Starts jaunām iespējām

30.01.2020

“Viena no mūsu skolas vīzijām ir starptautiska izglītība un mācību iestādes internacionalizācija, tādēļ ik gadu piedalāmies Erasmus+ programmas un arī citos projektos. Novērtējam, ka Erasmus+ ir ļoti efektīvs rīks, lai dotu iespēju skolotājiem un skolēniem pilnveidoties, iedvesmoties. Lielisks veids, kā iedrošināt mūsu cilvēkus un celt viņu pašapziņu un motivāciju būt sabiedriski aktīviem un iesaistīties savas dzīves veidošanā tepat skolā vai arī citu nevalstisko organizāciju darbā,” stāsta Liepājas Raiņa 6. vidusskolas projektu koordinatore Inga Vasermane. Pieredze liecina, ka Erasmus+ projekti bieži vien ir kā atspēriena punkts nākamajām aktivitātēm, jaunu iespēju meklēšanai.

Ar kultūras un vērtību izpratni

Izvēloties, kādos projektos piedalīties, viens no svarīgākajiem kritērijiem – kāda ir pievienotā vērtība. Patlaban Liepājas Raiņa 6. vidusskolā tiek īstenoti četri Erasmus+ projekti. Kāds ir to pienesums? Piemēram, viena projekta ietvaros skolotāji dodas mācīties un ir ieguvuši jaunu skatījumu uz komandas darbu, konfliktu risināšanu, dizaina domāšanu un sociālo iekļaušanu. Kā atzīst skolas sociālā pedagoģe Iveta Reinfelde, ir ļoti vērtīgi uzzināt, kā problēmas, ar ko saskaras šeit, risina citur. Turklāt katras mācības, īpaši ārvalstīs, skolotājam ir nozīmīgs veids, kā iedvesmoties efektīvākam darbam, gūt atziņas jaunām metodēm un iespēja dalīties pieredzē ar kolēģiem, secina karjeras konsultante Vineta Muskate.

Citā projektā skolotāji izzina,  kā izmantot jaunas un modernas mācību metodes, lai mācību procesu padarītu jauniešiem aizraujošāku un novērstu priekšlaicīgu skolas pamešanu. Viens no būtiskākajiem secinājumiem – svarīgi, lai skolēni gan savā starpā, gan ar skolotājiem attieksmes ziņā spēj komunicēt vienādā līmenī. Lai ir sajūta, ka visi ir līdzvērtīgi, svarīgi, lai katrs šeit jūtas kā savējais - gaidīts, saprasts, atbalstīts. Pamēģināt sasniegt vairāk, nevis savstarpēji sacenšoties, bet iedrošinot un atbalstot citam citu.

“Apzinoties, ka jauniešiem ne visai padodas STEM priekšmeti, esam radījuši projektu, kurā mēģinām izveidot interesantus praktisko darbu materiālus un nodarbību saturu, lai iedrošinātu jauniešus dabaszinātņu priekšmetos,” ieskicē I. Vasermane.

Skolas solā to nevar iemācīties

Pedagogu novērojumi liecina, ka, pateicoties dalībai projektos, skolēni kļūst motivētāki, pašpārliecinātāki, ar lielāku iniciatīvu, pilsoniski un sociāli aktīvāki, atbildīgāk izturas pret mācībām un citiem cilvēkiem. Ko saka viņi paši? Lūk, četri stāsti par Erasmus+ projektos pieredzēto.

Madara Varna, divu Erasmus+ projektu dalībniece, absolvente: “Atzīšos - kad projekta ietvaros pirmoreiz braucu uz ārzemēm – tobrīd mācījos devītajā klasē –, manas atzīmes atsevišķos mācību priekšmetos nebūt nebija tās labākās, kaut tas ir būtisks priekšnoteikums. Tiku tādēļ, ka palīdzēju draudzenei izveidot videoklipu. Brauciena laikā sapratu, cik vērtīga iespēja man tika dota, tādēļ pēc atgriešanās bija skaidrs – ja vēlos braukt vēlreiz, un to es patiešām vēlējos, man ir jāstrādā cītīgāk. Izdevās. Mēs, trīs meitenes, aktīvi darbojāmies skolēnu mācību uzņēmumā, skolēnu domē, skolas līdzpārvaldē un tādā veidā nopelnījām braucienu uz Itāliju.

