Skolotāji – mācīšanās līderi

01.12.2015

Pagājušajā mācību gadā Pumpuru vidusskola īstenoja Erasmus+ projektu “Skolotāji – mācīšanās līderi”. Bijām pirmās bezdelīgas, kas lauzās jauno Erasmus+ pieteikumu rakstīšanas līkločos, sākot ar skolas vajadzību apzināšanos un tās attīstības plāna veidošanu.

Mēs to izdarījām. Kā? Skolotāji sanāca kopā ar idejām un sāka apzināt skolas vajadzības un mērķus. Pēc tam - kā savus mērķus pakārtot skolas mērķiem. Vēl bija jāsaprot, kā katrs skolotājs, kas dosies mācīties, iekļaujas mūsu kopīgi veidotajā plānā. Gribējām ātru rezultātu, tāpēc projekta īstenošanu plānojām viena gada laikā, bet finansējums kavējās. Nācās pārplānot mobilitātes un īstenot projektu deviņos mēnešos.

Viens no projekta mērķiem bija uzlabot angļu sarunvalodas prasmes skolotājiem, kas nemāca angļu valodu. Esam apguvuši angļu valodu dažādos kursos, bet pietrūkst vides, kur praktizēties ikdienā. Kāpēc mums to vajag? Lai varētu brīvi sarunāties ar citu valstu skolotājiem, lietojot eTwinning vidi, tāpat projektiem dažādos mācību priekšmetos un lai neatpaliktu prasmēs no skolēniem. Jau projekta plānošanas stadijā sapratām, ka izvēlēsimies kursus, kur dalībnieki dzīvo ģimenēs. Tas nozīmē, ka ne tikai mācību nodarbībās, bet arī ārpus tām esam angliskā vidē – ģimenē. Arī komunikācija ar citiem dalībniekiem notiek angliski.


Stāsta
 fizikas skolotāja Ausma Bruņeniece, kura pilnveidoja angļu valodas sarunvalodas prasmes kopā ar citiem Eiropas dabaszinātņu skolotājiem “International Project Centre” Ekseteras pilsētā Anglijas dienvidos: “Grupā bijām 10 dalībnieki: no Spānijas, Francijas, Ungārijas, Turcijas un Latvijas.  Mūsu valodas līmenis ļoti atšķirīgs, un tāpēc pasniedzēja jau pirmajā nodarbībā mūs sadalīja 3 grupās pēc sākotnējo prasmju līmeņiem un katrai grupai bija dažādi uzdevumi, ar kuriem bija jātiek galā. Pasniedzēja paspēja būt visās grupās un dzirdēt, kurā brīdī vajag palīdzību, kā arī ik pa brīdim sniegt atgriezenisko saiti - kas ir apgūts, kas vēl jāmācās un kā to darīt. Daudz dažādas lomu spēles un to elementi. Intensitāte diezgan augsta. Dažas no mācību situācijām tika izspēlētas, apmeklējot muzejus, dodoties ekskursijās uz Dārtmoras nacionālo parku (te skraidījis Baskervilu suns), silto pazemes ūdeņu pilsētu Bātu un pārgājienā gar senās jūras stāvkrastu (Jurassic Coast). Mācību stundās tiek dots uzdevums, kas jāveic mācību brauciena laikā un nākamajā nodarbībā katram dalībniekam ir jāstāsta, jāskaidro redzētais un dzirdētais, lietojot atbilstošus gramatikas likumus un jaunapgūtos izteicienus.

Lielākais izaicinājums man bija sarunas ģimenē. Dzīvoju jaukā angļu ģimenē ar diviem pusauga puikām. Jāsaka godīgi, pirmās dienas neko nesapratu no tā, ko savā starpā runāja jaunieši. Angļi, īpaši jaunieši, runājot lieto saīsinātās formas, jo esot uz runāšanu slinka tauta (tā mums teica kursu pasniedzēja). Dienām ejot, mēģināju uztvert frāzi pa frāzei, līdz otrās nedēļas vidū jau varēju saprast, ko viņi man saka vai atbild uz jautājumiem. Savukārt vecāki mani katru vakaru ievilka  sarunās par dažādiem jautājumiem – viņus ļoti  interesēja gan mūsu valsts vēsture, gan dzīve mūsdienu Latvijā. Tā katru dienu divu nedēļu garumā esot angliskā vidē, tu atgriezies mājās ar pārliecību, ka vari runāt angliski un iedvesmo citus mācīties.”

