Izstrādā bioloģiskai lauksaimniecībai piemērotu laukaugu šķirņu selekcijas stratēģiju

Lai veicinātu bioloģiskās lauksaimniecības šķirņu selekciju, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts (VPLSI) saņēmis Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) un Norvēģijas fondu līdzfinansējumu, ar kura atbalstu realizēts projekts „Bioloģiskai lauksaimniecībai piemērotu laukaugu šķirņu selekcijas stratēģijas izstrāde”.

Linda Legzdiņa,
projekta vadītāja, Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta (VPLSI) vadošā pētniece:

Projektā bija plānots izstrādāt selekcijas stratēģiju laukaugu šķirņu izveidei bioloģiskajā lauksaimniecībā, balstoties uz izlases rezultātu salīdzinājumu atšķirīgos bioloģiskos un konvencionālos saimniekošanas apstākļos. Projekta ietvaros veicām selekcijas līniju izlasi no divām krustojumu kombinācijām paralēli divās bioloģiskās un divās konvencionālās lauksaimniecības izmēģinājumu vietās ar atšķirīgām augsekām un mēslošanas sistēmām. Pēc tam, salīdzinot rezultātus un ņemot vērā zemnieku, kas saimnieko ar bioloģiskām metodēm, dotos vērtējumus un ieteikumus, izveidojām miežu šķirnes modeli bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī noteicām optimālos tās audzēšanas apstākļus selekcijas procesa veikšanai.

Būtiski ir apzināt tās augu šķirnes, kas ir piemērotas audzēšanai šajos platuma grādos, kā arī būtu jāuzsāk jaunu šķirņu veidošana, lai bioloģisko lauksaimniecību padarītu maksimāli efektīvu. Līdz šim Latvijā veiktie pētījumi, kas saistīti ar selekciju bija veikti tikai konvencionālajai lauksaimniecībai, tomēr, nozarei attīstoties, pieprasījums pēc specifisku šķirņu veidošanas bioloģiskajai saimniekošanai pieaug. Šobrīd selekcija bioloģiskajai lauksaimniecībai Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā uzsākta nelielos apjomos un vēl jāturpina strādāt pie zinātniskā pamatojuma un specifisku metožu izstrādes.

Audzēšanas vietas izvēle bioloģiskajai saimniekošanai piemērotu šķirņu selekcijai ir atkarīga ne tikai no prognozējamā iegūstamā rezultāta, bet arī no ekonomiskajiem apsvērumiem. Ja selekcionārs specializējies uz konvencionālo lauksaimniecību, tad selekcijas procesa veikšana atsevišķi ar bioloģiskajām metodēm apsaimniekotos laukos būs dārgāka. VPLSI priekšrocība šajā ziņā ir tāda, ka institūtam ir bioloģiskai lauksaimniecībai sertificētas lauku platības un nav nepieciešama to nomāšana. Taču institūta lauki bieži vien ir stipri atšķirīgi no apstākļiem zemnieku saimniecībās, kur, iespējams, netiek tik labi ievērotas visas optimālās prasības augsekas uzturēšanai un kultūraugu kopšanai.

Izveido selekcijas shēmas tālākai šķirņu veidošanai

Projekta rezultātā esam izveidojuši šķirnes modeli, ko turpmāk izmantosim selekcijas procesā, veikuši analīzi par piemērotākajiem audzēšanas apstākļiem, izstrādājuši divas dažādas selekcijas shēmas, ko var izmantot atkarībā no finansējuma un selekcijas pamatvirzieniem.

Nozīmīgs ieguvums ir vērtīgie dati, ko iespējams izmantot arī starptautiskās zinātniskās publikācijās, kuras pašlaik VPLSI gatavo kopā ar Vāgeningenas universitātes zinātniekiem. Tāpat iegūtie rezultāti lieti noder arī doktora disertācijas izstrādei. Turklāt par VPLSI projektu ieinteresējušies arī ārvalstu speciālisti, jo bioloģiskās lauksaimniecības attīstības iespējas šobrīd ir ļoti aktuāls temats.

