Šveices mūziķu meistarklases Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā

21.01.2015

No 2014. gada 11. līdz 16. maijam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) Latvijas un Šveices sadarbības programmas grantu shēmas „Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā” ietvaros tika īstenots projekts „Pareiza stilistikas izpratne dažādu periodu mūzikas izpildījumā obojas spēlē”. Tā ietvaros JVLMA viesojās un obojas spēli mācīja Luīze Pelerēna (Louise Pellerin), Cīrihes Mūzikas augstskolas Mūzikas departamenta profesore.

Luīze Pelerēna neparasti īsā laikā ir izveidojusi spožu starptautisku karjeru kā obojas soliste un kamermūziķe. Dzimusi Kanādā un beigusi Monreālas Konservatoriju, studijas turpinājusi Freiburgā pie Heinca Holigera, iegūstot solista diplomu ar izcilību. Prestižo kamerorķestru Camerata Salzburg un Cappella Andrea Barca soliste uzstājas pasaules ievērojamākajos mūzikas festivālos. Tomēr līdztekus koncertdarbībai tikpat nozīmīgu vietu mākslinieces dzīvē ieņem arī pedagoģija. Viņa ir profesore Cīrihes Mūzikas augstskolā un Orfordas Akadēmijā (Kanāda), sniedz meistarklases Šveicē, Francijā, Vācijā, Itālijā, Kanādā un Venecuēlā, kā arī piedalās starptautisku konkursu žūrijās.


JVLMA studentiem ir spēcīga perspektīva

Luīze Pelerēna vadīja studiju kursu, papildinātu ar meistarklasēm, obojas specialitātes un citu koka pūšaminstrumentu spēles studentiem un docētājiem par stilistikas problēmām dažādu periodu mūzikas izpildījumā saistībā ar koka pūšaminstrumentu artikulāciju, ritmu un intonāciju, aktualizējot šo problēmu arī ansambļu izpildījumā. „Ar obojas klases studentiem tikos jau otro reizi, un abās reizēs studenti mani patīkami pārsteidza ar savu atvērtību un entuziasmu. Starp mums ātri izveidojās laba saskarsme un komunikācija. Studenti JVLMA strādāja ļoti cītīgi, un viņi bija labi sagatavojušies, tāpēc mēs varējām efektīvi apgūt mācību vielu, kā arī īstenot dažādas interpretācijas skaņdarbiem. Studenti bija ļoti radoši, tāpēc mums lieliski izdevās skaņdarbos attīstīt emocionālo atmosfēru, proti, drāmu, romantiku, liriku, teatrālismu, operu u.tml. Mūsu darba augļus varēja redzēt ik dienas, jo studentu spēcīgā vēlme izzināt un ieinteresētība attīstīja mūsu darbu daudz augstākā līmenī, nekā to biju plānojusi. Starp mums valdība abpusēja cieņa un uzticēšanās - kā starp līdzvērtīgiem māksliniekiem. Esmu ārkārtīgi apmierināta ar rezultātiem,” stāsta L. Pelerēna.

Tāpat L. Pelerēna pateicas par viņai doto iespēju uzstāties solo koncertā Rīgas Doma baznīcā kopā ar vienu no Latvijas spēcīgākajām ērģelniecēm Kristīni Adamaiti un astoņiem obojistiem, kuriem viņa šī projekta laikā pasniedza meistarklases. „Pēc abām viesošanās reizēm JVLMA esmu iemīlējusi Rīgu, Latviju. Šeit ir ļoti skaisti. Man ir žēl, ka mans grafiks bija tik noslogots un neizdevās apskatīt Rīgu, kā arī apceļot Latvijas skaistākās vietas. Tāpēc ceru, ka varēšu atgriezties JVLMA, lai īstenotu arī šo sapni,” atzīst māksliniece.

Luīze Pelerēna darbojās JVLMA arī diplomeksāmenu komisijas sastāvā, iepazīstinot pasniedzējus ar vērtējuma kritērijiem vadošajās Eiropas mūzikas augstskolās. Šādu praksi, kad ārvalstu viesprofesori tiek iesaistīti diplomeksāmenu vērtēšanā, ļoti iesaka ieviest Eiropas Mūzikas augstskolu asociācija.


JVLMA ir pateicīga par programmas izveidi

JVLMA Ārlietu darba prorektore, projekta vadītāja asociētā profesore Maija Sīpola stāsta: „Izveidojot grantu shēmu „Šveices pētnieku aktivitātes Latvijā”, tas uzreiz JVLMA izraisīja interesi, jo mums Šveicē ir vairākas partneraugstskolas, ar kurām notiek regulāra sadarbība. Tajā pašā laikā mēs bieži saņemam sadarbības piedāvājumus no mūziķiem, kuri nav saistīti ar mūsu partneraugstskolām un kurus nevaram uzņemt finansējuma trūkuma dēļ. Tāpēc esam priecīgi, ka nu JVLMA ir iespēja audzēkņiem sniegt pasaules līmeņa meistarklases, kas paplašina studentu iespēju loku gan profesionālā izaugsmē, gan karjeras veidošanas līmenī.”

