Būt iederīgiem un piederīgiem

27.02.2020

Tas, ka Erasmus+ programmā uz ārvalstīm praksē dodas studenti, vidusskolu un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, šķiet pašsaprotami, taču Pelču speciālā  internātpamatskola – attīstības centrs bija pirmā šāda veida izglītības iestāde Latvijā, kas pirms trīs gadiem sadūšojās ārzemju praksēs sūtīt savus audzēkņus. Skolas direktore Ināra Oļena neslēpj, ka tā bija liela uzdrīkstēšanās, kas nesusi labus augļus.

Svarīgākais – spēt saprast un pieņemt

Pelču speciālā internātpamatskola – attīstības centrs ir vieta, kur prioritāte ir cilvēks un viņa attīstība, kur tiek atrasti arvien jauni paņēmieni, kā uzlabot audzēkņu dzīves kvalitāti. Turklāt, domājot ne tikai tagadnes, bet arī nākotnes perspektīvā – kas notiks ar šiem jauniešiem, kad viņi absolvēs skolu? Vai viņi turpinās strādāt? To, ka arī speciālo skolu audzēkņi var doties ārzemju praksēs, I. Oļena izdzirdēja nejauši, piedaloties seminārā, kur tika runāts par cilvēku ar īpašām vajadzībām iekļaušanu un pieņemšanu sabiedrībā. Bet mēdz teikt, ka dzīvē nejaušību nav... “Piekrītu profesores Mārītes Rozenfeldes paustajam, ka viena no demokrātijas pazīmēm ir sabiedrības spēja pieņemt cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Tas parāda sabiedrības sociālo briedumu. Mana pieredze liecina, ka Latvijas sabiedrība ar to lepoties nevarētu, pieņemšana joprojām notiek ļoti smagi. Kad šie cilvēki parādās publiskajā telpā, apkārtējie bieži vien nezina ko darīt, apmulst. Likumdošana paredz, ka videi ir jābūt šiem cilvēkiem pieejamai, ar to domājot speciālus liftus, uzbrauktuves utt. Bet tas ir tikai viens aspekts! Manuprāt, ja arī tā visa būtu mazāk, toties apkārtējie izrādītu lielāku sapratni un pieņemšanu, nebūtu vajadzības tik ļoti lielu uzmanību pievērst tehnisko lietu risināšanai,” uzskata I. Oļena. 

Pieredze, kas gūta, piedaloties Erasmus+  programmas projektā, apliecina – kaut cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem mūsu sabiedrībā nereti tiek uzskatīti par nevēlamiem, viņi ir pierādījuši, ka spēj apgūt profesiju, un pret darbu izturas ļoti atbildīgi. Kopumā Pelču skolā tiek piedāvātas trīs profesionālās mācību programmas: pavāra palīgs, galdnieka palīgs un mežstrādnieks.

Satraukumu nomaina gandarījums

Pelču skolas audzēkņi kvalifikācijas praksēs dodas uz Lietuvu un Austriju, vienu gadu bijuši arī Vācijā. Projekta aktivitātes paredz nodrošināt kvalitatīvu iespēju skolēniem ar speciālām vajadzībām papildināt savam veselības stāvoklim atbilstošas aroda prasmes, teorētiski un praktiski apgūt profesionālajai kvalifikācijai atbilstošas tehnoloģijas un iepazīt darba vidi, attīstīt prasmi atbildēt par savu profesionālo kompetenci, sasniegumiem un darbības rezultātiem.

Direktore I. Oļena neslēpj, ka pirms audzēkņu došanās praksē satraukumu izjutuši visi šajā procesā iesaistītie. Jauna pieredze, turklāt citā vidē, kur apkārt ir sveša kultūra un valoda. Tādēļ ir svarīgi, ka viņiem līdzi katru reizi ir “stiprais plecs”. Raugi, programmas noteikumi paredz, ka trīs audzēkņus pavada viens skolotājs – asistents. “Prakse ilgst mēnesi, un visu šo laiku esmu kopā ar bērniem, lai palīdzētu ikdienas gaitās, atbalstītu, iedrošinātu – kas nu katram konkrētajā situācijā nepieciešams. Esmu bijusi līdzās arī darba vietās,” saka skolotāja Agita Gerasimoviča, kura pavada topošos pavāra palīgus, kuri praksē dodas uz Lietuvu, konkrēti – Viļņu. Kā viņiem veicās šogad? Agita atzīst, ka rezultāti pat pārspēja cerēto.