Izstrādā ieteikumus Latvijas augu šķirņu kataloga papildināšanai

Projekta ietvaros esam izstrādājuši ieteikumus kultūraugu saimniecisko īpašību novērtēšanas (SĪN) pilnveidošanai, ko veic, lai pārbaudītu šķirņu piemērotību konkrētās valsts apstākļiem, rezultātā iekļaujot vai neiekļaujot šķirni Latvijas augu šķirņu katalogā. Līdz šim izmantotās SĪN bioloģiskajai lauksaimniecībai metodika ir zaudējusi juridisko spēku, un ir plānota jaunas metodikas izstrāde. Taču tajā iekļautās novērtējamās pazīmes graudaugiem bioloģiskajā lauksaimniecībā neatšķiras no SĪN konvencionālajai lauksaimniecībai. Līdz ar to nav pievērsta uzmanība specifiskām pazīmēm, audzējot graudaugus bioloģiskās lauksaimniecības apstākļos. Projekta ietvaros ieteicām iekļaut sešas pazīmes, kuras līdz šim nebija noteiktas, kā arī vairākas pazīmes, ko vērtēja daļēji vai nepilnīgi. Devām ieteikumus arī attiecībā uz izturības novērtēšanu pret atsevišķām nozīmīgām slimībām un par izmantojamo sēklas materiālu.

Lai kultūraugs veiksmīgi izdzīvotu un sniegtu ražu bioloģiskas lauksaimniecības apstākļos, tam jābūt atbilstoši selekcionētam. Kā rāda pētījuma rezultāti, galvenās atšķirības no konvencionālās saimniekošanas sistēmas ir tādas, ka šķirnei jāspēj labi konkurēt ar nezālēm, tai jābūt ar efektīvu barības vielu uzņemšanas spēju, jāspēj uzņemt pietiekams barības vielu daudzums no augsnes, ko nemēslo ar sintētiski ražotu mēslojumu.

Lai arī projekta ietvaros selekcijas darbu īstenojām tikai ar vasaras miežiem, līdzīgi secinājumi prognozējami arī attiecībā uz citām graudaugu sugām, īpaši, vasarājiem.

Projekta realizācijai – precīzs laika plānojums

Tā kā projekta realizācija bija ierobežota laikā (tie bija 22 mēneši), bet augu augšanu nav iespējams paātrināt, bija nepieciešams ļoti skaidrs laika grafiks, lai visu paspētu. Dati varēja iegūt tikai vienu mēnesi pirms projekta beigām, tādēļ nebija iespējams padziļināti izanalizēt visu iegūto datu apjomu. Taču darbu turpināsim.

Projektu plānojot, nebijām paredzējuši, ka, piemēram, publikāciju sagatavošana prasīs tik daudz laika. Grūtības radīja arī informācijas trūkums par prasībām projekta grāmatvedības un finansiālo dokumentu noformēšanā, projektā attiecināmajiem izdevumiem u.c., taču tagad jau esam pārliecinātāki.

Ieguvēji – visa sabiedrība

Konsultējoties ar Vāgeningenas universitātes profesori bioloģiskajā selekcijā nolemām, ka pārliecinošu secinājumu izdarīšanai 2010. gadā veiktais lauka izmēģinājums jāatkārto vēl vienu gadu, tādēļ pētījumi turpināsies. Projekta rezultātus izmantosim arī citā, daudz apjomīgākā Eiropas Savienības Sociālā Fonda līdzfinansētā projektā par laukaugu selekcijas tehnoloģiju izstrādi videi draudzīgas saimniekošanas vajadzībām.

Ja projekta šī brīža labuma guvēji primāri šķiet selekcionāri, kam būs skaidrs zinātniskais pamats selekcijas procesa veikšanai, tad ilgstošā laika periodā ieguvēji būs bioloģiskie lauksaimnieki, kuru rīcībā nonāks audzēšanas apstākļiem piemērotākas šķirnes, kā arī patērētāji, kas konkurences pieauguma rezultātā saņems kvalitatīvākus un lētākus produktus.