Pateicoties programmai, JVLMA kopš 2012. gada jau īstenojusi 13 projektus, savukārt 2015. gadā pagaidām paredzēti trīs. „JVLMA projekti pēc būtības ir ļoti līdzīgi, jo to nosaka akadēmijas specifika. Visi vieslektori ir ļoti augstas klases izpildītājmākslinieki. Līdz ar to pirmā un galvenā aktivitāte ir meistarklases, kurās piedalās ne tikai studenti, bet arī pasniedzēji, mūzikas vidusskolu audzēkņi un pedagogi, kā arī Latvijas profesionālo orķestru mūziķi. Otra galvenā aktivitāte ir publiski koncerti, kuros Šveices mūziķi uzstājas gan kā solisti, gan kopā ar Latvijas mūziķiem un orķestriem. Atšķiras tikai pasākumi, kuru ietvaros esam aicinājuši piedalīties Šveices mūziķus, - reizēm tās ir viņu individuālās meistarklases, kas veltītas kādai noteiktai tematikai vai problēmai, bet reizēm viņi līdzdarbojas lielos starptautiskos pasākumos, kuros iesaistīti arī citu valstu studenti. Piemēram, Starptautiskie metāla un koka pūšaminstrumentu simpoziji, Rīgas Saksofonu dienas, kurās piedalās arī Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Dānijas studenti. Dažos projektos mums ir tā sauktie neoficiālie partneri – Sinfonietta Rīga, Rīgas Doma katedrāle un Rīgas Senās mūzikas centrs, kas palīdz organizēt Šveices mūziķu koncertus. Šī programma sniedz ļoti daudz pozitīva guvuma ikvienam tajā iesaistītajam indivīdam, un tajā ir maz birokrātijas,” atzīst M. Sīpola.

JVLMA īstenoto projektu mērķgrupas ir: JVLMA studenti un pasniedzēji attiecīgajā specialitātē, Latvijas mūzikas vidusskolu audzēkņi un viņu pedagogi, Latvijas profesionālo orķestru mūziķi, Lietuvas un Igaunijas Mūzikas akadēmiju studenti un pasniedzēji, kā arī publiskos koncertos – Rīgas koncertu auditorija. Līdz ar to, pateicoties JVLMA degsmei īstenot šādus projektus, ieguvēja ir plaša sabiedrības daļa, jo izglītoti un pilnveidoti muzikālajā jomā tiek arī cilvēki, kuri ikdienā nenodarbojas ar mūzikas spēli, bet labprāt to izbauda, apmeklējot augstas klases koncertus.


Atgadījumi, ar ko nācies saskarties, īstenojot projektus

„Pats sarežģītākais parasti ir ieskaidrot mūsu potenciālajiem viesiem, kas tā par programmu un ka tas nedraud viņiem ne ar kādu birokrātiju. Gandrīz tikpat sarežģīti tas sākumā bija ar augstskolām Šveicē, kuru rektoriem vajadzēja parakstīt dažus dokumentus. Ņemot vērā, ka mūziķi visā pasaulē ir diezgan līdzīgi, liela problēma bija viens dokuments, kas jāpievieno projekta pieteikumam, – biogrāfija Europass formātā. Mirklī, kad viņi atklāj, ka biogrāfiju var izveidot tikai elektroniski, viss apstājās. Lai apietu šo šķērsli, bijām spiesti ieviest „darba dalīšanu”, proti, viņi man atsūta brīvā tekstā savu dzīves gājumu (skolas, augstskolas, darbu orķestros, skolās, projektos, hobijus un svešvalodas), bet es veidoju viņu Europass un pēc tam nosūtu aprobācijai,” skaidro Maija Sīpola.


Programmas ieguvumi – nozīmīgi gan studentiem, gan JVLMA

„Visu projektu rezultāti vienmēr sasniedz savu mērķi, jo ikviens viesprofesors bijis ar savu kvalitātes zīmi gan kā pasniedzējs, gan kā izpildītājs. Tā ir ļoti būtiska pieredze ne tikai mūsu studentiem, bet arī mūsu pasniedzējiem, lai viņi saprastu, kā pilnveidot savu meistarību. Protams, mēs būtu ārkārtīgi priecīgi, ja šī programma turpinātos. Ņemot vērā, ka uz Šveici vairs neattiecas Erasmus+ programma, mūsu turpmākā sadarbība būs atkarīga no Šveices augstskolu labās gribas. Šveicē ir vēl ļoti daudz lielisku mūziķu,” norāda M. Sīpola.

„Protams, arī Šveices mūziķi atzīst, ka ir ļoti iepriecināti par dalību šajos projektos, jo uzzina daudz jauna par Latviju un Rīgu, it īpaši par mūsu studentu līmeni, atvērtību, gatavību uztvert jaunas zināšanas un spēju īsā laikā pielietot praksē pat līdz šim nezināmas iemaņas. Par viņu ieinteresētību liecina tas, ka vairāki viesprofesori atgriežas Rīgā atkārtoti,” ar lepnumu pauž Maija Sīpola.