Saprotama ir mūsu skolotāju vēlme pabūt skolā, ielūkoties klasē, iepazīties ar attiecīgās valsts izglītības sistēmu - kas kopīgs, kas atšķirīgs, ko mēs varam izmantot savā darbā?


Stāsta
 sākumskolas skolotāja Vēsma Šleinere: “Mans mērķis bija iepazīties ar izglītības sistēmu Anglijā, apmeklējot skolas, piedalīties valodas treniņnodarbībās un iepazīties ar angļu kultūru. Katru dienu bija angļu valodas nodarbības, ļoti labi organizētas un interesantas. Apmeklējām divas skolas un vērojām nodarbības, tika noorganizētas vairākas mācību ekskursijas ar uzdevumiem.

Ļoti patika skolas. Viena skola bija liela un ļoti moderni aprīkota, otra ļoti maza, strādāja tikai četri skolotāji. Patika vērot, kā skolēni strādā ar prieku. Katra tēma tiek mācīta ilgāk nekā pie mums. Viņi daudz pēta un pie projektiem strādā skolā, nesteidzoties.   Bērni daudz laika pavada ārā, skolās nejūt stresu.  Klasēs mācās arī bērni ar speciālām vajadzībām, katram tādam skolēnam  ir palīgs, kas strādā ar viņu stundu laikā. Bērnus netraucē svešu cilvēku klātbūtne, viņi mūs nemaz neredz, tikai dara savu darbu. Mēs varējām staigāt no klases uz klasi. Vispār viņi visu uztver vieglāk. Ja kaut kas neizdevās šodien - darīsim citādāk. Viņi bieži apvieno stundas ar citām klasēm, tad klasē strādā vairāki skolotāji. Iepazinos ar daudziem skolotājiem no citām valstīm. Daudz dalījāmies pieredzē - kā notiek pie viņiem, kā - pie mums. Kopā ar skolotāju no Itālijas plānojam veidot projektu par draudzību un mieru. Esmu ļoti apmierināta, ka nenobijos un piedalījos. Sapratu, ka arī mēs spējam dalīties pieredzē un sniegt idejas citiem. Galvenie ieguvēji ir mani audzēkņi un es pati. Esmu gan padziļinājusi savas zināšanas angļu valodā, gan vērojusi citu darbu un pārņēmusi mums piemērotāko. Stundās jau esmu izmantojusi pieredzi, kā veidot nelielus projektus un izmantot dažādus rotaļu elementus. Esmu atgriezusies kā priecīga un laimīga skolotāja! Bērni to jūt un arī strādā ar prieku!”

Labas angļu valodas zināšanas veicina ne tikai jaunu mācību materiālu veidošanu, bet arī jau gatavu mācību materiālu izmantošanu stundās. Interneta vidē atrodami ļoti labi materiāli angļu valodā sākumskolai dabaszinībās. Ko iesākt, ja skolotājas pirmā svešvaloda ir vācu? Uzlabot otras svešvalodas prasmi, mācoties CLIL (Content and Language Integrated Learningkursos devās sākumskolas dabaszinību skolotāja Aija Liģere. “Dzīvoju ļoti sirsnīgā ģimenē, kura par mani rūpējās kā par savu meitu. Kopīgās sarunas palīdzēja uzlabot valodas prasmi - ģimene iesākumā ļoti centās saprast manas vēlmes, runājot vienkāršos teikumos - tas deva drosmi turpināt. Lielākais izaicinājums – pirmajā kursu dienā kontaktēties un saprast savus kolēģus no citām valstīm – izdevās. Kursu programmā sastapu līdzīgu apmācību sistēmu, ko biju jau mēģinājusi lietot savā klasē, mācot dabaszinības latviski un angliski: gan jēdzienus, gan frāzes. Skolēni lēnām apgūst angļu valodu, var paši darboties ar mācību materiāliem internetā.”


