Salīdzina ilgtspējīgas attīstības apmācību Norvēģijā un Latvijā

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Tālmācības Studiju Centrs realizējis projektu, kurā īstenots pētījums, salīdzinot ilgtspējīgas attīstības izglītības stratēģijas Norvēģijā un Latvijā.

Augusts Ruplis, projekta vadītājs:

Par pasaules valstu ilgtspējīgas attīstības principiem valstu līderi pirmo reizi vienojās 1992. gadā Riodežaneiro, kad notika pasaules valstu vadītāju tikšanās. Tajā pieņēma lēmumu par tālāku attīstību, ko iespējams īstenot tikai, sekmējot efektīvu sadarbību starp trim sektoriem: vidi, ekonomiku un sociālo sektoru. Arī pēc desmit gadiem Johannesburgā atkārtoti apstiprināja šo pašu lēmumu, vēlreiz aicinot ieviest minētos principus dzīvē. Taču, manuprāt, principu īstenošana prasa mainīt jau iesakņojušos priekšstatus, tas lielā mērā ir audzināšanas un izglītības jautājums, tātad pedagogu uzdevums.

Latvijā situācija joprojām nav ilgtspējīga, tādēļ rodoties iespējai piedalīties Eiropas Ekonomiskas zonas Akadēmisko pētījumu programmas izsludinātajā konkursā un tās ietvaros saņemt līdzfinansējumu pētījuma izstrādei, uz to pieteicāmies.

Latvijas un Norvēģijas salīdzinājums

Norvēģijā ilgtspējīgas attīstības mācība kļuvusi par valsts politikas stūrakmeni, kas balstīts likumdošanā un starptautiskā sadarbībā. Turklāt tā ir ieviesta visu līmeņu mācību programmās. Izglītības ziņā Latvija daudz neatpaliek no Norvēģijas, taču, ja Norvēģijā ilgtspējīgas attīstības principi īstenojas ekonomikas (ražošanas), vides aizsardzības un sociālo jautājumu sektorā, Latvijā tā joprojām nav kļuvusi par valsts politiku. Tas skaidrojams ar to, ka Norvēģijā plaša ilgtspējīgas attīstības programma ir iekļauta valsts budžetā un par to atbildīgs ir premjerministrs. Turpretī Latvijā atbildību uzņemas tikai Vides ministrija, kas vairāk uzmanības pievērš ilgtspējīgas attīstības vides aizsardzības aspektam.

Analizējot ilgtspējīgas attīstības apmācību Latvijā un Norvēģijā, secinājām, ka Latvijā tas ir salīdzinoši jauns jēdziens, kamēr Norvēģijai ir vairāk nekā 50 gadu pieredze koncepcijas apguvē, jo tā ir aizsākusi ilgtspējīgas attīstības kustību. Latvija to galvenokārt saprot vides aizsardzības kontekstā, ignorējot sociālos, ekonomiskos un globālos faktorus. Kā rāda situācijas analīze, „zaļajai” domāšanai Latvijā ir ilga un panākumiem bagāta vēsture. Izglītības process, sākot ar bērnu dārziem un beidzot ar pieaugušo apmācību, pēdējās desmitgadēs ir devis lielu ieguldījumu iedzīvotāju sapratnē par vides problēmām un ievērojami izmainījis attieksmi un praktiskās darbības. Taču ilgtspējīgas attīstības koncepcija ir samērā jauna, daudz plašāka un grūtāk uztverama.

Latvijā ir nepieciešams pārskatīt un papildināt mācību programmas par ilgtspējīgu attīstību, iekļaujot tajās arī sociālos un ekonomiskos faktorus. Diemžēl politiskā līmenī cilvēkiem nav izpratnes par to, kas ir ilgtspējīga attīstība, tādēļ arī daudz kas no tā, kas būtu nepieciešams, netiek darīts. Novērojumi liecina, ka jaunā paaudze ir krietni izglītotāja šajos jautājumos, taču viņiem nav lemšanas tiesību.

Norvēģijā ilgtspējīgas attīstības koncepcija ir ieguvusi likuma spēku un iekļauta valsts budžetā, tādēļ mēs varam daudz mācīties no viņu pieredzes.

Resursu plūsmai izšķiroša ietekme

Ilgtspējīgas attīstības izglītības veicināšanā liela nozīme ir resursu plūsmai un tās vadībai. Kā uzskatāms piemērs minams Latvijas un Slovēnijas salīdzinājums. Pēc Padomju Savienības sabrukuma gan Latvija, gan Slovēnija kļuva par ekonomiski neatkarīgām valstīm, tomēr to saimnieciskās attīstības ceļi bija radikāli atšķirīgi. Slovēnija, piedzīvojot ekonomisko krīzi, noraidīja gandrīz visus Pasaules Bankas ieteikumus un veica lēnu privatizāciju, kas izrādījās veiksmīga pārmaiņu īstenošanas forma. Rezultātā Slovēnija iestājās ES, ieviesa eiro un sasniedza iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu, kas ieņem trešo vietu Eiropā.

