Pēta ģeofizisko faktoru ietekmi uz demogrāfiskiem procesiem

Katras valsts galvenais resurss vienmēr ir bijuši tās iedzīvotāji, tādēļ būtisks ir jautājums, kā nodrošināt to fizisko un psihisko iespēju saglabāšanu. Tas ir viens no svarīgākajiem telpiskās plānošanas uzdevumiem. Lai izveidotu pamatotu Latvijas teritorijas zonējuma shēmu, kuras ietvaros ņemti vērā telpiskās plānošanas nozīmīgākie aspekti, Rīgas Tehniskās universitātes Telpiskās plānošanas un reģionālās attīstības pētījumu centrs (RTU TURAP) ar Eiropas Ekonomiskās zonas līdzfinansējumu realizēja projektu “Ģeofizisko faktoru ietekme uz demogrāfiskiem procesiem un cilvēka dzīves vides telpisko organizāciju”.

Dr.habil.arch. Jēkabs Trušiņš, projekta vadītājs:

Telpiskā plānošana ir teritoriju pārvaldības līdzeklis, kas analizē zemes izmantošanu konkrētā teritorijā, sasaistot to ar šīs teritorijas attīstības prioritātēm, politiku un programmu nostādnēm. Ja, veicot telpisko plānošanu un cilvēku izvietošanu apdzīvotās vietās, netiek ņemtas vērā dažādu teritoriju atšķirības, sekas var būt iedzīvotāju fiziskās un psihiskās veselības traucējumi.

Lai izvairītos no negatīvajam sekām, nepieciešams veikt vides analīzi, nosakot ģeofizisko faktoru, kā arī magnētiskā un gravitācijas lauka ietekmi uz iedzīvotāju demogrāfiskajiem rādītājiem – dzimstību, mirstību, dabisko pieaugumu. Projekta laikā bija plānots veikt teorētisko un empīrisko ģeofizisko faktoru ietekmes sistēmas analīzi uz iedzīvotāju demogrāfiskajiem rādītājiem, noskaidrot, pie kādiem ģeofizisko lauku intensitātes rādītājiem notiek iedzīvotāju paaudzes atjaunošana, un uz tā pamata izstrādāt Latvijas teritorijas zonējuma shēmu.

Pētījums ir veltīts cilvēka dzīves kvalitātes problēmu risināšanai reģionālā mērogā, sasaistot to ar telpiskās plānošanas uzdevumiem – veicināt reģiona ilgtspējīgu attīstību un cilvēka dzīves vides kvalitātes nodrošināšanu. Līdzšinējā telpiskās plānošanas pieeja, kas paredz tikai tehnisku teritorijas apgūšanu, vairs neatbilst mūsdienu sabiedrības vajadzībām. Jaunā pieeja virzīta uz cilvēka personības fizisko un garīgo attīstību, kuru plānots sasniegt, ievērojot iedzīvotāju mijiedarbību ar apkārtējo vidi. No pazīstamiem vides faktoriem (tektoniskiem, ģeoloģiskiem, ģeoķīmiskiem un ģeofiziskiem) šajā pētījumā izvēlējāmies divus ģeofiziskos faktorus: anomālo magnētisko lauku (AML) un gravitācijas lauku (GL).

Ietekme uz cilvēka reproduktīvo veselību

Kā rāda pētījuma rezultāti, cilvēka veselību lielā mērā ietekmē gan magnētiskā, gan gravitācijas lauka svārstības. Piemēram, anomāli intensīvs magnētiskais lauks traucē organisma reproduktīvo funkciju, kā arī ir bīstams faktors nervu sistēmai. Tā ietekmes rezultātā samazinās asins un citu organisko šķidrumu tecēšanas ātrums. Arī gravitācijas lauka izmaiņas rada būtiskas sekas. Organisma ilgstoša atrašanās pavājinātā GL rada negatīvas izmaiņas iedzimtības struktūrā, veicinot mutācijas hromosomās, spermatozoīdos un spermā. Tādējādi tiek traucēta organisma reproduktīvā funkcija. Jo zemāka ir GL intensitāte, jo sliktāk jūtas organisms.

Līdz šim līdzīgi pētījumi, kuros analizēta dabiskā magnētiskā un gravitācijas lauka ietekme uz iedzīvotāju demogrāfiskajiem rādītājiem, Latvijā nav veikti, tādēļ projekts uzskatāms par unikālu.

