Seniori apgūst datorprasmes

12.08.2010

Viļķenes bibliotēkas partneris projektā ir Limbažu Galvenā bibliotēka – reģiona bibliotēku metodiskais centrs. Gūstot pieredzi no profesionālām, pieredzējušām mācību institūcijām, vienlaicīgi realizējot projektā „Trešais tēva dēls” paredzēto datorlietošanas mācīšanu bibliotēkās, Limbažu reģiona bibliotēkas sekmīgi īstenoja projektā paredzēto un mazināja digitālo analfabētismu.

Limbažu Galvenās bibliotēkas Datu apstrādes nodaļas vadītāja Irina Briede pastāstīja:
- Desmit stundu programmā un konsultējoties individuāli, pamatzināšanas datoru izmantošanā Limbažu bibliotēkā apguva 80 seniori. Limbažnieki izmēģināja arī no ārzemju kolēģiem aizgūto „tandēmmācīšanas” metodi, kurā iesaistījās astoņi seniori un astoņi jaunieši – kā skolotāji.

Šo metodi lieto mašīnbūves centrā Cvikavā, kas pazīstama ar „Audi” automašīnu ražotni. Pie rūpnīcas darbojas mācību centri, kur dažādas mašīnbūvei nepieciešamās profesijas māca un pārkvalifikāciju veic ar „tandēmmācīšanas” metodi, jo visi darba galdi mūsdienās ir datorizēti.

Tā bija interesanta pieredze ne tikai datorprasmju apgūšanā, bet arī savstarpējas sapratnes un saskarsmes veidošanā starp paaudzēm. Jaunieši demonstrēja erudīciju darbā ar datoru, bet vecākā paaudze dalījās dzīves un darba pieredzē. Dalībnieki projekta noslēgumā ar jauniešu palīdzību veidoja prezentāciju, stāstiņu vai fotoalbumu par tēmu „Mans darbs. Pagātne – tagadne – nākotne”.

Projekta vadītāja, Viļķenes bibliotēkas direktore Mārīte Purmale pastāstīja:
- Viļķenes bibliotēka pirmo reizi iesaistījās starptautiskā projektā. Lai gan tās primārā funkcija nav izglītošana un kursu rīkošana, apmeklētāji bieži lūdz palīdzību darbā ar datoru. Mūsdienās bibliotēkas funkcijas arvien paplašinās, tādēļ nolēmām iet laikam līdzi un piedāvāt saviem apmeklētājiem jaunas iespējas. 2007. gadā Grundtvig seminārā uzzināju par iespējām īstenot senioru apmācības projektus. Lai gan angļu valodu mācījos pirms 30 gadiem, nolēmu atsvaidzināt zināšanas un piedalīties projektā. Tā kā projekta partneri ir profesionālas un pieredzējušas mācību institūcijas, mums – bibliotekāriem – ir saistoši gūt jaunu pieredzi un izmēģināt jaunas metodes, izglītojot bibliotēkas apmeklētājus darbā ar datoru, īpaši – saskarsmē ar vecākiem ļaudīm, bezdarbniekiem – cilvēkiem, kuri jūtas atstumti datora lietošanas neprasmes dēļ.

Uzaicināju seniorus piedalīties mācībās pensionāru vakarā. Interese bija liela, jo datorzinības mūsdienās nepieciešamas ikvienam. Ja gribi iet līdzi laikam un saprast, kādas ir bērnu un mazbērnu intereses, tad arī pašam jāmācās. Eiropā par senioriem uzskata cilvēkus jau no 50 gadu vecuma, bet mūsu grupas vidējais vecums ir krietni lielāks. Tomēr Viļķenes seniori guva vērā ņemamus panākumus. Drosme uzsākt mācības bija 12 senioriem, bet  beidza astoņi. Apbrīnoju projekta dalībnieku uzņēmību. Ne visi no viņiem dzīvo pagasta centrā. Piemēram, divi kungi cītīgi uz nodarbībām brauca no Āsteres.

