Atkarību veidošanās risks jauniešu vidū: Baltijas un Ziemeļvalstu salīdzinoša analīze

Preču un iespēju pieejamība mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā ir ieguvums, taču tikpat ātri tas var radīt psiholoģisku stāvokli, kad organisms bez konkrētās devas vai darbības nespēj iztikt. Atkarību mazināšana, kā pētniecības temats savu aktualitāti nezaudē, jo, tā saucamo, upuru skaits turpina pieaugt. Lai izpētītu atkarību veidošanās ietekmējošos faktorus un veiktu to salīdzinošo analīzi Baltijas un Eiropas valstu kontekstā, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts (LU FSI) saņēma Eiropas Ekonomiskās Zonas līdzfinansējumu projekta „Atkarību veidošanās risks jauniešu vidū: Baltijas un Ziemeļvalstu salīdzinoša analīze” realizēšanai.

Projekta īstenotāji analizējuši teorētiskās pieejas atkarību izpētē, salīdzinājuši atkarību izplatības rādītājus Baltijas un Ziemeļvalstu jauniešu (15-16 gadi) vidū, kā arī modelējuši atkarību veidošanās risku ietekmējošos faktorus. Tāpat projekta dalībnieki realizējuši padziļinātas intervijas ar jauniešiem, kurās ieguvuši informāciju par atkarību izraisošo nelegālo vielu lietošanas iemesliem, situācijām un pieejamību. No iegūtajiem materiāliem ir sagatavoti raksti izdevumam – kolektīvajai monogrāfijai.

Kolektīvās monogrāfijas atsevišķās nodaļās autori izklāstījuši ne tikai teorētisko bāzi, bet arī analizējuši atkarību izplatības rādītājus, riska un aizsargājošo faktoru ietekmes uz atkarību veidošanos Latvijā un citās Eiropas valstīs. Sagatavoto monogrāfiju plānots publicēt 2011. gadā, piesaistot tam papildus finansējumu.

Latvijā aktīvi smēķē un alkoholu lieto gan puiši, gan meitenes

Analizējot atkarības veidošanās riska faktorus, pētījuma veicēji izdalījuši vairākas vielu grupas ( nozīmīgākās no tām – tabaka, alkohols un narkotikas), kurās atšķiras gan izplatības rādītāji, gan arī lietošanas iemesli un sekas. 

Smēķēšanas ziņā Latvija no astoņām salīdzinošajā pētījumā iekļautajām valstīm ierindojas otrajā vietā aiz Lietuvas. Citās valstīs smēķēšanas rādītāji ir vairākkārt zemāki. Latvija no citām valstīm atšķiras ne tikai ar augstiem smēķēšanas izplatības rādītājiem, bet arī ar to, ka meitenes smēķē tikpat bieži kā zēni.

Arī alkohola lietošanas rādītāji Latvijā salīdzinājumā ar citām valstīm ir augsti. No visām ECAD pētījumā ietvertajām valstīm visbiežāk alkoholu lieto un piedzeras jaunieši Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā. Iespējams, viens no iemesliem tam ir fakts, ka alkohola pamēģināšanas vecums Latvijā ir viszemākais starp pētījumā iekļautajām valstīm. Diemžēl Latvijā, tāpat kā Īslandē un Norvēģijā, pēc pēdējā mēneša rādītājiem alkoholu pat biežāk lietojušas meitenes.

Jebkuras MIN (medikamenti, inhalanti, nelegālās narkotikas) grupas vielas Latvijā ir pamēģinājuši mazāk nekā Lietuvā un Bulgārijā, taču vairāk nekā pārējās pētījumā ietvertajās valstīs. No astoņām valstīm trīs – Latvija, Lietuva un Bulgārija – izceļas ar nozīmīgi augstākiem nelegālo narkotisko vielu pamēģināšanas rādītājiem skolēnu vidū.

Ieguvēji – pētnieki, politiķi, jauniešu vecāki, skolas

Viens no pētījuma izaicinājumiem bijis noteikt tos faktorus, kas mudina uzsākt atkarību izraisošo vielu lietošanu, kā arī faktorus, kas kavē lietošanas uzsākšanu.
Pētnieku grupa secinājusi, ka nozīmīgākie veicinošie faktori ir tādas personības īpašības kā agresivitāte, dusmas un nesavaldība, traumējoša personīgā pieredze (slimības, negadījumi un nelaimes, kas skar pašus jauniešus vai viņu draugus un radiniekus), vēlu vakaru pavadīšana ārpus mājām, laika pavadīšana publiskās vietās un pasākumos pilsētā, vāja uzcītība skolā, draugi, kas paši lieto dažādas vielas un mudina to darīt arī citus. Savukārt kavējošie faktori ir nodarbošanās ar sportu, ticība Dievam, labas sekmes skolā, kā arī vecāku un bērnu savstarpējā uzticēšanās. Ja vecākiem ir stingra nostāja pret psihoaktīvo vielu lietošanu un viņi ir informēti par savu bērnu gaitām ārpus skolas un mājām, kā arī paši pavada daudz laika kopā ar saviem bērniem, visticamāk šādā veidā tie kavēs bērna vēlmi pamēģināt kādu no atkarību izraisošajām vielām.

