Daugavpilī Erasmus+ projektos aktualizē sociālās integrācijas jautājumu

25.03.2020

Daugavpils izglītības iestādēs – gan pirmsskolas, gan vidusskolās, gan profesionālajās vidusskolās - tiek īstenoti vairāki desmiti Erasmus+ projekti. Kopumā pašvaldības izglītības iestādēs kopš 2014. gada apgūts aptuveni pusotrs miljons eiro, tērējot tos nevis infrastruktūras attīstībai vai iekārtu iegādei, bet cilvēku apmācībai, mobilitātēm.

 

 

Mudina kļūt patriotiskākiem

“Ir skolas, kur vienlaikus notiek pat seši projekti. Tā ir liela slodze, bet tās ir arī lielas iespējas,” teic Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes projektu eksperte Evelīna Balode. Tie piedāvā aktīviem pedagogiem un skolēniem gūt jaunu pieredzi aiz Latvijas robežām. Tas nebūt nenozīmē, ka uz ārzemēm brauc tikai svešvalodu skolotāji vai svešvalodu olimpiāžu uzvarētāji. Tā ir iespēja ļoti plašam pedagogu un skolēnu lokam izrauties no ikdienas vides, pamudinot ar svaigu skatu paraudzīties uz savu darbu un izvērtēt, kas būtu maināms, kā arī ļauj uzzināt ko tādu, ko skolas programma nekad nevarēs iemācīt. “Esmu pavadījusi vairākas skolēnu grupas, pieredzot, ka jau pēc nedēļas ārvalstīs, satiekoties ar vienaudžiem un viesģimenēm, mainās bērnu motivācija mācīties, tostarp vēlme apgūt svešvalodas. Jo mums ir maldīgs priekšstats, ka jaunieši, kas ir aktīvi sociālo tīklu lietotāji, spēj komunicēt ar citiem bez problēmām. Patiesībā viena liela daļa to nepavisam neprot,” saka E. Balode. Dažreiz dzirdēti pārmetumi, ka šādi braucieni jauniešus stimulē doties projām no Latvijas, taču tā nebūt nav – ārzemēs redzētais liek pozitīvi novērtēt savu ikdienas dzīvi, skolu, skolotājus, mudina kļūt patriotiskākam.  

Akcents – sociālā integrācija

Viens no Erasmus+ projektiem divu gadu garumā notika arī Daugavpils Krievu vidusskolā – licejā. Projektā “Kopābūšana pasaulē: ierobežotas iespējas un migrācija” liels akcents likts uz sociālo integrāciju, tostarp attiecībā uz bērniem ar īpašām vajadzībām. Angļu valodas skolotāja un projekta koordinatore Ludmila Lastovka uzsver, ka bez skolā gūtajām zinībām svarīga ir arī emocionālā izglītība. Iesaistījušies šajā projektā, lai parādītu savas skolas skolēniem, ka “ir arī cita dzīve un ir bērni ar veselības un sociālām problēmām”. 

Projekta partneri bija Slovākija, Slovēnija, Portugāle, Rumānija, Francija, Turcija, bet sadarbības partneri - Naujenes bērnunams, bērnunams-patversme Priedīte, Medumu speciālā internātpamatskola un Daugavpils 1. speciālā pamatskola. “Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja 9. un 10. klases skolēni ik mēnesi sestdienās viesojās šajās izglītības iestādēs – nevis kā dāvanu piegādātāji, bet draugi un atbalstītāji. Šāda sadarbība ir abpusēji vērtīga un pozitīvas emocijas sniedzoša. Pat kopīga ēdiena gatavošana kļuva par lielisku mācību stundu: receptes izvēle, produktu saraksta veidošana, sastāvdaļu sagatavošana un viss pārējais process aizrāva visus tajā iesaistītos. Tāpat aizrautīga un pamācoša izrādījās kopīgā Ziemassvētku dāvanu gatavošana. Bērnunama audzēkņiem bija atklājums, ka dāvanu vajag iesaiņot,” stāsta L. Lastovka. Tā, nepiespiesti darbojoties, bijusi iespēja tuvināties – bērni mazāk kautrējās un bija atklātāki. Palēnām sākuši uzticēties un neslēpt savu pieķeršanos, sagaidot un pavadot ciemiņus. Tiesa, ne visi skolēni spēja turpināt apmeklēt bērnunamus un speciālās skolas, jo atzinuši, ka tas viņiem ir psiholoģiski pārāk grūts pārbaudījums.

Sadarbība turpinās

Arī tagad sadarbība ar bērnunama audzēkņiem turpinās – liceja skolēni apciemo viņus svētkos ar koncertiem, savukārt bērni no Medumu skolas viesojas licejā, piemēram, Masļeņicā, kad skolā tiek rīkots tirdziņš, kur pārdod pašdarinātas lietas vai produktus. Arī viņi piedāvā savus darinājumus. Ik gadu skola arī uz Ziemassvētkiem sarūpē dāvanas patversmēm un invalīdu biedrībai.

