ES dalībvalstīm būs jātiecas uz jauniešu izglītības un darba iespēju uzlabošanu

27.04.2009

Tuvāko deviņu gadu laikā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm būs jātiecas uz jauniešu izglītības un darba iespēju uzlabošanu, paredz Eiropas Komisijas (EK) jaunatnes politikas stratēģija "Jaunatne - investēt un dot iespējas", ko šodien Briselē prezentēja EK izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes komisārs Jāns Figeļs.

Kā noskaidrots vairākos pētījumos, izglītība un nodarbinātība ir starp jautājumiem, kas mūsdienās visvairāk uztrauc jauniešus. Liela nozīme tiek piešķirta arī sociālajai integrācijai, veselībai un radošumam, jauniešu iespējai piedalīties sabiedriskajos un politiskajos procesos, brīvprātīgā darba un uzņēmējdarbības iespējām, sportam un iesaistei dažādās globāla rakstura aktivitātēs.

Kā liecina EK apkopotie dati, aptuveni 25% Eiropā dzīvojošo piecpadsmitgadnieku ir vāja lasītprasme un aptuveni seši miljoni jauniešu pametuši skolu bez jebkādas kvalifikācijas. Bet nodarbinātības jomā process, kādā jaunieši pēc izglītības apguves ieiet darba tirgū, ir kļuvis ievērojami ilgāks un sarežģītāks, un bezdarbs gados jaunu cilvēku vidū ir aptuveni divreiz lielāks nekā strādājošo vidū kopumā.

Stratēģija paredz virkni aktivitāšu, kas veicamas gan ES dalībvalstīm, gan EK. Izglītības jomā jaunā stratēģija akcentē neformālās izglītības lomu, īpaši lai mazinātu skolēnu skaitu, kas priekšlaicīgi pamet mācības. Dalībvalstis tiek aicinātas attīstīt neformālās izglītības iespējas, pilnībā izmantot ES līmenī izveidotos instrumentus iemaņu un kvalifikāciju atzīšanai, kā arī sekmēt mācību mobilitāti.

Nodarbinātības ziņā stratēģija vērsta uz to, lai padarītu pēc iespējas straujāku skolu absolventu ieiešanu darba tirgū, kā arī nodrošinātu tālākas karjeras izaugsmi. ES dalībvalstis tiek aicinātas palielināt investīcijas, lai nodrošinātu jauniešus ar iemaņām, kas nepieciešamas darba tirgū pieprasītajiem amatiem. Stratēģija paredz arī pārrobežu izglītības veicināšanu, kā arī nodrošināt struktūrfondu līdzekļu pieejamību jauniešu nodarbinātības veicināšanai.

Dalībvalstis tiek arī aicinātas attīstīt karjeras konsultāciju un padomdevēju pakalpojumus.

Radošuma un uzņēmējdarbības ziņā stratēģija arī vēlas veicināt jauniešu uzņēmējdarbības atzīšanu un akcentē nepieciešamību radīt jaunas tehnoloģijas, lai dotu iespēju jaunajiem talantiem un veicinātu jauniešu interesi par zinātni un mākslu.

Stratēģijā par mērķiem izvirzīta arī jauniešu līdzdalības uzlabošana sabiedriskajos procesos un jauniešu un pārējās sabiedrības solidaritāte.
EK iecerējusi stratēģijas izpildē iesaistīt gan vietējā, gan reģionālā līmeņa pārstāvjus un sākotnējās tikšanās reizes par politikas prioritātēm rīkot nacionālā līmenī kopā ar ieinteresētajām pusēm un amatpersonām.

Katrīna Slišāne
LETA
27.04.2009