Baltijas un Ziemeļvalstu skolēni tiekas dziesmās un dejās

Globalizācijas rezultātā ir viegli pārņemt dažādu valstu dzīvesveidu, taču svarīgi ir apzināties savas saknes, savas tautas vērtības, nepazaudējot savu individualitāti, un vienlaicīgi mācīties dzīvot multikulturālā sabiedrībā. Tāpēc Skujenes pamatskola iesaistījusies starptautiskā projektā  „A Nordic – Baltic meetings in songs and dances” jeb „Baltijas un Ziemeļvalstu tikšanās dziesmās un dejās”.

Anda Lukstiņa, Skujenes pamatskolas direktore:

Pamatskolas vecuma bērni ir tā sabiedrības daļa, kas jau no agras bērnības raduši dzīvot multikulturālā vidē, kad ne vienmēr pietiekoša uzmanība veltīta latvisko vērtību izcelšanai un apzināšanai. Tajā pašā laikā bērni ir mūsu nākotne un tos vēl iespējams mācīt un izglītot, veidojot personības, kas apzināsies savas saknes un būs ne vien visas pasaules pilsoņi, bet arī lepni Latvijas iedzīvotāji.

Lai radītu bērnos interesi, stiprinātu Baltijas un Ziemeļvalstu valodu un kultūru, kā arī savstarpēju izpratni, atrastu kopējo, līdzīgo un atšķirīgo iesaistīto partnervalstu kultūras mantojumā, saglabātu savu individualitāti, mācoties būt tolerantiem un respektējot atšķirīgo citu tautu kultūras mantojumā, kā arī paplašinātu redzesloku un pilnveidotu komunikācijas prasmes, Skujenes pamatskolas pasniedzēji kopā ar zviedru kolēģiem realizēja projektu „Baltijas un Ziemeļvalstu tikšanās dziesmās un dejās”.

Projektā iesaistītajās Somijas skolās bērni mācās 1. – 6. klasei, Latvijā un Zviedrijā –1. – 9. klasei. Lai projekts noritētu veiksmīgāk, no visām skolām projekta realizācijā aktīvāk iesaistījām līdzīga vecuma skolēnus, respektīvi, 3. – 6. klases skolēnus.

Mazākie bērni sāka apgūt svešvalodu, kura ir nepieciešama komunikācijā ar partneriem. Projekta aktivitātēs – gan izpētē, gan kultūras mantojuma prezentēšanā piedalījās arī pārējo klašu skolēni, tādējādi projekta norise bija visai skolai būtisks laiks. Projektu integrējām tādos mācību priekšmetos kā ģeogrāfija, sociālās zinības, angļu valoda, mūzika, mājturība, vizuālajā māksla, kā arī interešu izglītības pulciņos.

Apzināties savas saknes un gūt izpratni par citām kultūrām

Projekta laikā īstenojām vairākas izglītojošas starptautiskas tikšanās jeb mobilitātes. Pa vienai mobilitātei notika Latvijā, Zviedrijā un Somijā, un noslēgumā sekoja praktisko darbu nometne Ālandu salās. Var lasīt grāmatās un, sēžot skolas solā, mācīties par citām tautām, valstīm un to kultūru, taču visvairāk iespējams atcerēties to visu izbaudot. Projekta laikā skolēni, praktiski darbojoties, klātienē iepazina un stiprināja savstarpējo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodu un kultūru. Skolēni pārliecinājās par to, ka katrai valstij ir sava folklora, nacionālie tautas tērpi, ornamenti tajos, svētku svinēšanas tradīcijas, seni amati ar kopīgām un atšķirīgām iezīmēm. Skolēni mācījās arī parādīt savas tautas individualitāti un respektēt citas tradīcijas un kultūru.