Liceja audzēkņi arī pētījuši, kā skolēnu tiesības tiek ievērotas citās valstīs, ko bērni zina ne tikai par savām tiesībām, bet arī pienākumiem. 9. un 10. klases skolēni veica aptauju trijos līmeņos – sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas skolēniem, un pēc tam analizēja rezultātus, kā arī informēja par šo jautājumu pārējos skolēnus, skaidro projekta vadītāja.

Apmeklējuši arī ārvalstu partnerus, un jo īpaši vērtīgs bija brauciens uz Slovēniju, kur uzzinājuši par šīs valsts pieredzi darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Savukārt Francijā izmantojuši iespēju piedalīties paraolimpiskajās spēlēs, lai saprastu, kā tas ir, piemēram, sportot, sēžot ratiņkrēslā, vai spēlēt futbolu, ja ir nopietni redzes traucējumi (tiek uzliktas speciālas brilles). “Šādi braucieni liek bērniem paskatīties uz dzīvi citā valstī ne tikai kā tūristam, bet arī no cita rakursa,” atzīst L. Lastovka, piebilstot, ka būtu labi, ja apmeklēt ārvalstis būtu iespēja lielākam skaitam bērnu, jo šobrīd projekti piedāvā šo iespēju ierobežotam skolēnu daudzumam – šajā gadījumā tikai desmit skolēniem.

Izzinošas mācību ekskursijas

Daugavpils 11. pirmsskolas izglītības iestāde ir viena no pirmajām pirmsskolas iestādēm, kas iesaistījās Erasmus+ projektos. “Līdz šim bija izveidojies priekšstats, ka projektos var piedalīties lielas mācību iestādes ar lielu skolēnu skaitu. Šis nelielais mazākumtautības bērnudārzs, kas atrodas pašā pilsētas nomalē, lauza šos aizspriedumus, jo patlaban tas īsteno pat vairākus projektus. Ik reiz, kad tur iegriežos, redzu, kā mainās vide un kolektīvs. Uzskatu, ka to var nodēvēt par labas gribas vēstnesi, kas iedrošina darboties arī citas pirmsskolas iestādes,” saka E. Balode.

Vadītājas vietniece un projektu koordinatore Nataļja Kozireva apliecina, ka nu jau notiek piektais Erasmus+ projekts. Liels tā pluss ir materiālā palīdzība. Ieguvums ir ne tikai iespēja iegādāties inovatīvas tehnoloģijas, bet arī apmeklēt starptautiskus seminārus un konferences, kā arī iepazīties ar mācību procesu ārvalstīs un paplašināt savu redzesloku. Daļai darbinieku tas bija pirmais ārzemju apmeklējums, un tas ir liels izaicinājums, jo jāpārvar valodas un kultūras ierobežojumi. Viens no braucieniem bija “Ceļojums uz nākotnes kompetenci”. Tas ļāvis, piemēram, doties izzinošā mācību ekskursijā mežā, kalnos kopā ar Grieķijas pirmsskolas iestādes PAICHNIDAGOGEIO MONOPROSOPI IKE audzēkņiem, kur bērniem bija iespēja patstāvīgi pētīt meža iemītniekus un augus. Visas mobilitātes laikā semināra dalībnieki prezentējuši savus izstrādātos materiālus, dalījušies pieredzē par tēmu Aktivitātes bērniem brīvā dabā, novadījuši dažādas spēles iestādes pagalmā, parkā un mežā, izmantojot dabas materiālus. “Aktivitātes prasīja salīdzinoši minimālus resursus, toties bija aizraujošas pirmsskolas vecuma bērniem, pilnveidojot prasmes un zināšanas par dabu un attīstot radošo domāšanu,” uzsver N. Kozireva.

Prakses vietas ārzemēs

Profesionālās izglītības kompetenču centra Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskola Saules skola projektu vadītāja Olga Krumpāne norāda, ka iespēja pedagogiem apmeklēt kursus ir nenovērtējama, turklāt papildu ieguvums – redzēt citas skolas, dalīties pieredzē. Viņa piebilst – tā kā viņas skola ir ar mākslas un dizaina skola, tad nav viegli tai sameklēt partnerus ārzemēs, jo tur tādu mācību iestāžu profesionālā vidējā līmenī ir maz. Ar Valsts izglītības attīstības aģentūras atbalstu izdevies atrast labu partneri Itālijā. Uzņēmuši viņu pārstāvjus šeit, Daugavpilī, nodrošinot audzēkņiem prakses vietas skolas darbnīcās. “Aizbraukt pašiem ir viens, taču uzņemt un organizēt gan mācību procesu, gan pārējo – izmitināt, izklaidēt, pavisam kas cits. Tomēr kopumā tas ir milzīgs ieguvums mūsu skolēniem - komunicēt ar bērniem no citas valsts “pa tiešo”,” teic O. Krumpāne. Šogad daļai Saules skolas audzēkņu (no visām septiņām izglītības programmām) būs tas gods braukt uz Itāliju mācību praksē dažādos uzņēmumos. Tas būs iespējams, pateicoties tam, ka divi projektu pieteikumi guva atbalstu. “Tā kā mūsu jaunie dizaineri un mākslinieki strādās Eiropas līmenī, tad viņiem ir jāredz un jāzina, kā strādāt starptautiskā vidē,” akcentē O. Krumpāne.