Atspēriena punkts skolotājiem un skolēniem

15.11.2019

Mācības ārpus Latvijas robežām ir motivējošas gan skolēniem, gan pedagogiem. Tās sniedz jaunas idejas un daudzpusīgu pieredzi, kā arī paplašina svešvalodu zināšanas. Erasmus+ dotās iespējas izmantoja arī piecas Aizkraukles reģiona skolas, katra no tām – atbilstoši savai prioritātei. 

Erasmus+ projekta ieskaņa Aizkraukles reģionā sākās 2014. gadā, kad Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas vēstures skolotājs Edgars Bērziņš organizēja projektu, kas bija veltīts skolotāju profesionālo prasmju pilnveidei, īstenojot satura un valodas integrēto apguvi. Tā kā tas bija veiksmīgs un ieguva augstu novērtējumu, tas motivēja nu jau mazliet pieredzējušo projekta vadītāju pieņemt jaunus izaicinājumus. Viņš vērsās pie Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes vadītājas Astras Siliņas, kuras redzeslokā ir Aizkraukles reģiona izglītības darbs. Kad saņēma zaļo gaismu no Aizkrakles novada domes, iesniedza projekta “Aizkraukles reģiona pedagogu profesionālo prasmju pilnveide kompetencēs balstītas izglītošanas pieejas īstenošanai pieteikumu Valsts izglītības attīstības aģentūrā, kas šo projektu apstiprināja.  

Projektā bija iesaistīti 27 Aizkraukles reģiona pedagogi, kuri pārstāvēja piecas izglītības iestādes: Aizkraukles novada vidusskolu (piedalījās 8 skolotāji), Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolu (2 skolotāji), Aizkraukles pagasta sākumskolu (2 skolotāji), Jaunjelgavas vidusskolu (3 skolotāji), Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu (2 skolotāji) un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu (10 skolotāji). Nosacījums, kas sākotnēji nedaudz mulsināja daļu dalībnieku, - profesionālo zināšanu papildināšana bija paredzēta ārzemēs. Katra mācību vieta izvēlēta, ņemot vērā katras skolas prioritāti, piemēram, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolai tā ir uzņēmējspēja, Aizkraukles vakara vidusskolai – kultūrizglītība, Aizkraukles pagasta sākumskolai – iekļaujošā un speciālā izglītība, Skrīveru vidusskolai – satura un valodas integrēta apguve. Kā īpašs šī Erasmus+ projekta ieguvums vērtējams tas, ka uzsvars likts uz skolas kā iestādes prioritāti, līdz ar to ieguvējs ir viss skolas kolektīvs. Citādi bijis Comenius projektā, kurā E. Bērziņš piedalījies agrāk un izglītojies Spānijā - tad ieguvējs lielākoties bija tikai viņš viens pats.  

E. Bērziņš uzsver, ka bez labas komandas projektu īstenot nespētu, un viens no tā izaicinājumiem bija finansējuma aprites nodrošināšana. Lai gan maka turētāja bija Aizkraukles novada dome, iesaistītas bija arī citas pašvaldības, līdz ar to bija jāveic starppašvaldību pārskaitījumi. Pozitīvs faktors bija tas, ka viņam jau iepriekš bija izveidojies labs kontaktu tīkls, kas ļāvis katram dalībniekam veiksmīgi atrast piemērotākās mācību vietas. “Pēc atgriešanās liels gandarījums bija ieraudzīt mirdzumu skolotāju acīs, jo viņi bija guvuši gan jaunu kultūras, gan mācību pieredzi. Un kas ir ļoti būtiski – līdz ar jaunām idejām radās motivējošs stimuls kaut ko mainīt savā darbā, padarīt saistošākas mācību stundas un rast labāku pieeju arī tiem skolēniem, kam sekmes ir vājākas,” norāda projekta vadītājs, piebilstot, ka projektam ir vistiešākā saikne ar skolēnu motivāciju mācīties un to, lai viņi turpina mācības un nepamet skolu priekšlaicīgi. “Jo vai tad tā nav, ka skolēna dzīve, ja vecāki nemudina apmeklēt pēcstundu aktivitātes, ir diezgan garlaicīga. Turklāt ir skolēni, kuriem it nemaz neinteresē mācības, un tā ir iespēja viņus iekustināt. Pēc dalības projektā motivācija aug – tostarp mācīties svešvalodas, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties projektos,” akcentē projekta vadītājs.

