Šveices Stipendiju fonds – atbalsts topošajiem zinātniekiem

29.01.2015

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) doktorantūras students Nikolajs Toropovs, 2013. gadā saņemot Šveices Stipendiju fonda finansējumu, kas doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem nodrošina atbalstu pētījumu veikšanai Šveices zinātniskajās institūcijās, gadu aizvadīja Šveices Materiālu zinātnes un Tehnoloģiju federālajā institūtā (EMPA – Eidgenössische Materialprüfungs und Forschungsanstalt). 

Tolaik, būdams RTU 2. kursa doktorants, N. Toropovs profesora Pietro Lura vadībā pētīja perspektīvus augstas efektivitātes betona veidus ar nano-modifikatoriem un speciālām piedevām, šķiedrām, kā arī to uzvedību augstās temperatūrās. Sadarbības laikā tika veikti pētījumi doktora darba ietvaros, kā arī apgūtas un izmantotas pasaules līmeņa jaunākās pārbaudes tehnoloģijas, kas radītas EMPA.


Kāpēc pieteicāties Šveices Stipendiju fonda atbalstam?

Manuprāt, doktorantūra ir īstais brīdis, lai gūtu starptautisku pieredzi, un Šveicē tā ir īpaši starptautiska. Proti, laboratorijā, kurā es strādāju, bija pārstāvētas vairāk nekā desmit dažādas valstis, veidojot ap 50% no kopējā darbinieku skaita. Protams, būtisks aspekts ir tas, ka zinātniskās institūcijas, kas piedalās programmā no Šveices puses, ir pasaules līmeņa. Tāpat nevar noliegt arī finansiālo pusi, kas ļauj koncentrēties darbam. Laikā, kad pieteicos šai programmai, RTU Materiālu un konstrukciju institūtam bija izveidojusies sadarbība ar EMPA, un, tā kā abām pusēm bija vēlme to stiprināt, izlēmām pieteikties Šveices Stipendiju fondam.

Pie Šveices Stipendiju fonda stiprajām pusēm viennozīmīgi būtu jāpiemin labā organizācija, komunikācija, kā arī programmas administrēšana no abām iesaistītajām pusēm. Fonds ir virzīts dažādu zinātnisko institūciju sadarbības un intensīvas pieredzes apmaiņas veicināšanai, ko sekmē ar stipendiātu palīdzību. Viena no programmas pamatidejām ir tā, ka stipendiāts, atgriežoties savā zinātniskajā institūcijā, spēj izmantot iegūtās zināšanas un prasmes zinātnes līmeņa paaugstināšanai savā valstī.


Pastāstiet par savu pētniecības pieredzi, atrodoties Šveicē!

Šveicē man bija iespēja strādāt pie sava doktora darba temata „Augstās efektivitātes betonu darbība uguns vidē”. Pētījumi tika veikti dažādās laboratorijās un zinātniskajās institūcijās. Bija iespēja sadarboties un pārņemt pieredzi arī no citiem pētniecības centriem, piemēram, Milānas Politehnikuma (Politecnico di Milano – POLIMI), Paula Šērrera institūta (Paul Scherrer Institut – PSI), Los Alamos Nacionālās laboratorijas ASV (Los Alamos National Laboratory) u.c. Par veiksmīgāko (ņemot vērā eksperimenta specifiku un to, ka pēc būtības tika pētīti sprāgšanas mehānismi) varētu atzīt eksperimentu Paula Šērrera institūtā, kurā, cieši sadarbojoties četriem zinātnes centriem (RTU, EMPA, POLIMI, PSI), tika īstenots unikāls eksperiments. Kā vienu no rezultātiem, kas apliecinātu eksperimenta sekmību, var minēt betona termiskās noslāņošanas (sprādziena) attēlu, kas uzņemts ar neitronu radiogrāfijas metodi. Šo uzņēmumu sērija ir unikāla un tika iegūta pirmo reizi pasaulē. Iegūtā datu kopa ļaus dziļāk izprast procesus, kas norit betonā termiskā slogojuma laikā.

Papildus savam projektam piedalījos arī citu studentu un pētnieku projektos, kas ļāva gūt plašākas zināšanas un pieredzi. Jāatzīmē arī iespēja apmeklēt lekcijas Cīrihes Tehniskajā universitātē savā specialitātē, kas sniedza neaizmirstamus iespaidus par studiju procesu, iespējams, labākajā kontinentālās Eiropas augstskolā.

Tāpat, manuprāt, jāuzsver laba plānošana, kas sevī ietver vairāk nekā 20 dažādu jaunu metožu apgūšanu un izmantošanu saskaņā ar projekta sākumā izstrādāto grafiku. Mums bija iespēja laikus rezervēt nepieciešamās iekārtas. Kādu reizi tās bija brīvi pieejamas, citu reizi – rinda veidojās vairāk nekā mēnesi, kā rezultātā laba darbu plānošana bija vitāli nepieciešama.

