Baltijas lepnumi jeb Nordplus klašu apmaiņas projekts

06.12.2019

2018./2019. mācību gadā Stalbes pamatskola kā projekta koordinators realizēja Nordplus skolu apmaiņas projektu „Historical, cultural and natural heritage is what we are proud of” („Vēstures, kultūras un dabas objekti ir tas, ar ko mēs lepojamies”). Projekts tapa sadarbībā ar partneri no Lietuvas - Seiriju Antano Zmuidzinaviciaus ģimnāziju.

Stalbes pamatskolai šis jau ir trešais Nordplus projekts, bet skolai vēl joprojām ir spars un interese piedalīties projektos. Kā vienu no galvenajām motivācijām Stalbes pamatskolas dalībai projektā ir Skola 2030 mērķi, kuri nosaka dažādu kompetenču attīstību jauniešos. Skolēni labprāt piedalās, jo viņi attīsta komunikāciju, sadarbību ar citu valstu skolēniem, nostiprina valodu prasmes, jo saziņa ir angļu valodā, iepazīst kaimiņvalstu vēsturi, kultūru, dabu, tradīcijas. Skolēni iegūst jaunus draugus, un draudzība turpinās arī pēc projekta beigām. Stalbes skolēniem, kuri piedalījās šajā projektā, bija jau otrais Nordplus klašu apmaiņas projekts. Pirmo reizi viņi 11 - 12 gadu vecumā piedalījās Nordplus projektā ar Vester Skerninge skolu Dānijā. Pamatskolas pārstāvji atzīst, ka tieši skolēni bija tie, kas mudināja veidot jaunus projektus.

Realizējot starptautiskus projektus, svarīgi ir sameklēt partneri. Ir vairākas iespējas, kā to var izdarīt: platforma eTwinning, kontaktsemināri vai Nordplus mājaslapas datu bāze. Uz Stalbes pamatskolas aicinājumu atsaucās Lietuvas Lazdiņai rajona skola. Projektu abas skolas rakstīja kopā, bet koordinēja Stalbes pamatskola. Projektā katra skola iesaistījās ar 20 skolēniem vecumā no 14 - 15 gadiem. Abu skolu apkārtnē ir gan dabas, gan vēstures un kultūras objekti, ar ko var lepoties un ko parādīt kaimiņiem.

Pirmie mobilitātē devās divdesmit skolēni un divi skolotāji no Stalbes, kuri Seiriju ģimnāzijā viesojās vienu nedēļu. Mobilitātes laikā skolēni iepazinās ar Seiriju  pilsētu, kuras simbols ir bruņrupucis.  Kultūras programmas ietvaros iepazinās ar  komponista Čurļona daiļradi, apmeklēja Etnogrāfisko muzeju un Brīvdabas muzeju. Savukārt pilsētas ritmus skolēni iepazina, viesojoties Druskininkos. Skolā viesiem notika kopīgas stundas lietuviešu valodā, kur vienā no tām visi kopīgi gatavoja lietuviešu nacionālo ēdienu - cepelīnus.

Pēc šīs mobilitātes Stalbes skolniece Kristī atzina: ”Abu skolu skolēniem ir kopīga saziņu valoda- angļu. Lietuvieši ļoti lepojas ar savu skolu, ar valsti, tāpēc viesus veda uz vietām, kas saistās ar valsts kultūru. Mūsu valodas ir līdzīgas, izpratne par kultūru arī. Arī daba mums ir līdzīga.”

Atbildes vizīte notika maijā, kad divdesmit Seiriju ģimnāzijas skolēni un divi skolotāji nedēļu kļuva par Stalbes pamatskolas „skolēniem”. Tagad bija Stalbes pamatskolas kārta lepoties ar Latvijas dabu, kultūras un vēstures objektiem. Pirms tikšanās skolēniem no Latvijas un viesiem no Lietuvas bija jāsagatavo mājasdarbs - Latvijas un Lietuvas valsts laika līnija no 1918. gada līdz mūsdienām, lai, noslēdzot projektu, izveidotu abu valstu kopīgu laika līniju.

“Viesošanos mūsu skolā vienmēr sākam ar iepazīšanos ar novadu, apmeklējot Vējiņu pazemes ezerus, Lielstraupes pili, Līgatnes pārceltuvi, Ungurmuižu. Šie ir objekti, kuri katrs ir savā ziņa unikāli. Āraišu ezerpilī izmantojām tematisku ekskursiju ar uzdevumiem, kur latviešu skolēni līdzdarbojās kā gidi, jo uzdevumi bija jauktajās grupās un darba lapas bija latviski. Līgatnes dabas takās lietuvieši iepazina mūsu dzīvniekus, bet tīklu parkā ZEIT pārbaudīja savu izturību. Mobilitātes dalībnieki iepazinās arī ar Valmieru. Viesu vēlēšanās bija apmeklēt jūru, jo pašu mājās tā ir tālu. Lai būtu interesantāk, to apvienojām ar Minhauzena muzeja un parka apmeklējumu. Lietuviešu skolēni un skolotāji bija priecīgi par iespēju pabūt pie jūras,” tā stāsta Stalbes pamatskolas skolotāja Māra Buša.

Skolā latviešu valodas skolotājas novadīja latviešu valodas stundu, kur lietuviešu skolēni mācījās lasīt latviešu dzeju un kopā ar Stalbes jauniešiem veidoja dzejas video. Deju skolotāja skolēniem mācīja latviešu tautas dejas un rotaļas, keramikas darbnīcā veidoja svilpauniekus. Noslēguma dienā skolēni, izmantojot mājās sagatavoto informāciju, veidoja vienu laika līniju abām valstīm, un secināja, ka abu valstu vēstures ir ļoti līdzīgas.

Projekta noslēgums bija kopīgs atpūtas vakars un plakāta veidošana par to, kas palicis visspilgtāk atmiņā no abām mobilitātēm.

Pēc projekta noslēguma bija veikts vērtējums, un pēc tā secināts, ka ieguvēji ir visi – gan skolēni, gan skolotāji - valodu prasmes, komunikācija, sadarbība, draudzība, kopīgas sajūtas, lepnums par savu skolu, novadu, valsti, iespēja iepazīt citu valstu kultūru, vēsturi, dabu. Kā secina projekta dalībnieki, tad katra projekta noslēgums ir idejas jaunam projektam.

Projekta publicitātei Stalbes pamatskola sadarbojās ar  Pārgaujas novada vēstīm, lai projekta gaitu atspoguļoti vietējā presē, gan ar laikraksta „Druva” žurnālistu, lai ar projekta gaitu iepazīstinātu Vidzemes iedzīvotājus.