Ieguldījums Latvijas sieviešu reproduktīvajā veselībā

Rīgas Stradiņa Universitātē asociētās profesores Valērijas Gromas (Dr.habil.med.) vadībā īstenots projekts, kas sniedz būtisku ieguldījumu sieviešu reproduktīvās veselības izpētē. Ideja par šo pētījumu ir radusies ilggadējā sadarbībā ar Oslo Universitātes Radium Hospitalet Onkoloģijas centra profesoru Janu Neslandu (Jahn M. Nesland). Regulāri radoši kontakti ar viņu un interese par audzēju izpēti saistībā ar sievietes reproduktīvo veselību pastāv kopš 1998. gada. Savukārt, cilvēka audu materiāla izpēte renovētās Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Elektronmikroskopijas laboratorijas telpās uzsākta 2004. gadā pēc materiāli tehniskās bāzes izveides, kas šobrīd ir viena no labākajām morfoloģijas bāzēm Baltijas valstīs.

Valērija Groma, projekta vadītāja:

Proliferatīvie procesi dzemdes sieniņā ir bieži sastopama sievietes reproduktīvās sistēmas patoloģija. To sastopamības biežums ir līdz 50% sieviešu vispārējā populācijā. Endometrija hiperplāziju ar atipiju uzskata par premaligno stāvokli, jo 8 – 29% gadījumu attīstās audzējā. 54% gadījumu endometrija hiperplāzijas atradne ir nejauša parastā ultrasonogrāfiskā izmeklējuma gaitā. Endometrija vēzis ir pirmajā vietā starp visiem ginekoloģiskajiem audzējiem. Savlaicīga endometrija robežstāvokļu agrīnā diagnostika un patoģenētiski pamatota ārstēšana ir pamatnosacījumi endometrija vēža profilaksei. Šodien vēl nav vienota viedokļa par endometrija hiperplāstisko premaligno patoloģiju ārstēšanas metožu izvēli. Turklāt gan Latvijā, gan visā Baltijas reģionā jaunu molekulāri-patoloģisku un ģenētisku marķieru validācija un ieviešana klīniskajā praksē notiek lēni. Samērā maz izzināta ir arī audzēja nomācējgēnu lokalizācija un nozīme, kā arī šo speciālo zināšanu piemērošana onkoloģiskas saslimšanas gaitas prognozēšanai. Līdz ar to, izstrādājot projektu, vēlējāmies izpētīt Latvijas sieviešu populācijas endometrija premalignās un malignās patoloģijas un to raksturojušos prognostiskos biomarķierus, lai optimizētu to atlasi un algoritma izstrādi, kā arī veicinātu pētniecisko sadarbību starp Latviju un Norvēģiju.

Pētījuma norise

Projektā piedalījās augsti kvalificēti speciālisti – ārsti patologi, ginekologi, onkologi, elektronmikroskopijas un imūnhistoķīmijas speciālisti, RSU studenti, maģistri un doktoranti, kas sekmīgi studē medicīnas studiju programmās. Pētījumā iesaistījās arī divi Norvēģijas pārstāvji.

Par projekta līdzekļiem (1167 LVL) iegādājāmies reaģentus, lai uz pacienšu dzemdes audu griezumiem veiktu histoloģisku un imūnhistoķīmisku patoloģiju novērtējumu.

Projekta ietvaros notika divi apmaiņas braucieni (kopā tajos piedalījās četri cilvēki, tostarp divi doktoranti) uz Oslo Universitātes Radium Hospitalet Onkoloģijas centru. Apmaiņas brauciena koordinators prof. Jans Neslands ir pieredzējis eksperts ginekoloģiskās patoloģijas jomā. Pēdējo 20 gadu laikā viņa vadībā Norvēģijā notiek centralizēta un koordinēta molekulāra un histopatoloģiskā analīze, kurā vērtē sievietes reproduktīvās sistēmas onkoloģisko saslimšanu diagnostiskos un prognostiskos rādītājus. Tādējādi šī projekta īstenošanas laikā zinātnieki aplūkoja dzemdes premalignās un malignās patoloģijas salīdzinošā aspektā Norvēģijas un Latvijas iedzīvotājām.

Papildina zināšanas slimības diagnostikā

Projektā iegūtie rezultāti būtiski padziļina mūsu priekšstatu par pacienšu sūdzībām, blaku slimībām, izmeklējumu pieejamību un to vērtību saistībā ar Latvijas sieviešu populācijas endometrija pre- un maligno patoloģiju diagnostiku un slimības gaitas prognozēšanu. Vienlaikus esam noteikuši šo saslimšanu sastopamību, secinot, ka postmenopauzālā vecuma sievietes ir būtiskākā riska grupa saistībā ar endometrija malignām patoloģijām. Turklāt Latvijā līdzīgi kā citās pasaules valstīs morfoloģijas metodes nemainīgi paliek par standarta metodēm endometrija patoloģiju novērtējumā.

Projektā iegūtie rezultāti par PTEN proteīna ekspresiju dzemdes sieniņas struktūrās labdabīgo un ļaundabīgo patoloģiju gadījumos sniedz būtisku informāciju par audzēju nomācējgēniem un to nozīmi slimības diagnostikā un slimības gaitas prognozēšanā. Sasniedzot pētījuma mērķi, mēs sniegtu būtisku ieguldījumu dzīves kvalitātes uzlabošanā lielai pacientu grupai. Izpratne par pre- un malignām patoloģijām var palīdzēt optimizēt ārstēšanas shēmas un mazināt to izdevumus.
 
Projekta izstrādes laikā ir tapušas arī vairākas zinātniskās publikācijas, uzrakstīts un ļoti veiksmīgi aizstāvēts maģistra darbs, sagatavots promocijas darba fragments. Projekta rezultāti ir guvuši starptautisko apriti – par tiem esam ziņojuši četrās vietējā mēroga un piecās starptautiskās konferencēs un kongresos gan Eiropā, gan ASV.

Rezultāti - turpmākajiem pētījumiem

Projekts ir būtisks ieguldījums Latvijas zinātnes saglabāšanā un attīstībā. EEZ Akadēmisko pētījumu programmas atbalsts deva iespēju uzsākt apjomīgu populācijas pētījumu, izdalīt pacienšu riska grupas, noteikt patoloģiju sastopamību Latvijā. Pateicoties finansējumam esam saņēmuši atlīdzību par komandējuma izdevumiem apmaiņas braucieniem uz Oslo Universitātes Radium Hospitalet Onkoloģijas centru, lai izpētītu problēmas arī salīdzinošā aspektā.

No Norvēģijas kolēģiem saņēmām uzaicinājumu turpināt šo radošo sadarbību par valstij aktuālo tēmu – sievietes reproduktīvās sistēmas veselību. Projektus medicīnas nozares jomā būtu vēlams plānot kā ilgtermiņa (vismaz 2-3 gadu) projektus, lai varētu rūpīgi savākt materiālu no slimnīcām, veikt novērtējumu, ieskaitot statistisko apstrādi, ieviest jaunas metodes, tehnoloģijas u.c., pārbaudīt rezultātus.