Nordplus ir Ziemeļvalstu Ministru padomes izveidota programma, kuras projekti veicina sadarbības stiprināšanu starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm, pilnveidojot iesaistīto valstu izglītības sistēmas un ieviešot tajās jauninājumus. Nordplus programma atbalsta projektus, kas veicina zināšanu ieguvi, izglītotāju un izglītojamo apmaiņu un sadarbības tīklu veidošanu.

Nordplus programmu 1988./1989. gadā izveidoja Ziemeļu Ministru padome. Sākotnēji programmā piedalījās tikai Ziemeļvalstis, taču kopš 2008. gada programmā piedalās arī Baltijas valstis. Nordplus programmas darbību plāno ietvarprogrammās, kuru ilgums ir pieci gadi. 2023. gadā uzsākta ietvarprogramma 2023. - 2027. gadam. 2022. gada 4. oktobrī LR Ministru kabinets apstiprināja Latvijas gatavību iesaistīties Nordplus jaunajā programmas darba periodā.

Valsts izglītības attīstības aģentūra Latvijā nodrošina Nordplus programmas nacionālā informācijas biroja funkciju. Aģentūras uzdevums ir informēt un konsultēt Nordplus projektu pieteicējus un īstenotājus, kā arī piedalīties projektu pieteikumu izvērtēšanā un uzraudzīt to īstenošanu.

Nordplus programmu veido piecas apakšprogrammas:

Nordplus programma

  • veicina Ziemeļvalstu kultūru un valodu apguvi, kā arī savstarpējo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu valodu un kultūru izpratni;
  • sniedz ieguldījumu kvalitatīvā un inovatīvā mūžizglītības attīstībā;
  • atbalsta, attīsta un sekmē inovatīvu rezultātu un pieeju izplatīšanu izglītībā, daloties pieredzē un informējot par labas prakses piemēriem;
  • stiprina un attīsta Ziemeļvalstu izglītības institūciju sadarbību un Ziemeļu reģiona un Baltijas izglītības telpas izveidi.

Nordplus programmas dalībvalstis

Programmā piedalās Baltijas un Ziemeļvalstis: Dānija (arī Grenlande un Fēru salas), Somija (arī Ālandu salas), Īslande, Norvēģija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija.

Dalība Nordplus programmā

Programmā piedalās Baltijas un Ziemeļvalstis: Dānija (kā atsevišķas vienības piedalās Grenlande un Fēru salas), Somija (kā atsevišķa vienība piedalās Ālandu salas), Islande, Norvēģija, Zviedrija, Latvija, Lietuva un Igaunija.

Dalība Nordplus programmā

Projektu pieteikumus var iesniegt organizācijas, iestādes un uzņēmumi, kuri ir iesaistītas visu veidu un pakāpju (no pirmsskolas izglītības līdz maģistra pakāpei ieskaitot) izglītības pakalpojumu piedāvāšanā vai jebkādā veidā saistīti ar izglītības jomu. Projektu pieteikumus iesniedz tikai juridiskas personas. Nordplus projektos var iesaistīties jebkura juridiska persona, ja tās darbība ir saistāma ar jebkuru izglītības jomu un ir projekta pieteikumā ir pamatota tās loma projektā.

Nordplus projekti ir starptautiski. Atkarībā no apakšprogrammas un projektu veida, projekta īstenošanai minimāli nepieciešami divi līdz trīs partneri no divām līdz trīs programmas dalībvalstīm.

Juridiska persona var iesaistīties projektā kā koordinators vai kā partneris. Projekta koordinators ir juridiska persona, kura projekta pieteikuma finansēšanas gadījumā slēdz līgumu ar Nordplus programmu un ir kopumā atbildīga par projekta īstenošanu, finansēm un plānoto rezultātu sasniegšanu. Partneri ir juridiskas personas, kuru līdzdalība jau sākotnēji paredzēta projekta īstenošanā un kuru uzdevumi aprakstīti projekta pieteikumā. Projekta gaitā pieļaujama partneru maiņa. Dažās Nordplus apakšprogrammās ir noteiktas prasības koordinatoram. Piemēram, Augstākās izglītības apakšprogrammā koordinatoram jābūt akreditētai augstskolai, Jauniešu apakšprogrammā koordinatoram ir jābūt formālās izglītības iestādei. Nordplus projektos var piedalīties vairāki partneri no vienas valsts. Organizācija var vienlaicīgi būt koordinators un partneris vairākos projektos – gan vienā, gan vairākās Nordplus apakšprogrammās. Viens koordinators var iesniegt neierobežotu skaitu projektu pieteikumu. Organizācijai, kuras projekti ir apstiprināti iepriekšējos gados, nav ierobežojumu iesniegt jaunus projektu pieteikumus, ja tie ir saturiski atšķirīgi.

Nordplus programma neatbalsta zinātni un pētniecību.

Finansējuma piešķiršana

Nordplus ietvarprogrammā atbalstu piešķir šādām aktivitātēm:

  • mobilitāšu projektiem;
  • attīstības projektiem;
  • sadarbības tīklu projektiem.

Detalizētāka informācija par šiem projektu veidiem pieejama katras apakšprogrammas aprakstā.

Nordplus finansējumu piešķir aktivitātēm, kuras norisinās kādā no programmas dalībvalstīm un kuras īsteno programmas dalībvalstu pārstāvji. Nepieciešamības gadījumā, ja tas ir lietderīgi projekta rezultātu sasniegšanai, aktivitāšu īstenošanā var piedalīties dalībnieki arī no citām valstīm, taču viņu izmaksas nevar tikt segtas no Nordplus līdzekļiem.

Nordplus vadība un administrācija

Lēmumu par Nordplus finansējuma piešķiršanu projektiem pieņem Nordplus programmas komiteja 16 amatpersonu sastāvā no visām programmas dalībvalstīm. Latviju komitejā pārstāv Izglītības un zinātnes ministrija.

Nordplus vadības administrāciju veido Ziemeļvalstu ministru padomes apstiprinātu piecu nacionālo programmu aģentūru apvienība. Tajā ietilpst nacionālās aģentūras no Dānijas, Somijas, Islandes, Norvēģijas un Zviedrijas.

Nordplus programmas darba valoda ir angļu valoda. VIAA sagatavotajiem informatīvajiem materiāliem par Nordplus programmu latviešu valodā ir paskaidrojošs raksturs. Projektu pieteikumu sagatavotājiem un īstenotājiem ir saistoši dokumenti, kuri pieejami Nordplus programmas oficiālajā portālā angļu valodā.

Šobrīd par Nordplus programmas koordinējošo iestādi Ziemeļvalstu Ministru padome ir apstiprinājusi Pētniecības centru Islandē (Icelandic Center for Research – Rannis).

Nordplus sadarbības partneru meklēšana

Nordplus projektu datubāze

Papildu informācija

Nordplus rokasgrāmata: angļu un skandināvu valodās 

www.nordplusonline.org

Linards Deidulis

Vecākais projekta vadītājs
linards.deidulis [at] viaa.gov.lv