Paralēli valodu apguvei, otrs projekta mērķis bija saistīts ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju prasmju izmantošanu jaunu mācību metožu veidošanā. Par Kiprā gūto pieredzi stāsta latviešu valodas un literatūras skolotāja Agrita Brūna: “Esmu atvērta inovācijām savā darbā, tāpēc izvēlējos kursus “Interactive media for interactive teaching and learning”. Mācībām paralēli tā bija iespēja arī svešvalodas prasmju nostiprināšanai, kā arī Kipras izglītības sistēmas un kultūras iepazīšanai. Kiprā man bija jāprezentē sava valsts un skola apmēram trīs minūtes garā prezentācijā, jāpiedalās dažādās aktivitātēs – grupu darbā, seminārā, mācību filmu veidošanā, ekskursijās uz Lefkaru, Larnaku, apmeklējot muzejus, kā arī sadraudzības vakarā. Projekta laikā iepazinu arī Sicīlijas izglītības sistēmu, skolas dzīvi u.tml., jo manā grupā bija kolēģes no divām dažādām Sicīlijas skolām. Iemācījos veidot mācību filmas, apguvu interaktīvo tehnoloģiju (interaktīvās tāfeles) izmantošanu mācību procesā un skolēnu projektu veidošanu. Neatsverama pieredze bija iepazīt citu valstu skolotājus, veidot draudzības saites, dalīties ar savu un iegūt jaunu, interesantu pieredzi. Iegūtās zināšanas varu pielietot savā ikdienas darbā ar skolēniem – ieviešot projekta veidošanas metodes mācību procesā, ko arī veiksmīgi daru.”


Skolēnu projekti ir kļuvuši par Pumpuru vidusskolas ikdienu, tāpēc, īstenojot skolas attīstības plānu, mācību braucienā uz Parīzi bija gatavs doties vēstures skolotājs Mārtiņš Āboliņš. Kāpēc tieši Francija? Skolotājs stāsta: “Man vistuvākā likās piedāvātā kursu programma Francijā, jo iepriekš jau biju viesojies Zviedrijas, Somijas, Vācijas, Ungārijas, Horvātijas skolās. Franciju izvēlējos īpaši tāpēc, ka tur tomēr ir mūsdienu Eiropas politiskās un kultūras dzīves, domāšanas un rīcības stila aizsākumi. Tā kā manā projekta grupā bija kolēģi no Spānijas, Grieķijas un Rumānijas, vēlējos salīdzināt, kādā līmenī ir Latvijas izglītība. Šī kopā darbošanās un viedokļu apmaiņa, sarunas, kopīgi veidotās prezentācijas, Parīzes Ecole primare VICO D AZIR skolas izpēte un par to kopīgās prezentācijas sagatavošanā mūs visus, tik dažādos, ļoti satuvināja. Interesants bija arī grupu projekts Parīzes vēstures izzināšanā – ar mācību uzdevumiem, iespēju pašiem atrast milzīgajā Parīzē konkrētus apskates objektus, iegūt informāciju, fotografēt, filmēt, intervēt parīziešus par vēstures un kultūras pieminekļiem. Tas nebija viegli un ilga 12 stundas, pēc kurām šķita, ka vairāk neko negribu. Tomēr savstarpējā grupas un satikto francūžu cilvēciskā attieksme, izpalīdzība, smaidi un humors ļāva tikt galā ar visām grūtībām. Kad samontējām materiālu, bija gandarījums un reizē prieks, ka mūsu grupas darbs bija veiksmīgs un interesants. Tā astoņās dienās veicām divus aktīvos praktiskos projektus Agora project sistēmā. Mācības bija ļoti labas, pārdomāti organizētas.”


Angļu valodas skolotāja Janīna Čekstere
 devās papildināt savas zināšanas uz Londonu, Vimbldonas valodu skolu. Kā vienu no svarīgākajiem ieguvumiem skolotāja min starptautisku pieredzes apmaiņu angļu valodas kā svešvalodas mācīšanā, jo viņas kursu grupā bija arī skolotāji no Dienvidamerikas. Nozīmīga bija arī iespēja vērot stundas un tās kopīgi analizēt, tādejādi izprotot arī savu pieredzi - kā es mācu, kā mācās mani skolēni, kas labs manā pieredzē, kas jāmaina.

Latvijā skolotājiem ir līdzīga pieredze, bet kursos ir iespēja iepazīt citu valstu skolotāju pieredzi, iepazīt kolēģus, nodibināt sakarus kopīgiem projektiem. Pat mācoties angļu valodu, tu mācies metodiku, kuru var piemērot arī citos mācību priekšmetos. Tā soli pa solim var radīt pārmaiņas mācību procesā.

Vēlos pateikt paldies maniem projekta kolēģiem par atbalstu un veiksmīgu sadarbību visa projekta laikā, mēs to paveicām kopā!

 

Projekta pieredzi apkopoja koordinatore Ausma Bruņeniece