Dalās pieredzē par darbu ar skolēniem ar īpašām vajadzībām

13.11.2015

Rīgas 5. speciālā internātpamatskola līdz 2015. gada 31. augustam īstenoja Nordplus Junior 2014 programmas mobilitātes projektu „Skolotāju profesionālās kapacitātes celšana”. Tā ietvaros notika pieredzes apmaiņa ar skolām no Norčēpingas Zviedrijā. 

Projektā piedalījās Armbandetas pirmsskolas izglītības iestāde (Armbandet preschool), Klokaretorpas vidusskola (Klockaretorps primary/ secondary school) un De Gergimnasietas vidusskola (Geergymnasiet primary/ secondary school). Visās minētajās skolās mācās skolēni ar funkcionāliem traucējumiem, un projekts sniedza iespēju celt profesionālo kapacitāti skolotājiem, kas strādā ar šiem bērniem.


Jauni iespaidi un novērojumi

Lai iepazītu ārvalstu kolēģu izmantotās izglītības metodes, novērotu stundas un diskutētu par jaunām mācību metodēm, skolotāji no Latvijas devās pieredzes vizītē uz Norčēpingas izglītības iestādēm. Tāpat Zviedrijas kolēģi apmeklēja skolas Latvijā – gan Rīgā, gan Cēsu pusē.  

 “Sešiem mūsu skolotājiem bija iespēja iepazīt Zviedrijas kolēģu darbu, un, jāsaka, šī pieredze bija ļoti iedvesmojoša. Lai gan daudzas redzētās mācību metodes jau izmantojam, mūs patīkami pārsteidza, cik strukturēta un sistemātiska pieeja tiek īstenota šajās skolās un cik ļoti mācību metodes tiek individuāli pielāgotas atbilstoši katra bērna vajadzībām. Ceru, ka arī Latvijā drīz varēsim nodrošināt vismaz daļu no tehniskajiem palīglīdzekļiem, ko lieto līdzīgās Zviedrijas skolās,” stāsta projekta koordinatore Iluta Vilnīte.


No pieredzes uz praktisko pielietojumu mācību darbā

Projektā iesaistītie pedagogi jauniegūtās profesionālās zināšanas un prasmes aktīvi izmanto, īstenojot mācību procesu. I. Vilnīte atklāj:

“Projekta rezultātā esam savā darbā ieviesuši vairākas inovatīvas mācību pieejas, ko apguvām Zviedrijā. Viena no tām ir “kastīšu sistēma”, kad skolēnam katras dienas darba uzdevumi mācību priekšmetos ir sadalīti pa kastītēm. Bērns ņem konkrēto kastīti un saprot, kāda veida uzdevumi viņam šobrīd jāveic.

Tāpat apguvām alternatīvās komunikācijas metodes, ko esam sākuši izmantot, piemēram, veidojot īpašas skolēnu dienasgrāmatas.  Pēc Zviedrijas parauga, arī Latvijā esam ieviesuši ergoterapeita pakalpojumus skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem. Aktīvi iedzīvinām arī praktisko dzīves iemaņu sasaisti ar mācību procesu.”


Veiksmīga projekta atslēga – ieinteresētība un atsaucība

Raksturojot sadarbību ar projektā iesaistītajām pusēm, I. Vilnīte atzīst:

“Visas projektā iesaistītās puses bija atsaucīgas un ieinteresētas, sniedzot iespēju apmeklēt vairāk mācību iestāžu, nekā sākotnēji plānots. Tā mobilitātes dalībnieki guva daudz plašāku pieredzi.”

Projekta koordinatore uzskata, ka veiksmīgai norisei palīdzējusi iepriekš īstenotā sadarbība ar vienu no Zviedrijas skolām. Šoreiz varēja iztikt bez iepazīšanās posma, tāpēc komunikācija jau uzreiz bija konkrētāka un efektīvāka, ļaujot projektā gūt padziļinātu pieredzi.


Ar skatu nākotnē

“Manuprāt, šāda veida projekti dažādo skolotāju darbu un padara skolas dzīvi interesantāku, turklāt tajos bieži rodas jaunas iniciatīvas. Piemēram, redzējām, ka Zviedrijā ir ļoti attīstītas alternatīvās komunikācijas metodes – ar simboliem, attēliem. Vēlamies šo virzienu attīstīt arī pie mums, tāpēc virzāmies jau uz nākamā Nordplus projekta īstenošanu, kas būs vērsts tieši uz alternatīvo komunikāciju. Tā ievērojami paplašina socializēšanās iespējas skolēniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Ar iegūtajām zināšanām un pieredzi jau esam dalījušies ar citām Latvijas speciālās izglītības iestādēm, un turpināsim to darīt arī turpmāk. No sirds iesaku visām skolām, kas vēl nav piedalījušās Nordplus projektos, izmantot šo iespēju, jo ieguvumi gan projekta dalībniekiem, gan skolas dzīvei kopumā ir acīmredzami,” rezumē I. Vilnīte.