Es ļoti novērtēju iespēju savām acīm redzēt to pasauli, kas ir aiz Latvijas robežām, jo iepriekš nebiju ceļojusi. Savukārt, esot citā skolā starp tik dažādiem jauniešiem un veicot komandas uzdevumus, labāk izpratu gan savas stiprās, gan vājās puses. Nebaidījos atzīt, ka ir lietas, kas man nepadodas, bet tas nenozīmē, ka nesanāk pilnīgi viss! Man padodas angļu valoda, radošās lietas. Vēl – biju ļoti klusa un klasē baidījos roku pacelt, bet dalība projektos palīdzēja atraisīties, kļūt drošākai.”

Valters Vasermanis, 10. klases skolēns, trīs Erasmus+ projektu dalībnieks, nākamajā gadā dosies FLEX (Future leader exchange program) skolēnu apmaiņā: “Viens ir pabūt kādā valstī kā tūristam, bet pavisam kas cits – dzīvot ģimenē un šādā veidā iepazīt viņu tradīcijas, komunikācijas stilu, vērtības un vietējo kultūru. Tā man bija nenovērtējama pieredze.

Pirmā valsts, kurp devos, bija Polija. Tur pilnveidoju prasmes video veidošanā. Vajadzēja strādāt ar montāžas programmām, kādas iepriekš nebiju izmantojis, tādēļ sākums šķita grūtāks, bet vēlāk izrādījās, ka nav tik traki. Uzzināju arī par dažādiem paņēmieniem, kā videomateriālus padarīt kvalitatīvākus, labākus. Pēc tam sekoja viesošanās Itālijā. Arī šeit veidojām video par konkrētu problēmu, proti, apcelšanu. Runājot ar citiem skolēniem, sapratu, ka neiecietība pret citādo, atšķirīgo gana daudziem ir vai kādreiz ir bijusi sāpīga tēma. Prasme ieklausīties un būt iecietīgākiem – tās ir vērtības, ko sniedza Itālijā pavadītais laiks.

Nesenākais galamērķis bija Grieķija, kur apguvām specifiskas zināšanas, kas saistītas ar robotiku, attīstījām 3D printēšanas prasmes. Izmantojot 3D printeri, kopā ar fizikas skolotāju izveidojām robotu – mašīnu un to uzprogrammējām.  Gribējām radīt mašīnu, kas pati var apbraukt šķēršļus, izrēķināt ātrāko ceļu un tamlīdzīgi. Neraugoties uz to, ka darba procesā gāja visādi – gan roboti ekplodēja, gan bija dažas ķibeles ar programmēšanu, gala rezultāts izdevās visai tuvu sākotnējai iecerei.”

Nauris Seleņa, divu Erasmus projektu dalībnieks: "Esmu bijis Lietuvā un Grieķijā. Lietuvā projekta tēma bija globālās sasilšanas problēma. Strādājām Radošajās darbnīcās – veidojām uzvedumus, kur ar dejas, mūzikas, drāmas elementu palīdzību attēlojām dažādas problēmas un cēloņus, kas veicina globālo sasilšanu. Ar šiem priekšnesumiem pēc tam uzstājāmies vietējās skolās. Šī pieredze man personīgi palīdzēja uzlabot komunikācijas prasmes un iedrošināja publiski uzstāties. Tas man lieti noderēja nākamajā projektā Grieķijā, kur arī nācās strādāt komandās kopā ar citu valstu skolēniem. Veicām dažādus fizikas eksperimentus. Iegūtos rezultātus, secinājumus pēc tam bija jāprezentē pārējiem. Jā, nav tik vienkārši izveidot prezentāciju angļu valodā un prasmīgi to arī pasniegt, bet tas dod ļoti labu rūdījumu. Var novērtēt savas prasmes, un, kad saproti, ka tās pat ir labākas nekā citu valstu skolēniem, jūties krietni pārliecinātāks par saviem spēkiem.”

Matīss Kļaviņš, viena Erasmus+ projekta dalībnieks, pie sevis izmitinājis skolēnu no Ungārijas: “Projektam pieteicos, sekojot skolotāja ieteikumam, un nevienu brīdi neesmu šo lēmumu nožēlojis. Uz Grieķiju devos 2018. gada novembrī, tas ir tas pats projekts, par ko jau stāstīja Valters. Trīs cilvēku komandā veidojām robota karkasu un programmējām.

Man patika, ka, dzīvojot viesģimenē, var labāk iepazīt viņu dzīvesveidu un paradumus, paraudzīties uz kultūru no konkrētās ģimenes skatpunkta. Tas ļauj labāk izprast citādo, pieņemt, ka mēs esam atšķirīgi. Tāpat bija interesanti pie sevis uzņemt ciemiņu. Redzot, cik sajūsmināts viņš bija par mūsu jūrmalu, sapratu, cik svarīgi ir vairāk novērtēt tās lietas, kas ir mums apkārt, nevis uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu.”