Konferencē apspriesti karjeras attīstības sistēmas problēmjautājumi un iespējamie risinājumi

04.07.2013

28.jūnijā konferenču centrā „Citadele” risinājās nacionālā konference „Mūžilgas karjeras attīstības atbalsta sistēma Latvijā, problēmas un risinājumi”, ko rīkoja Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Labklājības ministriju (LM).

Konferencē piedalījās 141 dalībnieks: valsts un pašvaldību līmeņa karjeras atbalsta politikas veidotāji, sociālo partneru pārstāvji, pakalpojumu sniedzēji un to saņēmēju pārstāvji, kā arī informācijas un metodiskā atbalsta sniedzēji..

Konference tika rīkota, lai izvērtētu Latvijas karjeras attīstības atbalsta sistēmu salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas atbalstītā projekta „Eiropas mūžilgas karjeras atbalsta politikas tīkls” (EMKAPT) ietvaros izstrādātājiem metodiskajiem ieteikumiem un apzinātu tālākās rīcības prioritātes Latvijas karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidei: kvalitatīvu karjeras atbalsta pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai visiem iedzīvotājiem visos dzīves posmos un sadarbības veicināšanai starp karjeras atbalsta pakalpojumu īstenošanā iesaistītajām institūcijām.

Konferences dalībnieki secināja, ka kopumā Latvijas karjeras attīstības atbalsta sistēmas attīstības tendences saskan ar EMKAPT projekta ieteikumiem. Latvijā ir notikusi paradigmas maiņa no profesionālās orientācijas, kam pamatā bija galvenokārt darba tirgus vajadzības uz karjeras atbalstu cilvēkam. Šodien karjeras atbalsta sistēmas centrā ir cilvēks ar savām interesēm un spējām, bet valsts pienākums ir sniegt katram indivīdam pakalpojumu klāstu, lai tam būtu vieglāk apzināties gan savas intereses un spējas, gan iespējas, kur tās pielietot sabiedrības vajadzībām. Karjera – tā ir cilvēka mērķtiecīgi vadīta izglītības, nodarbinātības un personīgās dzīves mijiedarbība mūža ilgumā.

Runājot ar problēmām un izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties karjeras atbalsta politikas ieviešanā, konferences dalībnieki atzina, ka karjeras atbalsta pakalpojumi nav ieguvums tikai atsevišķam indivīdam, bet šiem pakalpojumiem ir valstiski nozīmīga ekonomiska un sociāla ietekme. Atbildīgo ministriju pārstāvji savās runās uzsvēra, ka karjeras atbalstam ir jākļūst par horizontālu pasākumu kopumu izglītības, nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanai ar kopīgi definētu politiku, izmantojot karjeras atbalstu kā līdzekli mērķu sasniegšanai.

Dr.sc.administr. Inta Jaunzeme, iepazīstinot ar pētījuma „Latvijas situācija salīdzinājumā ar EMKAPT projekta ieteikumiem politikas veidotājiem” rezultātiem secināja, ka tomēr ne visiem vecuma posmiem un iedzīvotāju grupām ir izprotama karjeras atbalsta pakalpojumu loma viņu dzīves sekmīgai virzīšanai. Arī tad ja šī izpratne ir, tad pakalpojums ne visiem ir pieejams.

Pētījumā arī secināts, ka kopumā cilvēkiem trūkst apziņas, ka, lai arī tiek piedāvāti dažādi karjeras atbalsta pakalpojumi, savas karjeras vadības prasmes ir jāgrib veidot pašam. Vāja ir starpsektoru sadarbība, katrs sektors savus pakalpojumus plāno un īsteno atrauti no pārējiem. Secināts, ka arī pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanas mehānisms ir nepilnīgs, kā arī būtiski risināt jautājumu par karjeras atbalsta personāla kvalitāti un skaitu.

Konferences ietvaros notika arī paneļdiskusija Latvijas Karjeras attīstības atbalsta sistēma atbalsta pakalpojuma saņēmēju skatījumā. Galvenās atziņas no paneļdiskusijas:

  • Karjeras atbalsta pakalpojumu sistēma valstī ir vāji attīstīta, pamatā tiek vairāk vai mazāk sniegti informatīvie pakalpojumi visiem un atbalsta pasākumi bezdarbniekiem, taču individuālās konsultācijas jauniešiem un cilvēkiem darba tirgū netiek pietiekami nodrošinātas;
  • Nepieciešams lielāks atbalsts vecākiem karjeras atbalsta jautājumos, lai viņi varētu palīdzēt saviem bērniem karjeras izvēles jautājumos, vienlaicīgi arī sekmīgāk vadot savu karjeras attīstību;
  • Sabiedrībā kopumā nav pietiekoši izprasta un novērtēta karjeras konsultāciju loma karjeras veidošanā, kvalitatīvu individuālo karjeras konsultāciju skaitu nav iespējams nodrošināt ar tik mazu karjeras konsultantu skaitu valstī (NVA ir 34 konsultanti, vispārizglītojošajās skolās tikai 54, kas strādā ar nepilnu darba slodzi, profesionālās un augstākās izglītībās iestādes tikai daži konsultanti).

Visi paneļdiskusijas pārstāvji, tajā skaitā IZM un LM pārstāvji vienojās, ka mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē cilvēka prasmei vadīt savu karjeru ir jākļūst par daļu no vispārīgām dzīves prasmēm. Un to var nodrošināt tikai tad, ja visas iesaistītās puses to apzinās un sadarbojas. Dalībnieku optimistiskais noskaņojums liecināja, ka ir patiesa vēlme sadarboties, lai izrunātās problēmas risinātu jau tuvākajā nākotnē.

Ar konferences materiāliem var iepazīties VIAA mājas lapas www.viaa.gov.lv sadaļā Euroguidance » Semināru, konferenču materiāli.
Foto no konferences pieejami VIAA Flickr galerijā.