Turpretī Latvijā ātra privatizācija, ekonomikas liberalizācija un brīvais tirgus noveda pie tautsaimniecības sabrukuma, sociālo garantiju likvidācijas un emigrācijas. Latvija iesaistījās attiecībās ar tādiem starptautiskiem spēlētājiem kā Pasaules Banka, Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Tirdzniecības organizācija, kas liedz ilgtspējīgas attīstības turpināšanos.

Izejas pozīcijas abām valstīm bija ļoti līdzīgas, taču resursu plūsma radījusi krasi atšķirīgus rezultātus.

Mērķis – jaunu mācību līdzekļu ieviešana

Ar šī projekta palīdzību vēlējāmies izstrādāt un ieviest Norvēģijas un Latvijas izglītības sistēmās jaunus mācību līdzekļus par ilgtspējīgo attīstību ražošanas, vides aizsardzības un sociālā sektoru sfērās.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, projekta ietvaros izveidojām dažādus pedagoģiskos materiālus, ko testējām un ieteicām ieviešanai Norvēģijas un Latvijas izglītības iestādēs. Rezultātā esam izveidojuši informatīvus materiālus par ilgtspējīgas apmācības sistēmu, kā arī par ilgtspējīgas attīstības enerģijas resursiem. Tāpat tapuši audio-video mācību līdzekļi – „Ilgtspējīga ekonomika”, „Ilgtspējīga vide”, „Ilgtspējīgs sociālais kapitāls” – un flash animācijas mācību līdzekļi par ūdens resursu ilgtspēju, klimata maiņu un eitrofikāciju (ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdenstilpju aizaugšanu), kuros uzskatāmā veidā izskaidroti ilgtspējīgas attīstības nodrošinošie faktori, to skaitā enerģijas efektivitāte, siltumnīcas efekta veidošanās, smogs un citi.

Projekta ietvaros tapis liels skaits citu mācību materiālu, kuri veidoti ar domu paplašināt līdzšinējās zināšanas un piešķirt tām praktisku izmantojamību. Cilvēku izglītošana ir galvenais, kas mums ir jādara, lai Latvijā nodrošinātu ilgtspējīgas attīstības iespējas. Lai realizētu idejas, cilvēkiem dažādos līmeņos ir jābūt informētiem, zinošiem un pārliecinātiem par ilgtspējīgu attīstību, kā vienīgo efektīvo ceļu mūsu valstij.

Jaunās tehnoloģijas – projekta realizācijas gaitas uzlabošanai

Informatīvu mācību materiālu izstrāde balstīta uz situāciju analīzi Latvijā un Norvēģijā, izmantojot tālmācības teoriju, kā arī e-mācības atziņas. Lai atvieglotu un paātrinātu mācību procesu, izmantojām jaunākās informācijas tehnoloģijas, to skaitā satura vadības sistēmu Drupal. Tā ļāvusi ērtāk veikt projekta menedžmentu un kvalitātes vadību, nodrošināt saziņu starp partneriem un projekta darba grupām, attīstīt skolotāju un apmācāmo diskusiju forumus, sekmēt radīto mācību materiālu pieejamību un tekstu lejupielādi projekta izpildes gaitā un pēc tam, kā arī nodrošināt informācijas izplatīšanu.

Tapusi arī mājas lapa, kas nodrošinājusi informācijas apriti un pieejamību sadarbības partneriem un interesentiem. Izstrādāto mājas lapu būtu vērtīgi uzturēt arī pēc projekta beigām, taču šobrīd tam nav piešķirts finansējums.

Praktiskā nozīmība – mācību procesa modernizācija

Projekta darba valoda bija angļu, taču visi materiāli, kas tapuši pētījuma ietvaros pieejami trīs – latviešu, norvēģu un angļu – valodās. Tas ļauj izveidotos mācību līdzekļus izmantot apmācības procesos ne vien Latvijā un Norvēģijā, bet arī citās angliski runājošās valstīs.

Jau izstrādāta sadarbība ar vairākām izglītības iestādēm, kurās jaunie mācību materiāli papildinās un modernizēs ilgtspējīgas attīstības mācību kursus. Tās ir Bergenas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Liepājas universitāte, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.

Visi radītie materiāli būs izmantojami formālā un neformālā izglītībā, kā arī individuālā apmācībā (pašmācībā). Sagatavotais materiāls uzlabos ilgtspējīgas apmācības pievilcību, pieejamību un kvalitāti.

Lai gan projekts ilga tikai vienu gadu, daudz laika un specifiskas zināšanas bija nepieciešamas projekta atskaišu regulārā gatavošanā. Citreiz, pretendējot uz līdzīgu finansiālu atbalstu, jāparedz papildus budžets administratīvajos izdevumos, lai algotu speciālistu, kas nodarbotos ar grāmatvedības un juridiskajiem jautājumiem.