Projekta īstenotāji analizējuši riska un aizsargājošos faktorus to galvenajās darbības un ietekmes jomās, kas ir indivīds, ģimene, vienaudži, skola, kopiena un plašāka sabiedrība. Identificēto faktoru vidū ir daudz tādu, ko var ietekmēt ar valstij un nevalstiskajām organizācijām pieejamiem līdzekļiem, piemēram, ar izglītības un informācijas programmām, kas vērstas gan uz skolēniem, gan viņu vecākiem. Šajā jomā lieti var noderēt arī kvalificētu psihologu palīdzība pusaudžiem personīgas krīzes situācijās.

Projekta īstenotāji ir pārliecināti, ka publicētie rezultāti un secinājumi būs vērtīgs materiāls vecākiem, speciālistiem, politiķiem un citiem interesentiem, kas iesaistījušies atkarību izpētē un profilakses stratēģiju izstrādē un īstenošanā.   

Novitāte – datu starptautiska salīdzinoša analīze

Viens no būtiskākajiem trūkumiem līdz šim ir bijis tas, ka atkarību jomā salīdzinošajos pētījumos iegūtie rezultāti analizēti pārsvarā tikai mūsu valsts līmenī, sagatavojot nacionālos ziņojumus un publikācijas. Arī starptautiskā līmenī Latvijas rezultāti prezentēti, neveicot padziļinātu salīdzinošo datu analīzi. Tas ir labs sākums, tomēr, lai gūtu vērtīgāku rezultātu, būtiski situāciju mūsu valstī skatīt plašākā kontekstā, vienlaikus smeļoties pieredzi arī citur.

Lai izvairītos no līdzšinējās prakses, projekta īstenotāji veikuši salīdzinošo datu un situācijas analīzi Baltijas, Ziemeļu un citās valstīs, izmantojot apjomīgu starptautisko datu bāzi, kas iegūta ECAD pētījuma ietvaros.

Projekts veicina sadarbību

Projektu Dr.jur.prof. A.Vilka vadībā īstenojuši LU FSI pētnieki, kas pēta dažādu atkarības veidu izplatības un cēloņus Latvijā jau vairāk nekā 10 gadu. Lai apgūtu salīdzinošo pētījumu metodoloģiju un izstrādātu analīzes metodes, projekta īstenošanā bija uzaicināts iesaistīties arī Reikjavīkas Universitātes Īslandes sociālo pētījumu un analīzes centra (Icelandic Centre of Social Research and Analysis. ICSRA) ECAD projekta direktors Jons Sigfussons (Jón Sigfússon), kā arī  Ekonomikas institūta pētnieks Jānis Počs.

Lai gan projektu īstenoja tikai divas valstis – Latvija un Īslande –, pētījuma veicēji salīdzinošajai analīzei izmantoja datus par astoņām valstīm: Latviju, Lietuvu, Īslandi, Norvēģiju, Serbiju, Bulgāriju, Rumāniju un Turciju. Tādējādi iegūstot plašu un izsmeļošu materiālu par atkarību veidošanos ietekmējošiem faktoriem un atšķirībām dažādās valstīs.

Veiksmīgas sadarbības rezultātā, LU FSI noslēgusi vienošanos ar Reikjavīkas Universitātes Īslandes sociālo pētījumu un analīzes centra turpmāko sadarbību zinātniskās izpētes jomā.

Līdzfinansējums – iespēja zinātnei

Projektā iesaistītie LU FSI pētnieki ļoti atzinīgi vērtē EEZ līdzfinansējumu, jo tas ir vienlaikus gan finansiāli, gan morāli stimulējošs faktors, kas ļauj noteiktu laika posmu veltīt tikai zinātniskajam darbam – analītiskai darbībai, zināšanas un kvalifikācijas celšanai, sadarbības nostiprināšanai ar pētniekiem citās valstīs.

„Finansējuma pretendentam ieteicams skaidri noformulēt pētījuma mērķus un uzdevumus, lai tos sasniegtu. Atbilstoši šiem mērķiem jāizvērtē un jāieplāno nepieciešamo cilvēkresursu, finanšu un laika izlietojumu,” rekomendē viena no projekta vadošajām pētniecēm Ilze Koroļeva.