Anģelina Havrova (III vieta 1.vecuma grupā)

Kā es varu palīdzēt grūtības nonākušiem cilvēkiem?

Visos laikos ir cilvēki, kam neklājas tik labi kā pārējiem. Citam pietrūkst naudas, cits zaudējis darbu, cits cietis plūdos vai zemestrīcē.

Man ir desmit gadi un es neko daudz nevaru palīdzēt grūtībās nokļuvušajiem. Es varu uzaicināt ciemos bērnus, kas ir izsalkuši, pacienāt viņus ar tēju, kopā paspēlēties un aprunāties. Man šķiet, ka draudzīga attieksme un kopīgas rotaļas viņiem ir vissvarīgākās. Skolā un pagalmā draudzējos ar visiem bērniem. Mēs izdomājam dažādas interesantas spēles, daudz laika pavadām rotaļu laukumā, spēlējam bumbu, ceļam sniegavīrus un darām citas brīnišķīgas lietas.


Uz Ziemassvētkiem es kopā ar mūsu skolas tautas deju kolektīvu apciemoju bērnus, kuriem nav savas ģimenes un kas dzīvo bērnunamos. Mēs sniedzām vairākus koncertus, dāvinājām pašu gatavotos apsveikumus, konfektes un nelielas dāvaniņas. Visvairāk mani aizkustināja tas, ka bērniem patika mūsu koncerts, viņi bija priecīgi, nāca pie mums klāt un gribēja aprunāties. Nākošgad es labprāt gribētu atkal piedalīties šādā labdarības pasākumā.


Ja es būtu liela, es uzbūvētu nelielu ciematiņu, kur varētu dzīvot tie, kas ir pazaudējuši savas mājas vai palikuši pavisam vientuļi. Bērniem tur būtu sava skola un liela sporta zāle. Pieaugušie varētu strādāt dārzā, audzēt kartupeļus, burkānus, bietes, kāpostus un strādāt nelielā fermā: slaukt govis, barot rukšus un kopt zirgus. Vecākie cilvēki varētu adīt zeķes, cimdus, šūt drēbes un dot labus padomus. Tā būtu mūsu mazā mīlestības un saprašanās saliņa. Šāds ciematiņš būtu ļoti piemērots tiem cilvēkiem, kas paši nevar uzsākt savu biznesu, bet kuri labprāt strādātu un palīdzētu viens otram. Tad daudziem nebūtu jābrauc prom no Latvijas un jāmeklē darbs ārzemēs, bet citi varbūt gribētu atgriezties atpakaļ.


Esmu ievērojusi, ka cilvēki labi jūtas tikai tad, ka viņiem ir iespēja strādāt, ka viņu darbs ir kādam vajadzīgs, ka viņi var palīdzēt viens otram. Mans sapnis ir tāds, ka mūsu ciematā cilvēki domās ne tikai par sevi un naudu, bet aiī par citiem cilvēkiem, uzklausīs viens otru un ieklausīsies cits citā. Tad uz pasaules nekad nebūs nabadzīgu un vientuļu cilvēku, noskumušu vai pamestu bērnu. Visi būs laimīgi un smaidīgi.

Anģelina Havrova, 10 gadi
Jaunsilavas pamatskola