“Neviena augstskola nevar iemācīt to, ko esi apguvis, nonākot svešā vidē. Te milzīgu paldies jāsaka mūsu koordinatorei Loretai Golubevai, kura allaž visu izplāno līdz pēdējam sīkumam – ne tikai to, kas attiecas uz prakses vietām, bet arī papildus lietām, kas ļauj redzēt un iegūt vēl vairāk. Tā, piemēram, katru nedēļas nogali notika ekskursijas, skolēni bija Druskininkos, Klaipēdā, Palangā un Kauņā, iepazinās ar Lietuvas kultūras un vēstures mantojumu, tāpat nogaršoja nacionālos ēdienus, redzēja, kā ēdienu servē un pasniedz šajā valstī. Kas attiecas uz praksi, šogad audzēkņi strādāja Radisson Blu viesnīcas virtuvē, kur šefpavārs ir mūsu novadnieks Artis Brūklis. Paldies arī viņam par uzdrošināšanos. Progress, ko redzēju, divas nedēļas strādājot kopā ar viņiem, bija milzīgs! Bērni kļuva arvien drošāki un atvērtāki komunikācijā ar apkārtējiem, smaidīgāki. Viņi iemācījās labāk iejusties un arī orientēties svešā vidē, piemēram, daudzajās noliktavās atrast un atnest nepieciešamos produktus, uzņemties atbildību par veicamo uzdevumu. Turklāt uzdevumi nebūt nebija tie vienkāršākie. Mūsu audzēkņi gatavoja uzkodas – kanapē maizītes ar dažādiem pildījumiem – konferenču dalībniekiem, kuru skaits reizēm sasniedza pat 500 līdz 700 cilvēku, kā arī dažādu veidu salātus. Man bija prieks skatīties, cik labi viņi pielietoja skolā gūtās zināšanas, piemēram, ka ir svarīgi vienmēr sakopt savu darba vietu. Vārdiem nav aprakstāms, ar kādu gandarījumu braucām mājās!” ar lepnumu balsī stāsta A. Gerasimoviča.

Iedot makšķeri, nevis zivi 

Dalība Erasmus+ programmā kalpoja kā papildu dzinulis, lai spertu vēl vienu nozīmīgu soli, proti, Pelči ir vienīgā speciālā skola, kas saviem audzēkņiem nodrošina darba vidē balstītas mācības. Tas nozīmē, ka skolēni izglītības programmas profesionālā satura teoriju un praksi pārmijus apgūst izglītības iestādē un pie uzņēmēja. “Mums ir noslēgti līgumi ar sešiem uzņēmējiem Kuldīgā, kuri uzticējās un atvēra sava uzņēmuma durvis mūsu audzēkņiem,” paskaidro I. Oļena. Ieguvēji no šāda sadarbības modeļa ir visi. Audzēkņu motivācijas līmenis ir daudz augstāks, jo viņi saprot, kas un kādēļ jāmācās. Katra reize, kad izdodas skolā iegūtās zināšanas veiksmīgi pielietot praksē, stiprina audzēkņu pārliecību par saviem spēkiem. Savukārt uzņēmējiem tā ir iespēja iepazīt un novērtēt potenciālo darbinieku. Skolas direktore uzsver, ka par audzēkņiem, viņu attieksmi pret darbu un sagatavotību no uzņēmumiem tiek saņemtas ļoti labas atsauksmes.

“Gan Erasmus+ projekti, gan vietējās aktivitātes ir labākais piemērs zināmajam teicienam par to, ka labāk iedot makšķeri, nevis zivi. Dot iespēju nākotnē būt sociāli un ekonomiski neatkarīgiem,” uzsver I. Oļena. Viņa neslēpj gandarījumu, ka vidēji 50 procentu audzēkņu pēc skolas absolvēšanas iekārtojas un noturas darba tirgū. Salīdzinājumam – agrāk tie bija viens vai divi absolventi. “Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa!” ir pārliecināta Pelču speciālās internātpamatskolas – attīstības centra vadītāja.