Roberts Ķīlis: ERAF infrastruktūras investīcijas profesionālajā izglītībā jānovirza ilgtermiņa projektos

27.12.2011

Lai nodrošinātu maksimālu atdevi un efektivitāti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu ieguldījumiem profesionālās izglītības reformas īstenošanā un izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar atbildīgo iestādi ir izvērtējusi ERAF aktivitātē „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” apstiprināto projektu ieviešanas gaitu, pastāvošās problēmas un iespējamos turpmākos risinājumus un ir lēmusi iesaldēt projektu darbību, uz laiku neļaujot uzņemties jaunas saistības projektos paredzēto aktivitāšu īstenošanai.

Kāpēc šāds lēmums?

Izvērtējot projektus, tika secināts, ka ar pašreizējo finansējuma sadalījumu nav iespējams nevienai profesionālās izglītības iestādei nodrošināt pilnīgu infrastruktūras modernizāciju, lai tā būtu sakārtota atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernas skolas vajadzībām saskaņā ar IZM apstiprināto skolas attīstības stratēģiju un ERAF aktivitātes mērķi.

Šādā situācijā zaudētāji būtu visi: skolas, kas nespētu veikt visus tām nepieciešamos uzlabojumus; valsts budžets, kam būtu jāsedz būtiskas papildu izmaksas; profesionālā izglītība kopumā, kas zaudētu iespēju par ERAF līdzekļiem izveidot kvalitatīvas reģionālas un nacionālas nozīmes izglītības iestādes.

Kādēļ izveidojusies šāda situācija?

Iemesli ir vairāki un dažādi.
Sarežģījumi projektu ieviešanā radušies, jo būvniecības pakalpojumu izmaksas projektos tika plānotas ekonomiskās krīzes laikā 2009.gadā, kad būvniecības izmaksas bija ievērojami zemākas, savukārt 2011.gada rudenī būvniecības iepirkumu reālās izmaksas rāda neplānotu sadārdzinājumu vidēji par 30%.

Papildus IZM ir secinājusi, ka 2011. gadā veiktā skolu reorganizācija un apvienošana ir ienesusi būtiskas izmaiņas ERAF projektu īstenošanā. Sākotnēji apstiprinātie projekti vairs nav atbilstoši aktuālākajai situācijai. Apvienotajām profesionālās izglītības iestādēm, turpinot īstenot sākotnēji apstiprinātos projektus, netiek nodrošināta ERAF līdzekļu efektīva izmantošana. Savukārt, veicot grozījumus projektos atbilstoši notiekošajām reformām profesionālajā izglītībā, tiek būtiski mainīti sākotnēji apstiprinātie projekti, kas rada risku, ka ieguldītie līdzekļi varētu netikt atgūti no ES fondu līdzekļiem.

Pēc profesionālās izglītības iestāžu reorganizācijas ar 2011.gada 1.septembri darbu uzsākušie apvienoto iestāžu vadītāji ir sagatavojuši savu redzējumu un priekšlikumus par apvienoto skolu optimālākiem investīciju un attīstības plāniem, kas arī ienes attiecīgas izmaiņas apstiprinātajos ERAF projektos.

Tāpat arī pastāv šaubas, vai iepriekš īstenotā profesionālās izglītības reforma, izglītības iestādes apvienojot kompetenču centros, nav bijusi politiski motivēta un ir īstenota, domājot par Latvijas izglītības interesēm. Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa mērķis ir jebkādas reformas vai līdzekļu sadali īstenot caurspīdīgi un pēc skaidriem kritērijiem.

Kāds ir IZM piedāvātais risinājums?

Izvērtējot esošo situāciju, IZM sadarbībā ar Finanšu ministriju ir secinājusi, ka labākais iepriekšminēto problēmu risinājums ir nodrošināt iespēju profesionālās izglītības iestādēm iesniegt jaunus projektu iesniegumus atbilstoši aktuālajai situācijai un notiekošajām reformām.

IZM šobrīd veic visu ERAF aktivitātē apstiprināto projektu pārskatīšanu, izvērtējot plānoto ieguldījumu efektivitāti, attīstības iespējas un ilgtspējas nodrošināšanu atbilstoši aktuālākajai situācijai un notiekošajām reformām profesionālajā izglītībā. Izvērtējuma rezultātā IZM sagatavos informatīvo ziņojumu par tālāko rīcību ERAF aktivitātes īstenošanā un priekšlikumus ERAF resursu koncentrācijai. To mērķis būs nodrošināt ERAF ieguldījumu maksimālu atdevi un ilgtspēju, paredzot no ES fondiem atbalstāmo izglītības iestāžu modernizācijas pilnīgu pabeigšanu, lai tās būtu pilnībā sakārtotas atbilstoši darba tirgus prasībām un mūsdienu modernas skolas vajadzībām.