Protams, neiztikt arī bez interesantiem atgadījumiem. Piemēram, pirms šī projekta mana saskarsme ar dzīvsudrabu ierobežojās ar dzīvsudraba termometriem, kurus visi esam turējuši rokās, un zinām, ka dzīvsudrabs ir bīstams. Vienā no testēšanas metodēm man bija iespēja iepazīties ar šo vielu nedaudz tuvāk. Dzīvsudrabu tur uzglabāja 2l burkās, un ik pa laikam to bija nepieciešams saliet mazākos tilpumos. Bija ļoti interesanti mēģināt pacelt 2l dzīvsudraba. Mēs zemapziņā esam pieraduši, ka 2l šķidruma sver 2kg. Signāls, ko mūsu smadzenes iedod rokām, kad jāpaceļ šādi tilpumi, zemapziņā tiek reducēts uz 2l ūdens, un parasti ar pirmo mēģinājumu cilvēkiem nesanāk pacelt pat 0,5l dzīvsudraba, kas sver ap 7kg, jo mūsu smadzenēm tas ir ļoti neierasti.

Veicot iepriekš minēto eksperimentālo kampaņu Paula Šērrera institūtā, nācās arī saskarties ar radioaktivitātes drošības pasākumiem. Lai izkļūtu no laboratorijas, kurā notika pārbaudes, uz koplietošanas zonām, vajadzēja iziet radioaktivitātes pārbaudi. Vienu reizi plkst. 02.00 naktī man tas nav izdevies. Tālākie notikumi bez šaubām paliks man spilgtā atmiņā.


Sadarbība ar kolēģiem

Tā kā apmēram puse no kolēģiem bija no citām valstīm, pārstāvot visus kontinentus, tā bija pozitīva un ļoti vērtīga pieredze gan zināšanu, gan cittautu kultūras iepazīšanas līmenī. Manuprāt, veselīga gaisotne kolektīvā ir būtiska, un tur visi jaunie darbinieki tika ļoti labi uzņemti, tādējādi ātri vien kļuvām par daļu no liela kolektīva.

Šobrīd, pateicoties projektam, mums ir izveidojusies cieša sadarbība ar Šveices kolēģiem, un RTU Materiālu un konstrukciju institūts plāno to turpināt. Kā nozīmīgu iemeslu šai sadarbībai es gribētu minēt savus darba vadītājus - Genādiju Šahmenko no Latvijas puses un Pietro Luru no Šveices. Viņu pieredze un oriģinālā pieeja darbam un dažādu problēmu risināšanai sekmēja šī projekta veiksmes stāstu.


Kādi ir būtiskākie ieguvumi?

Gada laikā, kas pavadīts Šveicē, esmu pilnībā izstrādājis sava doktora darba praktisko daļu. Labā žurnālā ir nopublicēta daļa no pētījuma un šobrīd tiek gatavotas vēl divas publikācijas. Protams, Šveicē gūtā pieredze ir nozīmīga gan profesionālai, gan personīgai izaugsmei. Tāpat priecājos, ka projekta ietvaros RTU Materiālu un konstrukciju institūts ir izveidojis veiksmīgu sadarbību ar pasaules zinātnes grandiem.

Lai gan pētījuma daļa laboratorijā ir noslēgta, šobrīd norit aktuāls darbs pie rezultātu apkopošanas, to apstrādes un interpretācijas. Ikdienā uzturam ciešus kontaktus ar Šveices kolēģiem un darbs tiek turpināts. Protams, strādājot klātienē, darbs būtu daudz efektīvāks, bet mūsdienu tehnoloģijas mums sniedz gana plašas iespējas sadarbībai, atrodoties arī dažādās valstīs.

Ja būtu jāsalīdzina pētniecības un zinātnes nozare Šveicē un Latvijā, veidu, kā notiek darbu plānošana, varētu nosaukt par lielāko atšķirību. Protams, tas gan lielā mērā ir saistīts ar zinātnes nozares finansēšanu abās valstīs.


Ko Jūs ieteiktu potenciālajiem pētniekiem, kuri apsver domu par dalību šādā programmā?

Uzskatu, ka pieredze un izaicinājumi veido mūsu kompetenci. Šāda tipa programmas ļauj klātienē veidot sadarbību un kontaktus ar attiecīgās nozares līderiem, gūt gan starptautisku, gan praktisku pieredzi, strādājot ar jaunākajām iekārtām un tehnoloģijām. Līdzīgas sadarbības programmas dod ne tikai profesionālo izaugsmi, bet arī iespēju iemācīties jaunas valodas un iepazīt citas kultūras. Šādas iespējas ir jāizmanto!