Nevienam no dalībniekiem nebija iepriekšējas pieredzes darbā ar datoru, tādēļ bija jāsāk no pašiem pamatiem – datora un datorpiederumu iepazīšanu un roku vingrinājumiem, darbojoties ar peli un klaviatūru. Mācību laikā praktisko darbošanos apvienojām ar dalībniekus interesējošām tēmām, skatījāmies videofilmas un digitālās foto kolekcijas par Viļķeni un reģistrējāmies portālā www.draugiem.lv. Rezultātā šī izveidojās par īpašu interešu grupu bibliotēkā – „Soli pa solim pie datora un internetā”. Mācību noslēgumā katrs dalībnieks sagatavoja prezentāciju par saviem vaļaspriekiem vai dzīvi, ko demonstrēja laikabiedriem atpūtas vakarā. Projekta laikā notika arī angļu valodas nodarbības.

Dažām projekta dalībniecēm mājās ir dators, un lielākie palīgi tā apgūšanā esot bērni un jo sevišķi mazbērni. Tie, kam nav sava datora, to var lietot bibliotēkā un pensionāru centrā.

Interneta sniegtās iespējas ļauj nezaudēt arī ģimeniskās saites, piemēram, Milda Veinberga iemācījusies lietot Skype un var par brīvu sazināties ar saviem mazbērniem Skotijā. Viņa ir sajūsmā par iespēju redzēt sarunu biedrus un lūgusi viņiem arī parādīt mājas iekārtojumu un tuvējo apkārtni, kas redzama pa logu, tādējādi gūstot sajūtu, it kā pati būtu viesojusies pie radiem. Skype esot kļuvis tik ierasts, ka telefonu Mildas kundze gandrīz vairāk nelieto. Pat ar kaimiņieni no blakus mājas vakara stundās viņa mēdzot runāt caur Skype.

- Nemūžam nedomāju, ka kādreiz sēdēšu pie datora un man tas patiks, - saka Aija Ozoliņa.  Katram savas intereses: kāds spēlē tiešsaistes spēles, cits lasa ziņas vai pavada laiku portālā www.draugiem.lv. Dažs ir tā aizrāvies, ka ceļas jau septiņos no rīta, lai Fermā novāktu ražu. Pašas mākam rakstīt e-pasta vēstules un ievietot fotogrāfijas. Agrāk gājām apmaksāt rēķinus uz pastu, bet tagad to darām internetbankā – ērti un izdevīgi.

- Tomēr pats galvenais, atzīst Ināra Andersone, bijis pārkāpt slieksni uz datoru pasauli. - Savulaik pie manis divus gadus dzīvoja mazdēls un es pat nepiegāju pie datora, jo man nebija intereses. Man ir prieks, ka Mārīte mani iesaistīja šajā projektā. Esmu azartiska krustvārdu mīklu risinātāja, tādēļ internets ir ļoti noderīgs informācijas meklēšanai.

Mārīte Purmale turpina:
- Par uzcītību sagādājām senioriem braucienu uz Zviedriju, kas notika 2009. gada septembra beigās. Noīrējām mikroautobusu un tad ar prāmi cēlāmies pāri Baltijas jūrai. Senioriem nācās piedzīvot satraukuma pilnus brīžus, jo jūrā viņus piemeklēja vētra. Pirmajā apmeklējuma dienā seniori viesojās Stokholmā, kur apskatīja vecpilsētu, Vasa muzeju, Astrīdas Lindgrēnas muzeju un prāmja „Estonia” katastrofas upuru memoriālu.

Vansbro pilsētas mācību centrā zviedru partneri demonstrēja, kā var mācīt angļu valodu ar spēles palīdzību. Secinājām, ka, mācot seniorus,  jālieto līdzīgas metodes, kā mācot bērnus. Nevar izmantot mācību līdzekļus un metodes, kas izstrādātas vecāko klašu skolēnu un studentu mācīšanai. Tajās ir daudz svešvārdu un terminu, ko senioriem grūti uztvert. Jārēķinās arī ar to, ka senioru izglītošanai jānotiek lēnākā tempā. Atšķirībā no jauniešiem senioriem ir vājāka redze un kustību koordinācija, tādēļ vienkāršas darbības ar datorpeli nav tik viegli apgūstamas.