Gan pirms, gan pēc došanās aiz Latvijas robežām skolotājus aicināja uz sarunu. Vispirms, lai pārrunātu brauciena mērķi un uzdevumus, bet pēc tam – lai noskaidrotu, kā izdevies iecerētais. Runājot par atgriezenisko saiti, E. Bērziņš to iedala vairākos līmeņos. Pirmais – individuālais, proti, profesionālās kapacitātes celšana, drošības sajūtas un pārliecības stiprināšana, kas ļauj skolotājam darīt ko vairāk nekā iepriekš. Tāpat noteikti jāmin praktisko metožu klāsta paplašināšana, piemēram, videomateriālu vai jauno tehnoloģiju pielietojums, kas ir svarīgs ieguvums ikdienas darbā. Kā papildu ieguvumu var pieskaitīt arī lielākas ticības radīšanu Eiropas Savienībai, jo projekts ir pierādījums tam, ka tā tiešām reāli veic ieguldījumus savu pilsoņu nākotnē.

Otrais – skolas līmenis. Projektā iesaistītajiem bija prasība iepazīstināt ar gūto pieredzi skolas padomes sēdēs un metodiskajās komisijās. Trešais – reģionālais līmenis. Tā kā katrai skolai bija sava prioritāte, šādām atskaitēm bija liela pievienotā vērtība arī plašākā mērogā, dodot daudzpusīgu redzējumu un ieteikumus. “Ar ārzemēs gūto pieredzi skolotāji dalījušies arī Aizkraukles reģiona pedagogu konferencē, bet sešas Skrīveru vidusskolas skolotājas rīkoja arī meistarklases. Tāsaptvēra dažādas tēmas, piemēram, “Satura un valodas metodika”, “Atgriezeniskā saite”, “Spēles un rotaļas nodarbību tempa uzturēšanai” un “Kompetenču izglītība”,” teic Edgars Bērziņš. Tā bija arī iespēja salīdzināt, kā mainās skolēnu attieksme un darbošanas prieks, liekot lietā jaunās metodes un idejas. Piemēram, skolotāja, kas darbojas interešu izglītībā, atzinusi, ka ar bērniem notikuši brīnumi, jo viņi daudz aktīvāk iesaistās pulciņos, pasākumos un to rīkošanā.  

“Jautājums par to, ka skolēni pamet mācības ir ļoti smags. Nesen klausījos interviju ar Eiropas Savienības komisāru, kurš atbild par humānās palīdzības un izglītības jomu karstajos punktos, un viņš sacīja, ka pasaulē kopumā ir vairāk nekā 67 miljoni bērnu, kuri nemācās. Iemesli tam ir daudz un dažādi: reliģija, nabadzība, ģimenes apstākļi un reģionālās īpatnības. Starp citu, arī Eiropā šis skaitlis nav mazs – 32 miljoni, kas ir tikai par 40% mazāks. Tieši tāpēc es redzu lielu potenciālu šādos izglītības projektos, jo tie ļauj ar neformālās izglītības metožu palīdzību mācīties,” saka projekta vadītājs. To viņš varot apgalvot arī tāpēc, ka vadījis projektu programmā Jaunatne, kurā iesaistīti jaunieši no trūcīgām ģimenēm. Tas ļāva apmierināt arī viņu pamatvajadzības, proti, saņemt maltītes par brīvu. It kā piezemēti, taču jāatceras – tikai tad, kad vēders ir pilns, ir iespējams domāt par augstākām lietām. E. Bērziņa pārziņā bija 35 jaunieši, un viņi visi iestājās augstskolā. Tieši tas ir svarīgākais Erasmus+ projektiem, ka tie dod atspēriena punktu gan skolotājiem, gan skolēniem, atzīst projekta vadītājs.