Pētījuma rezultātā iegūtie dati parāda skaidru saistību starp demogrāfisko rādītāju lielumu un ģeofizisko lauku intensitātes parametriem. Tas nozīmē, ka magnētiskā un gravitācijas lauka intensitāte ietekmē iedzīvotāju dabiskā pieauguma rādītājus. Projekta ietvaros meklējām atbildes uz jautājumu – kāda varētu būt organisma reakcija uz dažādiem ģeofiziskā lauka rādītājiem.


Ieguvums - ekoloģiski ģeofiziskā zonējuma karte

Veicot Latvijas apdzīvojuma sistēmas un ģeofizisko faktoru izpēti, sagatavojām divas ģeofizisko faktoru izvietojuma kartes – Latvijas anomālā magnētiskā lauka izvietojuma karti un Latvijas gravitācijas lauka izvietojuma karti. Apzinot teritorijas, kurās paaugstināts vai pazemināts gravitācijas un magnētiskais lauks, un salīdzinot tās ar dzimstības, mirstības un dabiskā pieauguma rādītājiem konkrētās teritorijās, noteicām ietekmes intensitāti. Iegūtie dati apvienoti ekoloģiski ģeofiziskā zonējuma kartē. Kartes ietvaros Latvijas valsts teritorija sadalīta pēc laika, kādu pieļaujams uzturēties konkrētajā vietā. Izdalītas ilgstoši lietojamas un īslaicīgi lietojamas teritorijas. Tāpat noteiktas teritorijas ar optimālu, normālu un apgrūtinātu attīstības iespēju.

Izveidotā ekoloģiski ģeofiziskā zonējuma karte uzskatāma par nozīmīgāko un nākotnē noderīgāko ieguvumu no veiktā pētījuma.

Iespēja izveidot cilvēka dzīves vides dinamisko modeli

Pētījumu rezultāti izmantoti piecos Latvijas rajonos (Saldus, Dobeles, Ogres, Alūksnes un Madonas rajonā) un vienā Krievijas rajonā (Pečoru rajons, Pleskavas apgabalā). Iegūtos rezultātus var izmantot teritorijas telpiskai plānošanai, kā arī atsevišķu funkcionālo zonu plānošanai, kā, piemēram, dažādu lauksaimniecības objektu izvietošanas, lopkopības, putnkopības, inkubatoru u.c., rekreācijas zonu plāna sastādīšanai, mežu attīstības zonu vai kūrortu plānošanai u.c..

Šobrīd ir raksturota ģeoloģisko struktūru dinamikas un dažāda veida radiācijas procesu ietekme uz cilvēku labsajūtu un veselības stāvokli, kas izsauc demogrāfiskās struktūras izmaiņas atsevišķās Latvijas teritorijās. Pētījuma rezultāti dos iespēju izstrādāt cilvēka dzīves vides dinamisko modeli, izmantojot daudzfunkcionālas mijiedarbības sistēmanalīzi. 

Projekta attīstību kavējošie šķēršļi

Diemžēl šobrīd ir radušies vairāki šķēršļi tālākai pētījuma attīstībai un rezultātu izmantošanai. Nepieciešams apzināt un atzīt dabisko Zemes un kosmosa ģeofizisko lauku eksistenci, no kuriem atkarīga iedzīvotāju attīstība un kuri diktē teritorijas apgūšanas virzienus. Jāatzīst, ka telpiskā plānošana ir atkarīga no Zemes ģeoloģiskās vides struktūras un īpatnībām, kā arī no Saules aktivitātes līmeņa. Plānošanā izmantojot zināšanas par ģeofizisko lauku intensitāti un ietekmi, iespējams izvairīties no to nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēku veselību un sabiedrības dabisko pieaugumu, kas ir īpaši būtisks latviešu kā tautas saglabāšanai.

Projekta realizācijas laikā grūtības radīja Latvijas reģionu statistisko datu nepietiekamā kvalitāte. Tā rezultātā bija jāiegulda vairāk darba, nekā bija plānots, tādējādi paildzinot veicamos procesus.

Pētījumā izmantoti daudzi Latvijas un ārzemju zinātnisko darbu rezultāti, kas deva iespēju pētījuma autoriem Dr. arch. L. Kartunovai un Dr. geol. V. Vetreņikovam pārliecinoši pamatot ģeofizisko un fizioloģisko procesu mijiedarbību un telpisko raksturojumu iedzīvotāju dzīves kvalitātei.

Latvijas ģeofiziskam zonējumam jābūt ietvertam Nacionālās attīstības plānā, kā arī visos normatīvajos dokumentos, kas reglamentē ilgtspējīgu telpisko attīstību valsts, reģionu un novadu līmenī.