Pašlaik internetā pieejama Lattelecom pašmācības datorskola „Mācies pats”, kur vienkāršā un saprotamā veidā pasniegta informācija, kā sākt lietot datoru. Diemžēl šī mājas lapa sāka darboties pēc projekta noslēguma. Tā būtu bijusi mums labs palīgs.

Vansbro mācību centrā senioriem bija vēl kāds izaicinājums – pirmo reizi plašai publikai parādīt savas projekta laikā iegūtās angļu valodas zināšanas. Katram projekta dalībniekam bija jāiepazīstina ar sevi.

Visos braucienos mums bija iespēja apmeklēt bibliotēkas, lai iepazītos ar ārvalstu kolēģu pieredzi. Zviedrijā nakšņojām viesnīcā, pie kuras izveidota dabas taka un kokzāģētavas muzejs, jo Vansbro reģionā ir attīstīta mežrūpniecība. Kamēr mēs, bibliotekāri, dalījāmies pieredzē, seniori viesojās modernā govju fermā, kur lielāko darba daļu paveic roboti un datori.

- Gotiņas pacietīgi stāvēja rindā un gaidīja slaukšanu. Pat cilvēki tik pacietīgi nav rindā pie veikala kases. Fermā dators reģistrē pilnīgi visu, pat to, cik piena devusi govs no katra pupa. Ja nebūtu piedalījusies projektā, es tādus brīnumus nebūtu redzējusi, ar sajūsmu stāsta projekta dalībniece Laima Bērziņa.

Tā kā šis viļķeniešiem bija pirmais starptautiskais projekts, šoreiz viņi partnerus no ārvalstīm neuzņēma. Kopumā Latvijas pārstāvji apmeklēja seminārus četrās dalībvalstīs. 2008. gada rudenī pirmajā vizītē pie projekta koordinatoriem Vācijā notika darba plāna izstrāde un aktivitāšu plānošana. 2009. gada pavasarī Viļķenes un Limbažu bibliotēku pārstāvji projektā plānoto mobilitāšu ietvaros devās arī uz Skotijas pieaugušo mācību centru, kura plašajās telpās var apgūt dažādas zināšanas un prasmes, tostarp datorprasmi. Pēdējais projekta seminārs notika 2010. gada maijā Itālijas pilsētā Florencē, kurā apkopoja projekta rezultātus.

Projekta gaitā izveidota tīmekļa vietne un elektroniska rokasgrāmata, kurā apkopotas informāciju tehnoloģijas mācību metodes, noderīgas interneta adreses un cita informācija. Jaunajā Viļķenes pagasta mājas lapā www.vilkene.lv bibliotēkas sadaļā ir atrodama informācija par mūžizglītību un arī par šo projektu. Par projekta līdzekļiem bibliotēkai iegādāts portatīvais dators, projektors, ekrāns, fotoaparāts, dokumentu iesiešanas un laminēšanas iekārtas, ko varēs izmantot turpmākajās mācībās.

Projekta dalībnieki atzīst, ka gūtā pieredze ir vērtīga, un vairāki no viņiem pauda vēlmi piedalīties nākamajos projektos un turpināt apgūt datorlietošanas prasmes. Pagaidām seniori paši pilnveido savas prasmes ar radu, draugu un gādīgās bibliotēkas vadītājas palīdzību.

Par projektā gūtajām atziņām tā īstenotāji informējuši savus kolēģus bibliotekārus, kā arī piedalījušies Grundtvig informatīvajā seminārā jauno projektu pieteicējiem.
Mārīte Purmale secina:
- Grundtvig paver plašas iespējas mūžizglītībā. Pašlaik interesējos par Grundtvig darbnīcām, kurās var piedalīties individuāli un apgūt dažādas prasmes, sākot no fotografēšanas līdz pat flamenko dejām. Darba valoda ir angļu, tādēļ motivēju sevi un mudinu citus mācīties valodu un izmantot Grundtvig sniegtās iespējas.