “Šveices vadošā pētnieka vieslekcijas apmeklēja vairāk kā 90 dalībnieki - studenti, doktoranti, zinātnieki, zinātnisko institūciju darbinieki, pārstāvji no LU, RTU, Latvijas Organiskās sintēzes institūta, Daugavpils universitātes, kā arī Upsalas un Viļņas universitātēm. Pēc projekta noslēguma veicām dalībnieku aptauju, un lielākā daļa bija apmierināti ar lekciju norisi. Projekts izdevās ļoti labi. Pirmās divas dienas bija veltītas lekcijām, teorētiskajam pamatojamam par rentgendrifraktometriju un Ritvelda metodi, kā arī nepieciešamās Ritvelda metodes programmatūras uzinstalēšanai lekciju dalībniekiem. Trešā un ceturtā lekciju cikla diena bija veltīta praktiskajām nodarbībām, kurās pētnieki tika apmācīti Ritvelda metodes lietošanā ar reāliem paraugiem un problēmu risinājumiem.”

Projekta īstenotāji stāsta, ka lekciju kurss bija organizēts tā, lai lekcijas norisinātos abās universitātēs un praktisko darbu laikā tiktu aptvertas visas rentgendifrakcijas iekārtas. “Katrā universitātē ir atšķirīgas rentgendifrakcijas iekārtas, tādēļ bija svarīgi Ritvelda metodi apgūt gan LU, gan RTU laboratorijās.  Būtisks ieguvums ir arī Ritveld metodes datu apstrādes programmatūra, ko pētnieks palīdzēja uzinstalēt un pielāgot katrai iekārtai. Analizējot praktisko darbu norisi, jāteic, ka projekts aktualizēja problēmu, ka tik lielam cilvēku skaitam ir grūti nodrošināt izvērstus praktiskos darbus. Tā kā  laboratoriju ietilpība ir ierobežota, praktiskie darbi tika organizēti vairākās grupās, un Šveices pētniekam nācās strādāt ļoti intensīvi,” stāsta A. Dubņika.

Apgūst rentgendifraktometriju un Ritvelda metodi

Rentgendifraktometrija ir kristālisko vielu pētīšanas un analīzes metode, ar kuras palīdzību - vielas paraugu apstarojot ar rentgenstariem - tiek iegūti dati, kuri ļauj noteikt vielas struktūru un īpašības. Rentgendifraktometrija pasaulē nav jaunums – to kā metodi izmantoja jau 1951.gadā – DNS struktūras atklājēji un Nobela prēmijas laureāti Kriks un Votsons.

Tomēr metode joprojām ir unikāla, jo nepastāv citas alternatīvas, kā pētīt un analizēt kristāliskas vielas. (LU) Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs A. Actiņš  stāsta, ka rentgendifraktometrijai ir ne vien zinātniska nozīme, bet arī praktisks pielietojums: “Piemēram, narkotiku apkarošanas birojs atnes mums pulveri un prasa - kas tas ir? Mēs ieliekam to rentgendifraktometrijas iekārtā un varam noteikt, kas tā par vielu. Ar rentgendifraktometrijas palīdzību mēs varam atbildēt arī uz jautājumu – kāds daudzums dažādu vielu ir noteiktā maisījumā, un tieši šajos gadījumos tiek izmantota Ritvelda metode, kuru Šveices pētnieka lekcijās apguva mūsu studenti.” Kā stāsta A. Actiņš, Ritvelda metode ir datu apstrādes jeb matemātiska metode, kas apstrādā rentgendifraktometrijas procesā iegūtos datus, un ļauj izskaitļot maisījuma sastāvu un dažādu vielu daudzumu maisījumā.

Pastāv arī citas metodes, kā iegūt šādus datus, bet tieši Ritvelda metode ir piemērota gadījumiem, kad pastāv kādi traucējoši faktori un vienkāršākas metodes nesniedz rezultātu.