Ikviena skola pētīja savas un partnervalsts tautas tradīcijas un kultūru, gatavoja priekšnesumus, prezentācijas, lai vispusīgāk parādītu savas valsts kultūras mantojumu.
Mobilitāšu laikā partnerskolās un nometnes laikā notika koncerti un prezentācijas, norisinājās nodarbības, kurās skolēni mācījās tautas dejas un dziesmas, organizējām praktiskās nodarbības seno amatu prasmju iepazīšanai un apguvei – skolēni greba koka karotes, gatavoja Lapzemes sieru un lelles nacionālajos tautas tērpos. Skolēni apmeklēju muzejus, kuros iepazina sāmu un latgaļu tautu dzīvesveidu, seno skolu Zviedrijā, kalēja darbnīcu Latvijā.

Latvija – līdere kultūrmantojuma saglabāšanā

Gatavojot projektu, meklējām partnerus, kurus interesē kopīgais mērķis – kultūras mantojums un tā saglabāšana. Tagad secinu, ka Latvijā ieinteresētība kultūras mantojuma saglabāšanā ir vislielākā. Tas izpaužas, piemēram, tradicionālajos dziesmu un deju svētkos.
 
Mūsu skolā skolēni dejo tautas dejas jau no pirmsskolas vecuma līdz devītajai klasei. Visi trīs mūsu deju kolektīvi piedalījās 2010. gada skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīgā. Mūsu skolēni spēlē kokles un apgūst amatu prasmes koka darbos, aušanā un mājsaimniecībā. Savukārt partnerskolās tautas dejas šādu popularitāti nav guvušas, lai gan muzicēšana un dziedāšana tur ir augstā līmenī. Abas skolas gan Somijā, gan Zviedrijā bija ieinteresētas deju apguvē un plāno meklēt iespējas mācīt tautas dejas, kā tas ir Latvijā. Atšķirībā no Latvijas, citās valstīs par kultūras mantojuma saglabāšanu vairāk ieinteresēti muzeji un dažādās interešu kopas, nevis skolas.

Tajā pašā laikā Latvija no citām valstīm atšķiras ar mazo finansējumu mūzikas instrumentu iegādei skolās, kas traucē mūzikas apguvi tādā līmenī, kā tas ir Somijā un Zviedrijā.

Galvenie ieguvēji – skolēni

Lai arī tiešie ieguvēji no realizētā projekta bija skolnieki, kultūras mantojuma saglabāšana un izglītoti jaunieši ir visas Latvijas vērtība. Skolēnu ieguvums ir plašs. Viņi dziļāk iepazina katrs savas tautas kultūru, mācījās prezentēt to ārzemju draugiem, izjūtot lepnumu par savu zemi un tās kultūru.

Projekta dalībnieki ieguva jaunas zināšanas par partneru valstīm un to kultūru un tradīcijām. Skolēni pārliecinājās par to, ka katrai valstij ir sava folklora, nacionālie tautas tērpi, ornamenti tajos, svētku svinēšanas tradīcijas, seni amati ar kopīgām un atšķirīgām iezīmēm. Skolēni mācījās parādīt savas tautas individualitāti, respektēt citas tautas tradīcijas un kultūru.Ieguvēji no šī projekta realizācijas bija arī visu trīs partnerskolu pedagogi. Tikšanās reizēs veidojās draudzīgi kontakti starp skolēniem, kas daudzos gadījumos saglabājās visu projekta laiku un turpinās vēl joprojām. Jau ar projekta realizācijas pirmajām dienām palielinājās skolēnu motivācija mācīties angļu valodu, bērni apguva arī atsevišķus vārdus un teicienus zviedru, somu un latviešu valodās. Skolēnos veidojas prasme uzņemt viesus gan skolā, gan ģimenē, rūpēties par saviem ciemiņiem visu tikšanās laiku.

Skolas ir ieinteresētas starptautisku projektu realizēšanā, jo tas dod iespēju iepazīt, salīdzināt skolu darbību dažādās valstīs, gūt pozitīvu pieredzi un jaunas idejas turpmākajam darbam.