Kopīgā Eiropas maģistra studiju programma starptautiskajā migrācijā un sociālajā kohēzijā

28.02.2012

Migrācija un sociālā kohēzija ir jautājumi, kas šobrīd Eiropā un visā pasaulē ir ļoti aktuāli, turklāt to nozīmība turpina pieaugt. Ekonomisku un citu apstākļu spiesti vai brīvprātīgi cilvēki pārceļas uz dzīvi citās valstīs, taču iekļaušanās jaunās dzīves vietas sabiedrībā ne vienmēr izdodas viegli, bieži to pavada problēmas un nesaprašanās. Lai apmācītu augsti kvalificētus speciālistus, kas spētu šos jautājumus risināt, vairākas universitātes Eiropā, to starpā Latvijas Universitāte, vienojās kopīgā projektā– īpašas maģistra studiju programmas izveidē migrācijā un sociālajā kohēzijā. Studiju programmai finansējums gūts no sadarbības un mobilitātes programmas Erasmus Mundus, ko finansē Eiropas Komisija.

Latvija pārstāv jaunās ES dalībvalstis

Projekta aizsākumi meklējami migrācijas pētnieku tīklā IMISCO, kad vairāki partneri Deusto  universitāte,  Amsterdamas universitāte, Osnabrukas universitāte un Dublinas universitāte vienojās par šādas studiju programmas izveidi. Latvijas Universitāte tika pieaicināta piedalīties vēlāk, kad projekts jau bija gatavā stadijā. Kā norāda projekta vadības pārstāve no Latvijas, Latvijas Universitātes Socioloģijas maģistrantūras programmas vadītāja Dr. Soc. Baiba Bela – Krūmiņa, Latvija uzaicinājumu piedalīties saņēma  kā pārstāve  no Eiropas Savienības (ES) jaunām valstīm un  lielu lomu spēlēja Sociālo Zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktora Nila Muižnieka atpazīstamība Eiropā nevienlīdzības un tolerances jautājumu ekspertīzē. Viņš tika uzrunāts kā starptautiski atpazīstama figūra ar jautājumu, vai Latvijas Universitāte arī gribētu piedalīties.
Studiju programmā kopumā iesaistītas piecu valstu universitātes, kā arī sadarbības partneru augstskolas valstīs ārpus Eiropas līdz ar to studijas tiek organizētas dalīti. Pirmajā studiju pusgadā visi studenti mācās Amsterdamas universitātē, otro pusgadu – Deusto universitātē, savukārt trešajā pusgadā studenti var izvēlēties, kurp doties – uz Latvijas, Dublinas vai Osnabrukas universitāti, lai pabeigtu studijas un rakstītu savu maģistra darbu. Papildus tam otrajā gadā Eiropas valstu studentiem ir iespēja doties arī pieredzes apmaiņā uz kādu no valstīm ārpus Eiropas. Kā norāda Baiba Bela – Krūmiņa, iespēja studentiem tiešām ir unikāla – viena studiju cikla laikā pabūt vismaz trīs Eiropas valstīs, kur viņi redz trīs dažādas vietējās situācijas, izglītības sistēmu atšķirības un nianses, kā arī Eiropas studentiem ir šī mobilitātes iespēja, kas nozīmē, ka vismaz daži no viņiem redz arī to, kāda izskatās dzīve un ikdiena ārpus Eiropas Savienības. Tas, ko studenti iegūst, noteikti ir vairāk nekā tikai profesionāli specifiskas zināšanas un diploms, tā ir arī daudz plašāka izpratne par dzīves realitāti 21. gadsimtā Eiropā.

Ceļā uz konsorcija tikšanos Amsterdamā, 2011.

Ceļā uz konsorcija tikšanos Amsterdamā, 2011.