Minēto ziņojumu plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā 2012.gada janvāra vidū. Pēc ziņojuma izskatīšanas valdībā un Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par tālāko rīcību ERAF aktivitātes ieviešanā IZM līdz 2012.gada martam izstrādās jaunus Ministru kabineta noteikumus par ERAF aktivitātes īstenošanu un 2012.gada martā uzaicinās profesionālās izglītības iestādes iesniegt jaunus projektu iesniegumus atbilstoši aktuālajai situācijai un reālajām investīciju izmaksām. Pēc IZM aprēķiniem, atkārtotai finanšu pārdalei varētu būt pieejami 60 -70 % no aktivitātē paredzētajiem līdzekļiem.

Kādi būs ieguvumi no šāda IZM lēmuma?

IZM ir apņēmusies koncentrēt pieejamos ERAF resursus tā, lai ES fondu ieguldījuma rezultātā tiktu nodrošināta pilnīga profesionālās izglītības iestādes infrastruktūras sakārtošana un plānotā rezultāta sasniegšana – tiktu izveidotas pilnībā modernizētas izglītības iestādes atbilstoši mūsdienu skolas vajadzībām.

Minētā rīcība nenozīmē kādas skolas slēgšanu vai nolemtību iznīcībai. IZM ir rūpīgi izsvērusi visus iespējamos riskus, un tie tiks ņemti vērā, gatavojot informatīvo ziņojumu.

Piemēri tam, kā esošā ERAF projekta finansējuma ietvaros nav iespējams sasniegt izvirzītos mērķus un rezultātus

1) Valmieras 36.Arodvidusskola un Valmieras Pārtikas ražotāju vidusskola.

  • ERAF projekti paredz 2 esošo skolas ēku renovāciju, kā arī 3 jaunu ēku celtniecību, kas atļautu 36.arodvidusskolas ēkās izmitināties arī Pārtikas ražotāju vidusskolai (kuras rīcībā esošo ēku apsaimniekošana ir dārga un neracionāla).
  • izstrādāts skiču projekts skolas kompleksai renovācijai.
  • iepirkti projektēšanas un būvniecības darbi. Konkurss noslēdzies ar 700,000 latu sadārdzinājumu, tā dēļ skola atteicās no 2 jaunbūvēm – jaunās dienesta viesnīcas un mācību korpusa pārtikas tehnologiem.

2) Daugavpils Valsts tehnikums. Apvienojas Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola ar Daugavpils 1.arodvidusskolu.

  • ERAF projektā paredzēta kompleksa Latgales Transporta un sakaru skolas 5 ēku renovācija un bijušās 1. arodvidusskolas ēkas renovācija.
  • iepirkuma rezultātā ERAF projektā paredzēto īstenot nav iespējams, jo naudas pietiek tikai skolas ēkas, bibliotēkas un darbnīcu renovācijai. Dienesta viesnīcas netiks renovētas.
  • skiču projekta aptuvenās tāmes par aptuveni 1,5 miljonu pārsniedza pieejamo finansējumu. 

 3) Ogres Profesionālā vidusskola un Ogres Amatniecības vidusskola.

  • abās skolās būvniecības iepirkumi beigušies ar 400 000 LVL sadārdzinājumu.
  • Ogres Profesionālajā vidusskolā bija paredzēta mācību korpusa kompleksa renovācija un jaunas piebūves celtniecība. Sadārdzinājuma rezultātā skolai nācās atteikties no novecojušo inženierkomunikāciju (elektrosadale, ūdensvads, kanalizācija, sakaru tīkli) renovācijas.
  • Ogres Amatniecības vidusskolā bija paredzēta arī dienesta viesnīcas renovācija, daļu no tās pielāgojot mācību kabinetu vajadzībām, sadārdzinājuma rezultātā dienesta viesnīcu renovēt neizdosies.

Informācijai:

ERAF aktivitātē „Mācību aprīkojuma modernizācija un infrastruktūras uzlabošana profesionālās izglītības programmu īstenošanai” 34 profesionālās izglītības iestādes īsteno 57 projektus, kuru kopējās izmaksas ir 64 miljoni latu. No tiem 45 miljoni latu paredzēti 14 profesionālās izglītības iestāžu kompetences centru infrastruktūras modernizācijai un 19 miljoni latu 17 profesionālās izglītības iestādēm ar specializāciju un 3 profesionālās izglītības iestādēm pamatprasmju apguvei.

Valsts izglītības attīstības aģentūra kā ERAF administrējošā iestāde informēs projekta īstenotājus par turpmāko rīcību. Minētās aktivitātes finansējuma saņēmēji ir aicināti sazināties ar aģentūras projektu uzraugiem.

 

Reinis Tukišs,

ministra padomnieks komunikācijas jautājumos,
tel. 26473189