Rentgendifraktometrija LU un RTU studentiem nav jaunums - tā ir iekļauta fizikālās ķīmijas un farmaceitu bakalaura programmās, kā arī farmaceitu un tiesu ķīmijas maģistrantūras programmās.  Tomēr ierobežotā laika un metodes sarežģītības dēļ, Ritvelda metode studiju programmās nav iekļauta. “Kāpēc nepieciešams apgūt Ritvelda metodi? Pasaules pieredze liecina  - ja zinātnieks vēlas publicēties kādā respektablā zinātniskā žurnālā, parasti tiek atzinīgi vērtēts, ja pētījumā ir izmantota tieši Ritvelda metode. Pat, ja kādā gadījumā ir iespējams izmantot alternatīvas un vienkāršākas metodes, šī  metode tiek novērtēta augstāk. Iespējams, studentiem lekciju tēma šķita nedaudz sarežģīta, bet es domāju, ka tas viņiem bija svētīgi. Viņi noteikti paplašināja savu interešu sfēru un redzesloku, aptaujājot studentus, visi ir apmierināti un viens no studentiem šobrīd raksta publikāciju, kurā izmanto Ritvelda metodi. Lekciju ciklu apmeklēja arī nopietni un pieredzējuši Latvijas kristalogrāfi, kam ir liela pieredze Ritvelda metodes izmantošanā, un arī viņi pozitīvi novērtēja Šveices pētnieka sniegumu,” stāsta A. Actiņš.

Nikola Dobelins tiekas ar Latvijas zinātnes pārstāvjiem

Kā stāsta projekta īstenotāji, Nikola Dobelins ikdienā nestrādā izglītības jomā, bet ir vadošais pētnieks RMS Foundation institūtā Šveicē. Projekta vadītāja Arita Dubņika ar kolēģi Kārli Grosu iepazinās ar pētnieku Zviedrijā Skandināvijas Biomateriālu biedrības ikgadējā konferencē un veiksmīgas sadarbības rezultātā uzaicināja uz Latviju. Pētniekam šī bija pirmā reize, kad viņš dodas uz kādu ārzemju valsti lasīt vieslekcijas, un viņš šo uzdevumu uztvēris ļoti nopietni - iepriekš saskaņoja lekciju tēmas un bija ļoti rūpīgi sagatavojies. Nozīmīga projekta daļa bija arī zināšanu pārneses aktivitātes un diskusijas par jaunākajām tehnoloģijām un rentgendifraktometrijas izmantošanas iespējām dažādos pētījumos.

“Katru dienu pēc lekcijām Šveices pētnieks devās uz kādu no Latvijas zinātniskajiem institūtiem - RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centru, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāti, RTU Neorganiskās ķīmijas institūtu, LU Ķīmijas fakultāti, LU Cietvielu fizikas institūtu. Mūsu zinātniekiem tā bija vērtīga iespēja tikties un komunicēt ar pētnieku  - stāstīt, ko darām mēs, diskutēt par viņa pētījumu tēmu, kā arī noskaidrot, kādi varētu būt mūsu turpmākie sadarbības veidi. Kā zināms, Latvijas zinātnes nozarei sadarbības projekti ar ārvalstu institūcijām ir viens no veidiem, kā iegūt papildu finansējumu un piedalīties perspektīvos pētījumos, tādēļ mums šādas tikšanās reizes ir ļoti nozīmīgas,” stāsta A. Dubņika.

Analizējot sadarbības programmas ,,Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā" nosacījumus, projekta vadītāja A. Dubņika norāda, ka nākotnē būtu jāizvērtē noteikums par vieslekciju ilgumu: “Galvenais, ko būtu jāņem vērā atbalsta programmas organizētājiem, ka Šveices pētniekiem nereti ir ļoti grūti pamest savu darbu uz veselu nedēļu, lai piecas dienas lasītu lekcijas Latvijā. Protams, pētnieki ir ieinteresēti un labprāt brauktu pie mums, bet viņi daudz pozitīvāk raugās uz divu, trīs dienu vieslekcijām. Turklāt, ja programmas ietvaros varētu uzaicināt pētnieku arī uz vienu lekciju dienu, mums būtu iespēja piesaistīt arī spēcīgākus, pasaules līmeņa pētniekus.”