 
 
Starptautiskai problēmai starptautisks risinājums

Kā stāsta Baiba Bela – Krūmiņa, sakarā ar to, ka migrācija ir starptautiska problēma, to nevar pētīt vai risināt tikai lokāli, tādēļ šāda starptautiska kooperācija kaut vai tikai studiju programmas nodrošināšanai, ļauj studentiem daudz plašākā izpratnē iegūt zināšanas par šo problemātiku, nekā tas būtu iespējams tikai vienas augstskolas ietvaros.
Galvenais projekta mērķis ir izglītot studentus, kas pēc tam būtu spējīgi sekmēt dialogu starp profesionāļiem, politikas veidotājiem un sabiedrību, lai varētu risināt kritiskās problēmas, kas saistībā ar migrāciju ir ne tikai Eiropā, bet arī plašākā pasaulē, kur viens no būtiskiem jautājumiem ir imigrantu iekļaušanās saņēmējvalstī un donorvalstu problemātika.
Lai nodrošinātu studijām maksimālu kvalitāti, katra no partneru universitātēm specializējas kādā no migrācijas aspektiem. Amsterdamā studenti iegūst pamata zināšanas par migrāciju un pētniecības metodoloģiju, otrajā pusgadā padziļināti pievēršas pētījumu metodoloģijai un trešajā semestrī izvēlas augstskolu, kura var būt noderīgāka konkrētā maģistra darba izstrādei. „Šobrīd ir tā, ka Osnabrukas un Dublinas universitātēs, kur par migrācijas izpēti jau ir senākas maģistra programmas, šī specializācija ir ļoti skaidra, savukārt mēs vēl nedaudz meklējam savu vietu. Ir skaidrs, ka Latvijas Universitāte var sniegt zināšanas par migrācijas jautājumiem post-Padomju telpā, bet ar ģeogrāfisko pārklājumu vien nepietiek,,” skaidro Baiba Bela – Krūmiņa. Latvijas Universitātes specializācija veidojas minoritāšu problemātikā, kas ietver arī integrācijas un identitātes jautājumus.

Iespēju vēlas izmantot studenti no visas pasaules

Uz studiju programmu var pieteikties pilnīgi jebkurš cilvēks, no jebkuras vietas pasaulē, ja vien šis cilvēks var izpildīt dažas prasības. Tā kā šī ir maģistra programma socioloģijā, tad ir jābūt iepriekšējam grādam sociālajās zinātnēs, respektīvi, socioloģijā, politikas zinātnē vai sociālajā un kultūras antropoloģijā. Tā kā programma ir angļu valodā, studentiem ir jāapliecina pietiekošas valodas zināšanas un ir jānokārto arī angļu valodas tests (izņemot tos, kuri nāk no angliski runājošām valstīm).
Pirmais kurss studijas jaunajā programmā uzsāka 2010. gadā un šogad jau atrodas specializācijas augstskolās – no tiem četri arī Latvijā. „Pavasarī būs pirmais izlaidums,” ar lepnumu atzīst projekta pārstāve Latvijā Baiba Bela – Krūmiņa, vienlaikus norādos, ka pirmais kurss jau vienmēr ir nedaudz kā eksperiments, kad izrādās, ka daudzas skaisti izplānotās lietas dzīvē nemaz tik vienkārši nav īstenojamas, taču, tā kā programma plānota ilgtermiņā, nepārtraukti notiek darbs pie izvērtēšanas un uzlabošanas.
Tā kā programma ir diezgan unikāla, studēt gribētāju skaits ir liels. Pirmajā gadā tika uzņemti 20 studenti, šogad tie būs 15, savukārt pieteikumu skaits ir ap 140 - 200. Studēt gribētāji, kas piesakās programmai ir ļoti atšķirīgi, nāk no visdažādākajām valstīm – Kanādas, ASV, Austrālijas, Jaunzēlandes, Ķīnas,  Indijas, Turcijas, Etiopijas, Bangladešas un citurienes. Pagājušajā gadā studijas veiksmīgi uzsāka arī meitene no Latvijas.
Kā norāda Baiba Bela – Krūmiņa, šī Erasmus Mundus programma pamatā ir paredzēta Eiropas studiju popularizēšanai cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Eiropas, tādēļ stipendijas cilvēkiem, kas nāk no valstīm ārpus Eiropas, ir stipri lielākas. Tās ir ap 1000 Eiro mēnesī, tiek segta studiju maksa un papildus vēl ļoti pieklājīga summa, kas sedz mobilitātes – pārvākšanās un ceļošanas izdevumus. Savukārt Eiropas studentiem tiek segta tikai mācību maksa un ikmēneša stipendija, kas ir ap 500 Eiro un nav nekādas ceļa izdevumu kompensācijas. „Eiropas studentiem finansiāli tas ir diezgan pasmagi un bez vecāku atbalsta nav īsti iespējams izdzīvot īpaši laikā, kad jāuzturas dārgajās pilsētās – Amsterdamā un Dublinā.

