Aizsāk kino izpēti Latvijā

Latvijas Universitātes (LU) Literatūras, folkloras un mākslas institūts realizējis projektu „Latvijas kino vēsture: aktierfilmas”, ar kura palīdzību sagatavojuši zinātnisku pētījumu par Latvijas aktierfilmām plašākā kultūras un politiskās dzīves kontekstā, veidojot pamatu grāmatai par Latvijas aktierfilmu kino vēsturi.

Inga Pērkone-Redoviča, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un kino vēsturniece, projekta vadītāja:

Projekta laikā veiktajā pētījumā izzinājām Latvijas aktierfilmu vēsturi un estētiku un to saistību ar citām mākslām, galvenokārt literatūru. Kā arī analizējām kino tehnoloģiju attīstību Latvijā, kinoteātru repertuāru pārskatu padomju laikā un izveidojām kino terminu vārdnīcu četrās valodās.

Pašlaik veidojam manuskriptu grāmatai par Latvijas aktierfilmu vēsturi, ko esam iecerējuši izveidot kā noderīgu mācību līdzekli dažādu mākslas un vēstures nozaru studentiem. Domājams, tā būs saistoša un informatīvi bagāta lasāmviela arī kino profesionāļiem un ikvienam interesentam, kas vēlēsies iegūt plašāku priekšstatu par Latvijas aktierfilmu kino vēsturi 90 gadu periodā.

Pētījuma metode – saturiska un stilistiska filmu analīze

Projekta realizācijā piedalījās zinātņu doktors Dr. philol. Raimonds Briedis, bet asistēja jaunie un topošie pētnieki, tādējādi gūstot praktisku pieredzi, kā arī vērtīgas zināšanas, ko turpmāk izmantot savas karjeras veidošanā.

Veicot daudzpusīgu tēmu izpēti aktierfilmās, mums izdevās sasniegt iecerēto – iegūt plašus, Latvijas kino vēsturi raksturojošus datus. Pētījuma ietvaros analizējām arhīvu dokumentus, veicot gan filmu satura, gan stila analīzi. Tāpat pētījām arī Latvijas kino ražošanas intensitāti, ko lielā mērā mainījušas sabiedriskās un citas kino procesus ietekmējošās norises, kā, piemēram, filmu izplatīšanas un demonstrēšanas iespējas.

Apgūstot maksimāli plašu dokumentu un artefaktu klāstu, analizējām filmas, kas tapušas laikā no 1920. gada, kad tika radīta pirmā Latvijas valstī uzņemtā aktierfilma, līdz par 2010. gadam. Galveno vērību projekta ietvaros veltījām tieši padomju laikos ražotajām filmām, jo šis uzskatāms par kvantitatīvi un, iespējams, arī kvalitatīvi bagātīgāko kino vēstures posmu Latvijā.

Galvenās problēmas, ar ko nācās saskarties projekta izstrādes un realizācijas laikā bija Latvijas filmu nepieejamība. Video materiāli Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā (LVKFFDA) ir par maksu, turklāt joprojām ir lielas neskaidrības par filmu īpašumtiesībām, ko Latvijas Republika nav spējusi atrisināt 20 gadu laikā.

Projekta izstrāde un īstenošana

Projekta norise kopumā prasīja nedaudz vairāk par pusotru gadu: piecus mēnešus notika projekta izstrāde, iesniegšana un dokumentācijas gatavošana, 13 mēnešus – projekta realizācija un pētījuma veikšana, viens mēnesis – pētījuma rezultātu apkopošana. Tā kā joprojām turpinās darbs pie grāmatas manuskripta gatavošanas, kā arī pētījuma rezultātu apkopošanas angļu valodā, iespējams apgalvot, ka projekts joprojām nav pilnībā noslēdzies.

Lai arī informācija par EEZ/Norvēģijas līdzfinansējuma piešķiršanas programmām bija salīdzinoši pieejama, dokumentu aizpildīšana prasīja ne mazums pūļu, tās sarežģītības dēļ. Projekta izstrāde un pieteikumu gatavošana aizņēma piecus mēnešus. Pētījuma realizācijas laikā komunikācija ar uzraudzības institūcijām jau kļuva vienkāršāka – bija nepieciešams sagatavot atskaiti par padarīto ik pēc trim mēnešiem un projekta nobeigumā.

Aizsākums turpmākai izpētei

Projekta ietvaros veiktais pētījums ir kalpojis par pamatu arī tālākam pētniecības darbam kino vēstures un tai saistītās jomās. Manuskriptā tapušās nodaļas par kino tehnoloģijām, filmu repertuāru Latvijā, kā arī pētījumu par jaunāko laiku kino turpinās jaunie pētnieki savos maģistra un doktora darbos. Tādējādi ir aizsācies Latvijas kino vēstures izpētes cikls ne tikai teorētiskā, bet arī praktiskā un lietderīgā iegūto datu izmantošanā.

Tieši dažādo paaudžu pētnieku iesaistīšana Latvijas kino izpētē bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts pieteicās uz Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ)/Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējuma saņemšanu. Jaunajiem nozares interesentiem ir vienlīdz būtiski saņemt pieredzējušu kolēģu atbalstu, zināšanas, kā arī motivāciju kino vēstures izpētei, kas bez šāda finansējuma esošajā apmērā un kvalitātē nebūtu iespējama. Kino vēstures izpēte sniedz daudz atbildes ne tikai uz mākslas, bet arī sadzīves un politiskiem jautājumiem par tā laika dzīvi, kā arī atstāj atziņas nākamajām paaudzēm, sniedzot ieguldījumu kino attīstībai Latvijā.

Varu apgalvot, ka projekta ietvaros izdevies sasniegt iecerēto un aizsākt procesus, kas sniegs ieguldījumu Latvijas kino vēstures izpētes attīstībā arī nākotnē. Konkrētajā projektā vērību pievērsām tieši aktierfilmām, taču, būtu ļoti vērtīgi izpētīt arī citas Latvijā būtiskas kino jomas, kā dokumentālais un animācijas kino, lai rastos vēl pilnīgāks priekšstats par nozares attīstību un tendencēm. Mums ar kolēģiem jau ir vairākas ieceres tālākiem pētījumiem. Tuvākajā laikā plānojam turpināt darbu pie elektroniska zinātniskā izdevuma par Latvijas kino angļu valodā, kas būs pieejams interneta vietnē www.kinokultura.com, kā arī izstrādāt vairākus maģistra un doktora darbus, kuros meklēsim atbildes uz Latvijas kino vēsturi un attīstību skaidrojošiem jautājumiem.