Ieguvumi ne vien studentiem, bet arī Latvijas Universitātei un Latvijai kopumā

Lai arī mācību programmu, vērtēšanas sistēmu un citu aspektu saskaņošana visu universitāšu starpā ir ļoti grūts un laikietilpīgs darbs, ieguvumi no studiju programmas ir neatsverami.
Kā stāsta Baiba Bela – Krūmiņa, lielākais ieguvums vismaz Latvijai ir izeja uz starptautisku izglītības tirgu. Latvijā ļoti daudz dzird runas par to, ka augstākā izglītība nekam neder, ka tā nav konkurētspējīga. Iesaistoties šādās programmās, mēs ļoti labi redzam, ka, piemēram, mūsu socioloģijas programma nebūt nav sliktāka kā citur. Mēs varam nodrošināt tādu pašu izglītības kvalitāti, kāda ir citiem Eiropas partneriem.
Ieguvums ir arī universitātes atpazīstamība, jo ir ļoti prestiža lieta piedalīties šādos starptautiskos konsorcijos. Uz Erasmus Mundus grantu konkursiem piesakās ne tikai ļoti daudz studentu, bet arī programmas konkurē uz finansējuma saņemšanu.
„Arī mūsu studenti, kas mācās kopā ar jauniešiem no citām valstīm, ir ieguvēji, jo viņi redz īpaši augsti motivētus studentus. Jaunieši, kas iztur šādu lielu konkursu, noteikti atšķiras no vidējā studenta, jo sekmes un sasniegumi ir labāki,” atzīst LU Socioloģijas maģistrantūras programmas vadītāja. Šobrīd Latvijā mācās studenti no Bangladešas, Rumānijas, Itālijas, kā arī franču izcelsmes meitene no Spānijas. Tā ir interesanta pieredze arī kultūru dažādības, savstarpējās komunikācijas ziņā.

Ceram, ka turpinājums sekos

Runājot par studiju programmas ilgtspēju un pastāvēšanu nākotnē, Baiba Bela – Krūmiņa norāda, ka šobrīd Eiropas finansējums ir piešķirts no 2010. gada pieciem uzņemšanas gadiem. No sekmīgi funkcionējošām programmām pagarina apmēram 50%. Šobrīd daudz tiek domāts par to, lai programmu īstenotu kvalitatīvi un atsauksmes beigās būtu ļoti labas, jo par programmas ilgtspēju ir jādomā.
Būtiskākais ir tas, ka ar migrāciju saistītās lietas ir ļoti akūtas visā Eiropā un tuvākajos gados šī nozīmība tikai pieaugs. Šeit runa ir par imigrantu integrāciju, dažāda līmeņa politikām un praksēm, kādas ir atšķirīgās valstīs, kā arī par reālo ikdienu, ar ko saskaras imigranti. No otras puses ļoti daudziem migrantiem tā ir ne tikai iespēja uzlabot savus materiālos apstākļus, bet bieži vien iespēja vispār dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi. Piemēram, kā skatīties uz aizbraucējiem no Latvijas –vai to uzskatīt par ekonomisko migrāciju, kas ir brīvprātīga, vai arī ekonomiskā migrācija mūsdienu pasaulē bieži vien ir piespiedu migrācija, jo cilvēkiem vienkārši nav citu variantu. Ir daudz jautājumi, uz kuriem atbildes tiek meklētas visā Eiropā, tādēļ šajā studiju programmā sagatavotie speciālisti būs noderīgi un nepieciešami.